Inflācija Latvijā turpina augt daudz straujāk nekā prognozēts, un pašreizējais cenu kāpums ir pārspējis pat vispesimistiskākās prognozes šā gada sākumā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šā gada oktobrī patēriņa cenu inflācija Latvijā pirmo reizi kopš 2009. gada sākuma ir sasniegusi 6%.
Latvijas ekonomikai atkopjoties no Covid-19 pandēmijas izraisītās lejupslīdes, patēriņu cenu inflācijas pieaugums šogad tika gaidīts, taču pašlaik cenas kāpj straujāk nekā ekonomisti spēj palielināt inflācijas prognozes. Inflācijas kāpums šobrīd ir globāls fenomens, un Lietuvā patēriņu cenu inflācija pašlaik jau pārsniedz 8%.
Baltijas valstīs kopumā inflācijas līmenis patlaban ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā, jo esam mazāk turīgi un vairāk no saviem ienākumiem tērējam elektrībai, apkurei, degvielai un pārtikai, kur cenas pēdējos mēnešos ir augušas īpaši strauji.
Oktobrī līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos patēriņa cenu kāpums pārsvarā bija saistīts ar globāliem faktoriem. Salīdzinājumā ar 2020. gada oktobri degvielas cenas Latvijā šā gada oktobrī palielinājās par 33,4%, elektrības – 18,1%, siltumenerģijas – 17,7%, bet pārtikas – 4,9%. Taču patēriņu cenu kāpums pēdējos mēnešos ir kļuvis plašāks un nepārtikas preču cenas oktobrī palielinājās par 9,9%, kas ir gandrīz tikpat straujš cenu kāpums kā 2008. gadā. Un tas nav tikai degvielas cenu dēļ. Piemēram, mēbeļu cenas oktobrī Latvijā pieauga par 10,2% salīdzinājumā ar pērno gadu, bet transportlīdzekļu par 6,1%.
Diemžēl ārējo cenu spiediens pagaidām nav beidzies, un pēdējos mēnešos ir sākušas augt arī iekšējās cenas, jo oktobrī pirmo reizi kopš Covid-19 pandēmijas sākuma pakalpojumu cenu inflācija ir sasniegusi 3%. Darba samaksas kāpums Latvijā šogad ir tuvu 10%, savukārt reģistrētais bezdarbs septembrī noslīdējis līdz 6%. Tas liek domāt, ka arī iekšējais cenu spiediens turpināsies.
Vienlaikus ražotāju cenu inflācija Latvijā ir pārsniegusi 20% un ražotājiem ne tikai Latvijā ir liels spiediens nodot izmaksu pieaugumu patērētājiem. Papildus tam pārtikas cenas pasaulē kopš pērnā gada vidus ir augušas par vairāk nekā 40%, un straujā energoresursu cenu kāpuma dēļ pasaulē šobrīd strauji sākušas kāpt minerālmēslu cenas. Tas liek domāt, ka pasaules pārtikas cenu kāpums turpināsies un arī mums ir jārēķinās ar augstākām pārtikas cenām. Domāju, ka tuvākajos mēnešos pārtikas cenu inflācija Latvijā pārsniegs 10%.
Vienlaikus situācija globālajā ekonomikā ir ļoti neskaidra un to labi raksturo notikumi finanšu tirgos, kur energoresursu vai transporta cenas svārstības dažu dienu laikā var pārsniegt 30%. Tas daļēji ir saistīts arī ar politiskajiem faktoriem un tādēļ izdarīt prognozes ir ļoti grūti. Taču labā ziņa ir tā, ka elektrības un dabasgāzes cenas Eiropā kopš oktobra sākuma ir sarukušas. To veicināja Krievijas solījumi palielināt dabasgāzes piegādes Eiropai, kā arī Ķīnas centieni samazināt ogļu cenas savā tirgū un palielināt to ieguvi, kas ir mazinājuši spiedienu uz sašķidrinātās gāzes cenām pasaulē. Tomēr enerģijas cenu krīze Eiropā pagaidām nav beigusies. Krievijas dabasgāzes piegādes pagaidām nav pieaugušas, un arī OPEC+ valstis nesteidzas celt naftas ieguvi. Tas liek domāt, ka nākamā gada sākumā inflācija Latvijā varētu pietuvoties 10%, tomēr gada otrajā pusē inflācija, visticamāk, mazināsies un gadā kopumā varētu būt 4-6% robežās.
Autors ir bankas Citadele ekonomists
Pagaidām nav neviena komentāra