Nodarbinātības apdraudējums NVO projektu īstenošanā turpinās

Saskaņā ar Lursoft datiem Latvijā 2021. gadā bija 27 286 biedrības un nodibinājumi, neskaitot arodbiedrības, politiskās partijas un sabiedriskās organizācijas. Pēc Uzņēmuma reģistra veiktajiem aprēķiniem NVO sektors ir aptuveni 11% no visiem reģistrētajiem uzņēmumiem un organizācijām. Biedrības un nodibinājumi kā darba devējs darbosies tajos gadījumos, kad nepieciešams veikt saimniecisko darbību, piemēram, projektu īstenošana. Kā rāda NVO sektorā veiktās aptaujas, projekti kā finansējuma avots ir 89% biedrībās un nodibinājumos.

Biedrību un nodibinājumu likums nosaka, ka saimniecisko darbību biedrības un nodibinājumi var veikt, lai sasniegtu tās statūtos noteikto mērķi. Līdz ar to NVO sektorā nav peļņas gūšanas rakstura un saimnieciskā darbība tiek veikta izņēmuma kārtā.

2020. gada 27. novembrī Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kuros noteica, ka no 2021. gada 1. jūlija tiek ieviesta jauna kārtība valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanai. Grozījumi paredzēja, ka par visiem darba ņēmējiem ir veicamas iemaksas vismaz minimālajā līmenī jeb 500 eiro bruto (t.s., summa “uz papīra”) mēnesī, summējot kopā visus gūtos ienākumus, neatkarīgi no nodarbinātības un noslēgtā saistības veida

Visiem tiem nodarbinātajiem, kuru mēneša ienākumi ir zemāki par 500 eiro, darba devējs proporcionāli sedz starpību no mēnesī nopelnītās atlīdzības līdz 500 eiro. Aprēķins tiek veikts par gada ceturksni, proti, par 1500 eiro. Līdz ar to minētie likuma grozījumi skars tās personas, kuras strādā nepilnu darba laiku un/vai kuru atlīdzība ir zemāka par valsts noteikto minimālo darba algu.

NVO sektorā, īstenojot projektus, 74% biedrību un nodibinājumu nodarbina darba ņēmējus nepilnajā darba laikā. Citiem vārdiem sakot – projektos reti kad atlīdzība mēnesī sasniedz valstī noteikto minimālo darba samaksu. Ja darba ņēmējs triju mēnešu periodā nesaņem pie visiem darba devējiem 1500 eiro, biedrība vai nodibinājums ir spiests veikt maksājumu, lai nodrošinātu nodarbinātajiem valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas minimālajā līmenī.

Kopš grozījumu spēkā stāšanās ir pagājuši astoņi mēneši un NVO sektors (tāpat kā jebkurš cits darba devējs Latvijā) 2021. gada 15. decembrī saņēma Valsts ieņēmumu dienesta aprēķinus par trešo ceturksni (jūlijs, augusts, septembris). Tikai NVO nodarbinātie, kuri ceturksnī nesasniedz 1500 eiro un kuriem nav citas darba vietas, ir 36% (3097 personas), bet tie NVO nodarbinātie, kuri nodarbināti pie vairākiem darba devējiem un nesasniedz ceturksnī 1500 eiro, ir 17% (1486 personas).

Tas nozīmē, ka līdz 2022. gada 23. martam NVO bija jāveic par saviem nodarbinātajiem minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas amplitūdā no pāris eiro līdz pustūkstotim eiro.

Vai tas ir daudz vai maz, neizprotot NVO darbības mērķi sabiedrībā, ir grūti secināt. Bet, ja atceramies, ka NVO nav komersants un tā veiktajai saimnieciskajai darbībai nav peļņas gūšanas rakstura, jebkura summa ir liela.

Uz NVO sektorā nodarbinātajiem likumdevējs nav attiecinājis nekādus izņēmumus; tāpat kā likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” Pārejas noteikumos nav iekļauta atruna, ka uz jau noslēgtajiem līgumiem par projektu īstenošanu minētie nosacījumi neattiecas. Likumdevēja uzmanība šim jautājumam tika pievērsta, jo atsevišķas biedrības, kā liecina likumprojekta anotācija, likumdošanas procesā bija izteikušas šādu lūgumu. Tomēr ar 2021. gada 1. jūliju ieviestie grozījumi pilnā mērā attiecas arī uz uzsāktiem projektiem.

Praksē tas nozīmē to, ka NVO īstenojamie projekti prasīs papildu līdzekļus, lai veiktu valsts minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas par tiem darba ņēmējiem, kuru ienākumi ceturksnī nepārsniedz 1500 eiro. Respektīvi, biedrības un nodibinājumi, kuri īsteno jau iesāktus projektus, būs spiesti maksāt no saviem līdzekļiem par to, ka šādus projektus īsteno. Retorisks ir jautājums, vai NVO sektors nākotnē vēlēsies īstenot projektus, lai biedrība vai nodibinājums no saviem finanšu līdzekļiem piemaksātu par projektiem?

2021. gada septembrī Finanšu ministrijā tika izveidota darba grupa, kuras mērķis bija sagatavot priekšlikumus minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu regulējuma pilnveidošanai. Pirmo reizi tika apzinātas darba devēju un NVO sektora problēmas nodokļu un minimālo sociālo apdrošināšanas iemaksu jomā. Lai arī darba grupā (sēdes notika attālināti) nenotika diskusijas un tiesiskā regulējuma pilnveides priekšlikumu apspriešana, attiecībā uz nodarbinātību kopumā tika panākts pozitīvs risinājums vairākos jautājumos. Piemēram, 2022. gadā tika atstāts spēkā līdzšinējais regulējums autoratlīdzības līgumiem; par laika periodu, kad valstī ir izsludināts ārkārtējais stāvoklis, minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas netiek aprēķinātas; Valsts ieņēmumu dienestam ir jāuzrāda darba devējam tās personas, par kurām jāveic minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Kopumā aptuveni 15 ierosinājumi un uzlabojumi.

Tomēr, kā jau minēts, NVO sektors tā arī palika nesadzirdēts attiecībā uz iesniegtajiem priekšlikumiem par grozījumu izdarīšanu likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi visiem īstenojamiem Eiropas Savienības projektiem, ne tikai tam vienīgajam, kas pašlaik iekļauts likumā kā izņēmums, kura īstenošanā iesaistītās personas atbrīvotas no minimālajām sociālajām apdrošināšanas iemaksām. Piemēram, biedrība Sadarbības platforma, kura jau kopš aizvadītā gada maija īsteno rīcības iniciatīvu Ceļš problēmas risinājumā ar Aktīvo iedzīvotāju fonda programmas atbalstu, piefiksējusi un iesniegusi vairākas normatīvā akta nepilnības. Organizācija gandrīz gada garumā organizējusi diskusijas-domdarbnīcas reģionos, lai meklētu risinājumus NVO darbam nākotnē, lai varētu īstenot projektus, uzklausījusi izaicinājumus, ar kādiem saskaras projektu īstenotāji. Iniciatīvu finansiāli atbalsta Norvēģija, Islande un Lihtenšteina.

Tāpat neatrisināts ir jautājums par noslēgtajiem projektiem, par kuriem NVO kā projekta īstenotājs ir veicis visus maksājumus, bet valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek aprēķinātas pēc projekta noslēguma.

NVO ir izaicinājumu priekšā, kā turpmāk piedalīties projektu konkursos un tos īstenot, jo ir apgrūtināta projekta izmaksu plānošana; tāpat ir projekti, kuros netiek atbalstīta nodokļu un minimālo sociālo apdrošināšanas iemaksu iekļaušana attaisnotajos izdevumos. Kā iegūt ziņas, vai potenciālais darba ņēmējs ir laulībā un tajā ir bērns, par kuru var neveikt minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas; kā noskaidrot, vai potenciālais darba ņēmējs ir izglītības ieguvējs?

Ļoti gribētos cerēt, ka biedrības un nodibinājumi turpinās īstenot dažādas aktivitātes, nodarbinot darba ņēmējus, ar projektu palīdzību un stiprinās pilsoniskas sabiedrības veidošanos, tādejādi īstenojot Latvijas Republikas Satversmē noteikto biedrošanās brīvību.

 

Autore ir Dr.iur., darba tiesību eksperte