Bez pēdām • IR.lv

Bez pēdām

Ķemeru nacionālā parka jaunais reindžers Nauris un gaida Elizabete. Foto – Toms Tauriņš
Alise Zita Zeidaka

Paši aizrāvušies ar iešanu dabā, gaida Elizabete Jurgevica un reindžers Nauris Viesturs Lazda mudina to darīt arī citus, tostarp savus vienaudžus. Tikai tas jādara atbildīgi un saudzīgi

Apauju ērtākos apavus un no skapjaugšas noceļu mugursomu. Galvenais — neaizmirst termosu ar siltu tēju un provīziju! Labi, ka saulainā sestdiena vilināt vilina ārā, ieplānota satikšanās ar īstiem dabas draugiem. Un kas var būt labāks par kopīgu pārgājienu?
Rīdzinieci Elizabeti Jurgevicu (17) un Nauri Viesturu Lazdu (17) no Ķemeriem satieku netālu no Raganu purva Sēru dīķa takas Ķemeru nacionālajā parkā. Pavisam drīz, 11. novembrī, abus jauniešus varēs redzēt arī televīzijā — kopā ar vēl četriem jaunajiem dabas draugiem un grupas Carnival Youth mūziķiem viņi Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas un Pasaules Dabas Fonda veidotajā filmā Neatstāj pēdas skatītājus ņem līdzi aizraujošos pārgājienos gar jūras krastu, mežā un purvā. Filma veidota, lai iedvesmotu doties dabā un vienlaikus mudinātu to darīt atbildīgi un saudzīgi, ievērojot septiņus «pēdu neatstāšanas» principus.
Elizabete un Nauris ir dabas draugi, kopš sevi atminas. Abiem bērnībā īpaši patika sēņot. «Visforšākās dienas šķita tās, kad no rīta līdz vakaram ar ģimeni bijām mežā, no kastītēm paēdot līdzi paņemtās pusdienas,» stāsta Nauris. Kad 2015. gadā tika dibināta jauniešu programma — Ķemeru Nacionālā parka jaunie reindžeri, puisis tai pievienojās uzreiz. Reindžeri dodas pārgājienos, klausās ekspertu lekcijas par dabas daudzveidību un tās saglabāšanu, organizē dažādus pasākumus, nometņo un piedalās talkās. Šogad Salacgrīvas jūrmalā, bet pērn Ežezerā jaunie dabas draugi Dabas aizsardzības pārvaldei palīdzēja cīnīties ar invazīvo Tatārijas salātu, kura dēļ aizaug piekraste — Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti kurvjziežu dzimtas lakstaugu ar rukolai līdzīgām lapām un violetiem ziediem pļāva un rāva ārā, bet jaunieši to pa ūdens virsu stūma krastā, vāca kaudzēs un ievietoja maisos. Kad nešpetno augu nolauž, tas smaržo pēc kāpostiem, saka Nauris.
Savukārt Elizabete pirms septiņiem gadiem apmeklēja skautu un gaidu nodarbību, kas meitenei iepatikās uzreiz. «Vasarā aizbraucu uz nometni, un vairs mani nevarēja dabūt ārā!» Tagad viņa palīdz organizēt un vadīt nodarbības jaunākiem organizācijas biedriem. «Lai arī kāds tu būtu, starp skautiem un gaidām atradīsi domubiedrus. Tur vienmēr ir pieņemtības sajūta.» Jaunieši piedalās darbnīcās, dodas pārgājienos, laivu braucienos un nometnēs visos gadalaikos.
Latvijā ir 25 aktīvas skautu un gaidu vienības, kas pulcē apmēram 1000 bērnu un jauniešu un vairāk nekā 100 brīvprātīgo.
Viena no brīvprātīgajām vienības vadītājām — Agnija Jansone — ir ceļā kopā ar mums. Viņa sešus gadus vadījusi Latvijas Skautu un gaidu centrālo organizāciju un piedalās filmas Neatstāj pēdas tapšanā. «Bērni un jaunieši mācās atbildību pret dabu un caur to — arī viens pret otru,» saka Agnija. Ja kādam pārgājienā būs noberzta kāja tā, ka ceļu turpināt nevarēs, kāds no biedriem ar viņu paliks. No bērna kājas iemācītā atbildība pret kopienu vēlāk izpaudīsies atbildībā arī plašākā mērogā, viņa saka. «Skauti un gaidas nemāca izdzīvot dabā, bet gan sadzīvot ar to.»

Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!


Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu