Laikā, kad energoresursu cenu kāpuma dēļ finansiāli cieš gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi, ir nepieņemami turpināt uzturēt prettiesisku situāciju transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) tirgū un mākslīgi sadārdzināt OCTA polišu cenas.
Iespēja mākslīgi sadārdzināt OCTA polišu cenas ir tiešas sekas nepilnībām apdrošināšanas tirgus uzbūvē un organizācijā, proti, OCTA norēķinu sistēmas un Garantijas fonda turētājs – Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) – darbojas kā privāta biedrība, kura jauniem biedriem var izvirzīt tādus iestāšanās noteikumus, kas ir pretrunā normatīvajam regulējumam. Turklāt, neskatoties uz to, ka LTAB pilda publisku funkciju, biroja darbībai normatīvajos aktos nav noteikti nekādi ierobežojumi un to faktiski neuzrauga neviena valsts iestāde.
Nelabotas kļūdas
Diemžēl pirms daudziem gadiem pieļautu kļūdu dēļ OCTA tirgū turpinās nelāga situācija, kas ļauj gan LTAB, gan tā biedriem – nedzīvības apdrošinātājiem – ignorēt gan Latvijas iedzīvotāju intereses, gan arī godīgu konkurenci un valsts institūciju ieteikumus. Šķiet, laika gaitā ir izveidojusies visatļautības sajūta, ar kuru ir grūti cīnīties.
Ar LTAB visatļautību saskārās arī “Balcia Insurance SE”, kad 2021.gada maijā sāka kārtot formalitātes darbībai OCTA tirgū. Tā vietā, lai saprātīgā termiņā varētu sākt strādāt OCTA tirgū, apdrošinātāji nu jau daudzus mēnešus cīnās ar LTAB par netaisnīgiem un prettiesiskiem iestāšanās nosacījumiem.
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās obligātās atbildības likums paredz – lai apdrošināšanas sabiedrība varētu sniegt OCTA pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem, tai ir jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) licence, jākļūst par LTAB biedru un jāiemaksā Garantijas fondā noteikta summa – patlaban 7000 eiro. Neviens normatīvais akts nepiešķir LTAB tiesības pieprasīt iestāšanās maksu no jauna tirgus dalībnieka, kuram ir obligāts pienākums kļūt par biroja biedru.
Taču LTAB, īstenojot normatīvajiem aktiem neatbilstošu un negodprātīgu praksi kā privāta biedrība, kurā lēmumu pieņēmēji ir apdrošināšanas nozarē strādājošie uzņēmumi, papildus OCTA likumā noteiktajam pieprasīja “Balcia” samaksāt vienreizēju iestāšanās maksu, kas sākotnēji bija noteikta 176 730 eiro apmērā.
Citur pieredze atšķiras
“Balcia” darbojas vairāku Eiropas valstu OCTA tirgos, tādēļ ir viegli konstatēt, ka Latvijā ir teju visneizdevīgākie darbības sākšanas nosacījumi. Lai kļūtu par Igaunijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja biedru, apdrošinātājam nav jāmaksā iestāšanās maksa. Biedri sedz regulārus mēneša maksājumus, 2021.gadā tie bija 3000 eiro, papildus bija jāmaksā mainīgā daļa – 2,65% no parakstīto OCTA prēmiju summas un 0,27% no izmaksātajām OCTA atlīdzībām.
Savukārt, lai kļūtu par Polijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja biedru, apdrošinātājam pirmajā iestāšanās gadā jāmaksā minimālā biedra nauda – 600 eiro, un turpmākie maksājumi tiek aprēķināti proporcionāli katra biedra OCTA tirgus daļai iepriekšējā kalendārajā gadā. Kļūstot par Vācijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja biedru, apdrošinātājam jāmaksā vienreizēja iestāšanās maksa 25 000 eiro, papildus maksājot fiksētu biedra naudu ne mazāk kā 7500 eiro gadā.
Iespējas manipulēt
Lai nepieņemamo situāciju ar LTAB atrisinātu tiesiski korekti, “Balcia” uzrunāja atbildīgās institūcijas – Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju, Konkurences padomi, u.c. Izrādās, jau 2019.gadā Konkurences padome, pētot straujo OCTA polišu cenu kāpumu, pievērsa uzmanību paviršībām tirgus uzraudzībā. Padome ieteica Finanšu ministrijai uzlabot tirgus pārvaldību, pilnveidot normatīvo regulējumu un pārskatīt OCTA sistēmas uzraudzībā iesaistīto institūciju lomu un pilnvaras, norādot uz pārāk lielām iespējām manipulēt ar tirgu.
Kaut arī puses atzīst – 2004.gadā nodalot publisko funkciju no Finanšu ministrijas un nododot to LTAB, ir pieļautas kļūdas, proti, transportlīdzekļu īpašnieku interesēm atbilstoša obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas tirgus uzraudzība ir apgrūtināta. Par nozari atbildīgajai Finanšu ministrijai patlaban ir maz iespēju ātri ietekmēt biroja rīcību. Savukārt kļūdu novēršana OCTA likumā un valsts pārvaldes uzdevuma deleģējumā, kas acīmredzami apgrūtina jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū, notiek ārkārtīgi gausi.
Likums neparedz iemaksu
Gan Finanšu ministrija, gan arī Tieslietu ministrija ir vairākkārt paudušas, ka OCTA likums neparedz LTAB tiesības pieprasīt jebkāda veida iestāšanās maksu apdrošināšanas sabiedrībām. Taču LTAB turpina klaji ignorēt OCTA likumā noteikto, valsts iestāžu nostāju un neatsakās no iemaksas pieprasīšanas. Nav ņemts vērā fakts, ka Finanšu ministrija virza likumprojektu, kura regulējums un anotācija atkārtoti norāda uz iestāšanās maksas prettiesisko raksturu.
LTAB 2022.gada janvārī samazināja “Balcia” iestāšanās maksu līdz 106 911 eiro. Apdrošināšanas sabiedrības valde pieņēma lēmumu prasīto iestāšanās maksu samaksāt, vienlaikus turpinot cīnīties par godīgāku konkurenci tirgū, pieprasot tiesā kompensēt zaudējumus un noteikt atbildību, kā arī par atmaksāt iestāšanās maksu.
Valsts pārvaldes iestāžu lēnās un birokrātiskās darbības dēļ mēs faktiski esam spiesti pakļauties LTAB patvaļīgajai rīcībai un samaksāt to, ko mūsu tiešie konkurenti ar biroja rokām pieprasa. Mums ir patiešām žēl, ka Latvijā nav ņemta vērā citu Eiropas valstu prakse un ignorētas Latvijas cilvēku intereses. Īpaši tik saspringtā finanšu situācijā, kāda veidojas patlaban. Tas ir neētiski un preturunā sabiedrības interesēm, jo šīs patvaļas dēļ cieš visi transportlīdzekļu īpašnieki.
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja biedri patlaban ir astoņas apdrošināšanas sabiedrības: AAS “BTA Baltic Insurance Company”, “Ergo Insurance” Latvijas filiāle, AAS “Balta”, “Gjensidige” Latvijas filiāle, “Compensa Vienna Insurance group” Latvijas filiāle, “Swedbank P&C Insurance” Latvijas filiāle, “If P&C Insurance” Latvijas filiāle, AAS “Baltijas apdrošināšanas nams”.
Jānis Lucaus ir apdrošināšanas AS “Balcia Insurance SE” valdes priekšsēdētājs.
Pagaidām nav neviena komentāra