Biznesa pasaulē pēdējos gados arvien nopietnāk skan aicinājumi pārvērtēt uzņēmējdarbības mērķus un paraudzīties uz uzņēmumiem ne vien no finanšu rādītāju un peļņas gūšanas perspektīvas, bet gan vērtēt tos vairāk pēc ietekmes uz apkārtējo vidi un sabiedrību. Priekšplānā parādās jautājumi, vai uzņēmums darbojas atbildīgi un kādu pozitīvu ilgtermiņa pienesumu tas sniedz apkārtējai sabiedrībai; vai uzņēmums vienkārši izšķērdē dabas resursus vai arī rīkojas ilgtspējīgi un palīdz cilvēkiem saudzīgāk rīkoties pret apkārtējo vidi, lai nākamās paaudzes varētu dzīvot jau labākos apstākļos.
Šajā kontekstā ir skatāmi arī arvien lielāku atpazīstamību un popularitāti gūstošie ESG (environmental, social and governance) jeb vides, sociālās un korporatīvās pārvaldības ziņojumi, kuros tiek atspoguļota uzņēmumu politika dažādu ilgtspējas jautājumu jomā. Arī institucionālie investori un aktīvu pārvaldītāji pirms ieguldījumu veikšanas vēlas būt pārliecināti par to, kā uzņēmums tiek pārvaldīts un kā to vērtē klienti un dažādas sabiedrības grupas. Tieši tāpēc vides, sociālie un pārvaldības jautājumi nu jau ir kļuvuši par ikdienas sarunu tematu biznesa un investīciju profesionāļu vidē. Arī tie cilvēki, kas neinteresējas par finansēm un investīcijām, visdrīzāk jau būs pamanījuši īpaši lielo uzņēmumu centienus publiski parādīt savu nostāju ESG jautājumos, piemēram, Swedbank vai Printful atbalsts Baltijas praida pasākumiem. Plašumā iet tendence ESG ziņojumus gatavot uzņēmumiem, kas plāno kļūt publiski un kotēt akcijas biržā, piemēram, AS DelfinGroup un AS Virši.
Vienotu standartu neesamība paver iespēju krāpniekiem
Lai arī dažādas organizācijas, piemēram, ANO, ir centušās ieviest vienotus ESG principus, tie vēl joprojām ir samērā izplūduši. Vienotus ESG standartus ir grūti izstrādāt, jo vienā rāmī tiek mēģināts ielikt uzņēmumus, kas darbojas ļoti atšķirīgās nozarēs, atrodas dažādos reģionos un nav salīdzināmi pēc to turīguma. Vienotu principu neesamība nereti noved arī pie “zaļmazgāšanas” (green washing), kad uzņēmumi publiski vēlas izskatīties ilgtspējīgāki un draudzīgāki pret vidi, nekā tas ir patiesībā. Piemēram, Vācijā notiek izmeklēšana pret Deutsche Bank meitasuzņēmumu un aktīvu pārvaldnieku DWS, kur trauksmes cēlājs atklāja, ka būtiska daļa no pārvaldībā esošajiem aktīviem neatbilst publiski reklamētajai ESG politikai. Vēlāk DWS atzina, ka neatbilstoši investēti bija 75 no 534 miljardiem eiro (tai skaitā par atbilstošām tika uzskatītas arī tās investīcijas, kas ESG pamatprasībām atbilda vismaz par 90%).
Tirgū atbilstošu aktīvu trūkums
Straujais ESG popularitātes uzplaukums pēdējos gados finanšu tirgos ir radījis saspringumu, jo trūkst aktīvu, kas pilnvērtīgi atbilstu ESG prasībām, kā arī trūkst kontroles mehānismu, kā pārliecināties, ka uzņēmumi ievēro ESG prasības. Harvard Business Review žurnālā šā gada marta numurā tiek pat uzdots retorisks jautājums: “Kas notiktu, ja investori ar 100 triljoniem ASV dolāru aktīviem apliecinātu apņemšanos ieguldīt atbildīgāk?”. Un atbilde ir – nekas uzreiz nemainītos, jo nav daudz uzņēmumu, kas vienā paņēmienā var panākt atbilstību ESG principiem. Piemēram, ļoti daudziem rūpniecības uzņēmumiem var būt problemātiski vai pat praktiski neiespējami pilnībā pāriet uz atjaunojamajiem energoresursiem, jo ne visos reģionos tie ir pieejami nepārtraukti diennakts vai mēneša griezumā. Tas, ko uzņēmums var izdarīt uzreiz – var fokusēti veikt pašus svarīgākos uzlabojumus, nesadalot resursus un uzmanību dažādos virzienos.
Pārmaiņas notiks lēni
Kā to visu vērtēt no investoru skatupunkta? ESG prasību kopums noteikti ir risinājums pareizajā virzienā, kas palīdzēs mazināt klimata pārmaiņas un sabiedrībā pastāvošo nevienlīdzību. Tomēr tik fundamentālu izmaiņu veikšanai būs nepieciešams ilgāks laiks. Maziem uzņēmumiem, kas ikdienā jau tā cīnās par izdzīvošanu, jebkādas jaunas prasības radīs papildu nevienlīdzīgas konkurences apstākļus, piemēram, ar citu reģionu uzņēmumiem. Savukārt lieliem uzņēmumiem iekšējo procesu pārkārtošana un jaunas korporatīvās kultūras izveide noteikti nebūs viena gada jautājums. Tas, ko investori var darīt jau tagad, ir apbalvot centīgākos ESG principu ieviesējus, lai arī līdz ideālajam modelim vēl ir tāls ceļš ejams. Savukārt iedzīvotāji jau tagad var balsot vai drīzāk nebalsot ar savu naudas maku un patērēt mazāk, piemēram, remontējot sadzīves tehniku vai ikdienā pārvietojoties ar sabiedrisko transportu, nevis privātu automašīnu.
Autors ir Redgate Capital Latvijas vadītājs
Pagaidām nav neviena komentāra