Jaunā Rīgas teātra izrāde Viss zem debesīm ir līdzība par totalitārismu bez robežām. Jautājums — vai šis ir laiks, kad runāt līdzībās?
Žurnāla iznākšanas dienā ir sākusies kara piektā nedēļa. Rīti uzaust ar ziņām no Ukrainas. Protesta entuziasms plok, neatrazdams jaunus veidus, kā noraidīt — jā, un kam? — savu sašutumu un līdzpārdzīvojumu. Par ārpasaules protestiem svarīgāki kļūst praktiski soļi. Vai te kaut ko var darīt mākslinieki? Izrādās, var. Alvis Hermanis pirms dažām dienām paziņoja, ka solidarizējas ar izcilo Krievijas aktrisi Čulpanu Hamatovu, ar kuru divreiz strādājis, un viņa, kas bijusi spiesta doties prom no valsts, jo ir uzstājusies pret Putina sākto karu, tagad būs Jaunā Rīgas teātra sastāvā. Tas ir ļoti skaidrs atbalsta žests un reāla palīdzība, kas izraisa cieņu. Uz šīs politiski un sociāli atbildīgās rīcības fona ir gandrīz vai neētiski rakstīt par kaut ko tik gaistošu kā izrāde.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.