Un izlido putniņš! • IR.lv

Un izlido putniņš!

Baiba Tetere. Foto –Reinis Hofmanis
Ieva Puķe

Latvijas Fotogrāfijas muzeju pirmo mēnesi vada fotovēsturniece Baiba Tetere, atgriezusies pēc doktorantūras studijām Greifsvaldes universitātē Vācijā. «Ir jāstrādā pie pārvākšanās projekta uz jaunām un mūsdienu muzeja prasībām atbilstošām telpām»

Latvijas Fotogrāfijas muzeja (LFM) mājaslapā, kamēr iestādes durvis apmeklētājiem slēgtas, vīd aicinājums izmantot šajā vietnē atrodamos digitālos resursus, taču Baibai Teterei ārkārtas brīvdienu nav. Viņa muzejā sākusi strādāt tikai 4. oktobrī, baltie plaukti aiz rakstāmgalda vēl tukši. «Lasot Ir interviju ar Medicīnas vēstures muzeja jauno direktoru Kasparu Vanagu, atpazinu savu pirmo nedēļu — arī es patīrīju kabinetu. Muzeju telpu lāsts: mantas uzkrājas,» iesaucas Baiba.
Lūdz neuzrunāt sevi par direktori — LFM ir Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, tāpēc pirmā persona oficiālos dokumentos apzīmējama kā vadītāja. Taču arī «mā­tesorganizācijā» tikko noslēdzies konkurss uz direktora posteni, tajā uzvarēja Olaines Vēstures un mākslas muzeja līdzšinējā direktore Liene Johansone. Jaunu priekšnieku turklāt meklē Latvijas Kara muzejs. Vai ieplūdīs svaigs gaiss samērā konservatīvajās valsts muzeju aprindās?

Latvijā tevi pazīst kā vienu no enerģiskajām meitenēm, kas uzsāka Starptautisko fotogrāfijas vasaras skolu ISSP.
Tas bija atspēriena punkts. Skolu veidojām ar Jūliju Berkovicu un vēl divām draudzenēm. Jau bez manis izauga satelītprojekti: ISSP galerija Berga bazārā, ISSP skola.
Fotogrāfijas medijs mani ir interesējis no dažādiem aspektiem. Vidusskolas laikā Andreja Granta studijā apguvu analogās, melnbaltās fotogrāfijas procesu. Drīz pēc tam, studējot LU Vēstures fakultātē, sāku pētīt Latvijas fotogrāfijas vēsturi. No 2000. līdz 2002. gadam jau esmu strādājusi LFM par muzeja pedagoģi un sabiedrisko attiecību speciālisti.
Atceros, alga bija 60 lati mēnesī, zems atalgojums arī tam laikam.
Vienaudžiem aktuāls bija darbs reklāmas aģentūrās un starptautiskās organizācijās, ienākumu atšķirības šķita dramatiskas. Esmu gandarīta, ka iepazinu arī komerciālās fotogrāfijas industriju, piecus gadus strādājot par fotoredaktori žurnālā Cosmopolitan.

Raksti doktora disertāciju par fotogrāfiju 19. gadsimtā. Izmanto LFM krājumu?
Nē, pētu divas citas kolekcijas — Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā un Krievijas Etnogrāfiskajā muzejā Pēterburgā.
Fotogrāfijas izziņas agrīnajā posmā biju ieinteresēta laikmetīgajā fotogrāfijā, taču maģistrantūrā Lesterā, Anglijā studiju programmā Fotogrāfijas vēsture un prakse ieinteresējos par 19. gadsimtu. Tas ir brīdis, kad fotogrāfija ir dzimusi, iekaro savu vietu. Būtisks laiks, lai izprastu, kā skatāmies uz fotogrāfiju šodien. Tolaik fotogrāfija kā mehānisks attēlu veidošanas instruments ļoti uzsvēra objektīvo skatījumu. Līdz tam gan zinātnē, gan mākslā taču realitāti zīmēja ar roku! Mehāniska attēla iegūšana ar fotokameru viesa lielāku uzticamību. Tagad ir fotošops, un ticība fotogrāfijai kā dokumentam atkal ir mazinājusies.

Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā ir sava foto kolekcija, tagad arī Nacionālajā mākslas muzejā tiek veidota mākslas foto kolekcija. Kas definē Latvijas Fotogrāfijas muzeja kolekciju?
Lūk, tas ir viens no maniem pirmajiem darbiem: iepazīties ar krājuma saturu. LFM uzkrāj materiālus, kas saistīti ar Latvijas foto­grāfijas vēsturi kopš šā medija sākumiem. Gan fotogrāfijas mākslā, gan zinātnē, gan vienkārši amatieru hobija izpratnē. Krājumā ir aptuveni 60 000 vienību. Filmu negatīvi un stikla plates, fotoattēli dažādās tehnikās, diapozitīvi, kā arī fotografēšanas inventārs un ar fotogrāfijas prezentāciju saistīti priekšmeti — albumi, rāmji.
Šobrīd atmiņu institūciju skatījums uz fotogrāfiju mainās. Būtu jāpārdefinē kritēriji un krājuma komplektēšanas stratēģijas.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu