Vēstnieks Oleksandrs Miščenko kara pirmajās dienās Kijivā bija spiests no uzlidojumiem slēpties pagrabā, bet tagad Rīgā saka paldies latviešiem par atbalstu
Ar Oleksandru Miščenko tiekamies saulainā pirmdienas pēcpusdienā, pa vēstniecības logu ielas malā var redzēt Ukrainas atbalstītāju sanestos zildzeltenos karogus, plakātus un sveces, bet fonā dzird dziesmu par Bayraktar droniem — kāds protestētājs to atskaņo netālu esošās Krievijas vēstniecības priekšā. Vēstnieks sāk ar pateicību par milzīgo Putina zombija plakātu, kas izkārts pretī Krievijas vēstniecības logiem. Jau pirmajā dienā esot nofotografējis un izplatījis tālāk, jo baidījies, ka to ātri novāks. Krievijas vara pieradusi kā bandīti visu ar spēku nokārtot, bet tiesiskā valstī pēkšņi jūtas bezspēcīgi, viņš atzīst.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.