Kā mazināt nekustamā īpašuma nozares CO2 pēdu

Ilgtspēja ir tēma, par ko katram varētu būt viedoklis, bet ne visi zinās, ko nozīmē saīsinājums ESG. Tas ir starptautiski pieņemts termins kritēriju kopumam, ar ko var novērtēt uzņēmuma vai organizācijas stratēģiju sociālajā un vides jomā. Tulkojumā no angļu valodas ESG jeb “Environmental, social, and governance” nozīmē vidi, sociālo atbildību un korporatīvo pārvaldību – stratēģiju, kas palīdz mazināt negatīvo ietekmi uz vidi un palielināt atbalstu sabiedrībai. ESG nevērtē organizācijas finansiālos rādītājus, bet gan attieksmi pret vidi, dabas aizsardzību, uzņēmuma darbiniekiem un partneriem, tās politikas atbilstību labas pārvaldes principiem un atbildīgu rīcību pret vietējo un globālo sabiedrību kopumā.

Globālā vienošanās

Kopš 2016.gada, kad notika Parīzes nolīguma jeb universālas starpvalstu vienošanās parakstīšana ar mērķi samazināt SEG emisiju daudzumu un nodrošināt, lai globālā temperatūra nepaaugstinātos vairāk par 2°C, tam pievienojušās jau gandrīz 200 valstis visā pasaulē un to ir ratificējusi arī Latvijas valdība. Savukārt mums – valstij un uzņēmējiem – saistošais Eiropas zaļais kurss ir kā kompass klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai un nosaka konkrētus soļus un atbildību uzlabot cilvēku labklājību, veselību un vides atveseļošanos.

Kā nekustamo projektu attīstītājas SIA Domuss pārstāvis varu dalīties ar pieredzi zaļo kritēriju izpildei praksē. Profesionālajā darbībā mēs balstāmies uz mātes uzņēmuma NCH Capital Inc. vadlīnijām, kas ir izstrādātas globāli un adaptētas darbības valstīs. Nekustamo īpašumu attīstīšanā visā investīciju ciklā sekojam līdzi ESG faktoru esamībai. Jau sākotnējā jeb nekustamo īpašumu iegādes un plānošanas, pēc tam attīstības, pārvaldīšanas un pārdošanas stadijā ESG kritēriji ir klātesoši ne tikai organizācijā, bet arī saskarsmē ar sadarbības partneriem un apakšuzņēmējiem.

Nereti ilgtspējas iniciatīvas nekustamo īpašumu jomā cilvēkiem saistās ar atkritumu šķirošanu un energoefektīvām ēkām. Realitātē nekustamā īpašuma sektoram ir viens no augstākajiem CO₂ nospiedumiem, ko sauc arī par zaļo jeb karbona pēdu. Šī nozare rada aptuveni 30% no globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kā arī patērē ap 40% no kopējiem globālajiem energoresursiem. Tā ir ne tikai elektrība un atkritumi, bet arī pārpalikumu nodošana pārstrādei, benzīna, gāzes, ūdens patēriņš būvniecības procesā, transporta izmantošanas un ikdienas resursu patēriņa paradumi, atbildīgu un vidi mazāk ietekmējošu piegādes ķēžu izvēle utt.

Ar ko sākt

Iesākumā ir projekta reālo vajadzību, ēkas pielietojuma mērķu un risku definēšana. Labā prakse ir veikt aptuvenās Co₂ pēdas kalkulāciju, atrast ilgtspējīgākās tehnisko risinājumu un būvmateriālu alternatīvas un modelējot veikt aprēķinus, kā visu realizēt pēc iespējas efektīvāk un videi draudzīgāk. Piemēram, digitālie risinājumu modeļu izveidē vai atgriezeniskās konstrukcijas izvēle.

Nekustamo īpašumu projektu attīstībā ilgtspējas principu realizēšanu var sākt pirms pamata būvdarbiem, piemēram, vispirms iespēju robežās investējot infrastruktūras un apzaļumošanas plānošanā un ierīkošanā. Sakārtota projekta apkārtējā vide, kas ir atvērta apkaimes iedzīvotājiem, ātri gūs pozitīvu vērtējumu un atbalstu no tiem, kas redzēs pievienoto vērtību ikdienā. Apzaļumota, moderna un ērti izmantojama teritorija ir pateicīga vide darbam un dzīvošanai, jaunas apgaismotas ielas un gājēju celiņi vilina atpūtas cienītājus, ceļot projekta reputāciju iedzīvotāju vidū.

Nedaudz par energoefektivitāti

A klases energoefektivitātes sertifikāti vai progresīvais LED apgaismojums vairs nav liels sasniegums, bet pamata nepieciešamība jaunajos projektos. Pārdomāta dinamiska ēku logu ēnošanas sistēma, kas mazina nepieciešamību karstā laikā izmantot kondicionierus, bet nodrošina iekštelpās komfortablu temperatūru un pasargā no saules atspīdumiem, ir pamata rūpes par zaļāku biroja vidi un mazāku resursu patēriņu. Ventilācija ar augstu siltuma procenta atgūšanu, telpās izvietoti CO₂ mērītāji, prasības elektrības piegādātājam maksimāli izmantot zaļo enerģiju ir tikai dažas no iespējām veidot energoefektīvas ēkas. Viens grāds temperatūras samazinājuma ietaupa 5-6% apkures rēķina summas.

Nevar par zemu novērtēt ilgtspējīgu būvniecības materiālu izvēli. Piemēram, var atrast ēku fasādes materiālus, kam ir samazinātas apkalpošanas izmaksas un minimāla ietekme uz vidi visā to darbības periodā no ražošanas un instalēšanas līdz pat kalpošanas termiņa beigām. Var būvniekus informēt par ESG prasībām, ko iestrādā kā līguma sastāvdaļu, kā arī auditē katru būvniecības soli un materiālu izvēli.

Atbalstot Latvijas centienus mazināt CO₂ emisiju apjomu, viens no mūsu lēmumiem pirms vairākiem gadiem bija jau sākotnēji projektā “Mežaparka Rezidences” veidot publiskas elektroauto uzlādes stacijas. Viena no tām atrodas biroju mājas pazemes stāvvietā, otra ir virszemes stāvvietā pie ēkas. Plānots tuvākajā laikā izvietot vēl divas stacijas autostāvvietas paplašināšanas gaitā, kā arī ierīkot individuālos jeb wallbox elektroauto uzpildes punktus dzīvokļu mājas pazemes stāvvietā. Apzinoties, ka Mežaparkā tā ir pagaidām vienīgā publiskā iespēja uzlādēt elektroauto, ceram uz plašāku atsaucību īstenot ieguldījumus ar ilgtermiņa atdevi visas sabiedrības interesēs.

Aprokam vai pārstrādājam?

Nekustamo īpašumu attīstītājiem jāņem vērā nepieciešamība pāriet no lineārās uz cirkulāro ekonomiku jeb materiālu un produktu vērtības maksimāli ilgu saglabāšanu, ko dzīvescikla beigās var nodot otrreizējai pārstrādei un paildzināt to noderību. Tā izglītojam iedzīvotājus un atbalstām atbildīgu attieksmi pret nevajadzīgiem un pārstrādājamiem resursiem.

Atkritumu šķirošanas iespējas nav nekas jauns, atsevišķas stikla, papīra, plastmasas, metāla, bateriju un sadzīves atkritumu urnas Rīgā un visā Latvijā parādās arvien vairāk. Paretam varam redzēt tekstila konteinerus, kur parasti var nodot otrreizējai lietošanai derīgus apģērbus un apavus labdarības projektiem, kas var vēl noderēt kādam citam, piemēram, maznodrošinātām un grūtībās nonākušām ģimenēm, vientuļajām māmiņām, bērnu namu un veco ļaužu pansionātu iemītniekiem. Parasti šādas iniciatīvas pozitīvi novērtē arī apkaimes iedzīvotāji.

Atbildīga izvēle

Ieguldījums klientu, ēku iedzīvotāju, nomnieku un pašu darbinieku izglītošanā ir nozīmīgs solis kopējo zaļo mērķu sasniegšanā. Katram nekustamo īpašumu projektam var izveidot ESG uzlabojumu plānu ar konkrētiem vides un ilgtspējības raksturlielumu uzlabošanas mērķiem. Varam sākt ar spuldzīšu maiņu un turpināt ar lielākiem soļiem.

Mežaparka Birojos plānojam ieviest Green Lease jeb zaļās telpu nomas līgumus. Pagaidām tas ir jaunums vietējā nekustamo īpašumu tirgū, bet ceram, ka nozare ātri pieņems ESG kritērijus arī kontaktos ar sadarbības partneriem. Klientiem var sagatavot detalizētas rokasgrāmatas par ilgtspējas iniciatīvām, vairojot sabiedrības informētību par iespējām ikdienā izmantot zaļās domāšanas pamatprincipus.

Ir jāapzinās, ka ceļš uz izcili ilgtspējīgu biroju vai mājokļu kompleksu ir nebeidzams, jo vienmēr ir jaunas idejas un iniciatīvas, tomēr mērķis — zaļā domāšana un energoefektivitāte kā darbības likums — ir visam pamatā. ESG ir aktualitāte, kā arī nākotne un kopējā atbildība, lai veidotu mūsu apkārtējo vidi un savstarpējo mijiedarbību zaļāku, ilgtspējīgāku un ar lielāku pievienoto vērtību.

Kalvis Līcis ir SIA “Domuss” tehniskais direktors.