Diskusijā par jaunajiem tabakas produktiem, īpaši par karsējamo tabaku, pēdējā laikā publiskā telpā jūtama pastāvīga “dūmu pūšana acīs”, izskanot viedokļiem gan par akcīzes nodokļa politiku un produkta kontrabandas aspektiem, gan piesaucot it kā mazāku šo produktu kaitīgumu.
Kāda viedokļu sadursme tabakas produktu jomā piesaistīja manu uzmanību, jo ekonomikas eksperta viedoklis[1] ar dažu dienu atstarpi ļoti tuvu dublēja tabakas nozares publisko naratīvu[2] [3], kas savukārt tika strauji publicēts kā atbilde politiķu viedokļrakstam.[4] Intereses vērta rosīšanās, vai ne?
Nozares un nodokļu eksperti vienā balsī apelē pie sabiedrībai visnotaļ nozīmīga aspekta – riska, ko varētu radīt akcīzes nodokļu budžeta ieņēmumu plāna nepildīšanās nodokļu ieņēmumiem, ko novirzīt onkoloģijas problēmu risināšanai. Tam bez kavēšanās tiek atrasts ērts iemesls – karsējamās tabakas patēriņa kritums legālajā tirgū, ko autors saista ar akcīzes nodokļa palielināšanu.[5] Ar iespējamo nelegālā tabakas produktu tirgus ietekmi tiek argumentēts viedoklis, ka karsējamās tabakas produktiem būtu piemērojama pretimnākšana akcīzes nodokļa jomā salīdzinājumā ar tradicionālās tabakas formām. Savukārt nozares publikācijas vēl piesviež ugunij iekuru, uzsverot iedomāto karsējamās tabakas mazāku kaitīgumu pret citām tabakas formām. Cik šādos publicēšanas laikā un saturā līdzīgos vēstījumos ir viennozīmīgas patiesības, bet kur informācija un fakti var tikt interpretēti arī citādi?
Sākumā paudīšu pilnīgu un nedalītu piekrišanu ekonomikas ekspertam[6], ka tabakas produktu patēriņa ierobežošana ir atbalstāma. Pilnīgi piekrītu arī piesauktajam klasiskajam ekonomikas principam, ka akcīzes nodokļa būtisks mērķis ir ietekmēt iedzīvotāju patēriņa dabu par labu vēlamajiem ieradumiem. Piekrītu arī tēzei, ka grēka industriju sakarā mūsu likumdevēji bieži to redz šauri – kā fiskālu instrumentu, kas ne vienreiz vien novedis pie nepārdomātiem lēmumiem un panācis pretēju efektu iecerētajam. Jo vairāk – kā patērētāju uzvedības jomas eksperts uzskatu, ka tieši patēriņa izvēle un patērētāju uzvedība “grēka nozares” produktu tirgū gan var atstāt nozīmīgu ietekmi uz nodokļiem un sabiedrības veselību.
Te gan viedokļu vienprātībai liekams punkts, jo ir vairāki aspekti, kur minētā raksta autora skatījums var tikt papildināts ar atsevišķu aktuālu un objektīvu datu klāstu, lai nevilšus nerastos iespaids, ka cienījams nodokļu eksperts būtu kāda konkrēta tabakas veida kaislīgs cienītājs… Tāpēc diskusijas rosināšanai – alternatīvs viedoklis par dažām nozares un nodokļu eksperta tēzēm, mazliet vairāk uzmanības veltot nepelnīti novārtā atstātajai patēriņa uzvedības dabai.
Patērētāju uzvedība – ko ražotājs piedāvā un patērētājs izvēlas?
Ar subjektīvu gandarījumu jāatzīmē, ka tabakas produkti ir zaudējuši patērētāju. Kāpēc gandarījumu? Tabakas produktu lietošanas kaitīguma noliedzējus būs grūti atrast. Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas (PVO) datiem[7] pasaulē gadā 8 miljoni nāves gadījumu tiek tieši saistīti ar tabakas lietošanu, turklāt 7 miljoni lietotāju vidū un ap 1,2 miljoniem apkārtējo cilvēku vidū, nodarot būtisku zaudējumu cilvēkkapitālam globāli. 80% tabakas produktu lietotāji ir zema vai vidēja ienākumu līmeņa valstu iedzīvotāji, kur valsts intervence patēriņā ir tradicionāli mazāk izteikta. Attīstīto valstu likumdevēju dienas kārtībā šī nozare gan ir ieņēmusi nozīmīgu vietu – un ne tikai fiskālu apsvērumu dēļ. Protams, ka fiskālo līdzekļu izmantošanai ir būtiska ietekme. Pēc PVO aplēsēm 10% akcīzes nodokļa paaugstinājums rosina 4-5% patēriņa samazinājumu – protams, nelegālā tirgus apjoms šajā kontekstā ir visai nenoteikts. Pasaules valsts politika ir līdzīga – nodokļu palielinājums nav Latvijas fenomens vien.
Samazinājums visvairāk skāris tradicionālo tabakas produktu – pamatā, cigarešu tirgu – tas patērēto vienību skaita izteiksmē pastāvīgi samazinās – 2020.gadā pret 2015.gadu krītot par 9%.
Naudas izteiksmē nodokļu palielinājuma dēļ tas nedaudz audzis, kamēr ievērojams pieaugums vērojams citu tabakas formu ziņā – izaugsmes tempu gan nosaka arī nelielā to bāze. Šo produktu īpatsvars patēriņā nav liels – ja pasaules tabakas produktu tirgus apjoms 2020.gadā sasniedza 746,9 miljardu eiro apjomu, tad bezdūmu produktu apjoms ir tikai 49,9 miljardi eiro jeb aptuveni 6,6%. Tiesa, šo produktu apjomu veido dažādu produktu kompozīcija.
Lielākie cietēji rūkošajā cigarešu tirgū ir lielākie nozares spēlētāji, kuru vidū bez Ķīnas valsts monopola China National Tobacco Corporation (45,6% globālā tirgus daļa 2020.gadā) vadošo lomu Eiropas un ASV brīvajos tirgos spēlē tradicionāla trijotne – British American Tobacco (BAT, 12,2%), Philip Morris International (PMI, 11,4%), un Japan Tobacco Inc (JTI, 8,8%), kas pārstāvēti arī Latvijā. Visi brīvā tirgus vadošie spēlētāji piedzīvojuši gan tirgus daļas samazinājumu pēdējo pāris gadu laikā, bet apjoma zaudējuma līderis bijis PMI ar visai nozīmīgu 38,7% pārdoto vienību samazinājumu, zaudējot globālās līderpozīcijas. Saskaņā ar Euromonitor jaunākajiem datiem datiem[8] PMI, būdams vadošs spēlētājs pasaules tirgū, gada laikā vien ir piedzīvojis biznesa samazinājumu pārdoto vienību ziņā par 8,1% un ienākumu ziņā par 3,7 miljardiem ASV dolāru. To ietekmējusi arī PMI kopš 2016.gada veiktā stratēģiskā biznesa pārorientācija bezdūmu tabakas produktu virzienā – precīzāk, karsējamās tabakas kategorijā, kas tiek uzsvērts arī publiski, kā 2021.gada februārī publicētajā informācijā investoriem un sabiedrībai[9]. Arī Euromonitor tirgus dati neatkarīgi apstiprina šo trendu: 2020.gadā kompānijas cigarešu bizness sarucis par 11,1%, ko kompensēt līdzējis pieaugums par 27,6% tieši karsējamās tabakas jomā.
Protams, šis nav vienīgais ražotājs, kas savu nākotni redz jauno tabakas produktu jomā, taču tieši PMI publiski izceļ šīs kategorijas piedāvātās peļņas iespējas, savā stratēģijā izceļot šo prioritāti: “Iespējami strauji palielinot šo biznesu un pieaugušajiem smēķētājiem pārejot uz mūsu bezdūmu produktiem, mēs izvirzām mērķi iekarot kopējo tirgus daļu ar augstāku peļņas normu un nodrošināt spēcīgu ienākumu un akcionāru peļņas palielinājumu”[10]. PMI ziņojuma aplēses gan norāda, ka karsējamās tabakas patēriņš apjoma ziņā pasaulē ir tikai 1,8%, ko faktiski kontrolē PMI (1,5 procentpunkti jeb >83%). PMI investoriem norāda, ka 2025.gadā tā plāno 50% ienākumu ģenerēt no bezdūmu produktiem (iepriekš kompānijas ambīcija bija 38-42%), paplašinot savas karsējamās tabakas IQOS tehnoloģijas produktus no 64 tirgiem līdz pat 100. Ievērības cienīgs ir arī 2020.gada kompānijas sniegums – visos tirgos kritumu cigarešu pārdošanas apjomos palīdzējusi kompensēt tieši karsējamā tabaka. Saskaņā ar tirgus datiem ES uzrādījusi vienu no viszemākajiem biznesa apjoma kritumiem, bet Austrumeiropa bijis vienīgais reģions ar pozitīvu kopējā biznesa izaugsmi, ko nodrošināja straujš karsējamās tabakas pārdošanas apjomu pieaugums, kompensējot zaudēto cigarešu tirdzniecības apjomu. Eiropa kompānijai ir būtisks bezdūmu tirgus (ES valstīs šie produkti veido 25% PMI ienākumu, bet Austrumeiropā – 33%, kas ir vairāk par vidējo globāli). Līdz ar to ir saprotams liela tirgus spēlētāja satraukums tieši par šīs kategorijas attīstību veicinošas vides lobēšanu.
Patērētāji samazina patēriņu, kā pamatā ir gan cenas, gan dominējošie veselīgāka dzīvesveida trendi. Kā elements pēdējo vidū ir izvēle par labu produktiem, kas subjektīvi tiek uztvert kā “mazāk kaitīgi”, arī Latvijā.[11] Protams, ka šāda subjektīva priekšstata veidošanā nozīmīga loma ir mārketinga komunikācijai, uz ko minētās Euromonitor analīzes autori atsaucas – aktīva komunikācija sociālajos medijos veicina priekšstatu par karsējamās tabakas kā mazāk kaitīgas alternatīvas pieejamību. Viedokļraksta autora piesauktais ES Eurobarometer pētījums[12] liecina, ka smēķētāju īpatsvars sabiedrībā Latvijā (32%) ir ceturtais augstākais ES valstu vidū (ES-27 un Apvienotās Karalistes vidējais rādītājs ir 23%, Lietuvas 28% un Igaunijas 18%). 14% Latvijas iedzīvotāju ir izmēģinājuši karsējamo tabaku (tikai 6% ES, Lietuvā 10% un Igaunijā 8%). Vai tiešām Latvijas iedzīvotāji ir tik izteikti smēķētāji un arī karsējamās tabakas lietotāji?
Domāju, ka statistika ir satraucoša visu tabakas produktu kontekstā ne vien Latvijā, bet arī pārējās Baltijas valstīs. Saskaņā ar Euromonitor datiem[13] 2020.gadā Lietuvā tabakas produktu tirgus kopumā audzis par +1,6% vērtības ziņā (smēķētāju īpatsvaram sabiedrībā sarūkot par 0,1%), kam pamatā bijusi noturīga jauno produktu izaugsme (e-cigarešu šķidrums, karsējamā tabaka). Nākamo piecu gadu izaugsmes prognozes šīm kategorijām ir atšķirīgas – e-cigaretēm prognozēts samazinājums, bet karsējamai tabakai 101,3% pieaugums patērēto vienību skaita ziņā. Igaunijā tirgus samazinājies par -0,1% (smēķētāju īpatsvars samazinājies par 0,2%) un tiek prognozēts nozīmīgs e-cigarešu kategorijas apjomu kritums.
Šie dati liecina, ka vismaz Baltijas iedzīvotāju tabakas produktu lietošana būtiski nesamazinās. Iespējams, statistiku var ietekmēt arī sekmīga kontrabandas apkarošana, ar ko publiski lepojas tiesībsargājošās institūcijas.[14] Vai iedzīvotājiem mazāk pieejami kļuvuši līdz šim to lietotie nereģistrētie produkti? Jau minētie nozares viedokļi gan apgalvo pretējo – apelē pie augoša nelegālā tirgus. Ja nozarei taisnība, tad sabiedrības smēķēšanas ieradumi strauji pasliktinās, turklāt lielā mērā to veicina straujais karsējamās tabakas patēriņa pieaugums. Ja nozare tomēr kļūdījusies, tad valsts budžets un onkoloģijas slimnieki tomēr ir ieguvēji, produktiem legalizējoties. Pie kontrabandas tēmas vēl atgriezīšos, jo iedzīvotāju patēriņa daba šajā nozarē pirmkārt ir sabiedrības veselību ietekmējošs faktors.
‘Mazāk kaitīgie tabakas produkti’ – vai tiešām?
Kā gan ar nozares apgalvojumiem par karsējamās tabakas iedomāto mazāko kaitīgumu? Kā nesmēķētājs varbūt pārlieku vienkāršoti uzskatu, ka nav “mazāk kaitīgu” tabakas produktu, jo primārā aktīvā viela un tās nodarītais kaitējums veselībai nemainās atkarībā no patēriņa formas, savukārt dažām nikotīna nodošanas formām patiesi eksistē papildus riski bez nikotīna radītajiem.
Arī par karsējamo tabaku ne vien regulatoru un PVO, bet arī zinātnieku atzinumi [15] [16] krasi kontrastē ar nozares rakstā paustajiem apgalvojumiem, ka “[..] smēķēšanas atmešanas procesā arvien lielāku lomu mūsdienās spēlē mazāk kaitīgās bezdūmu alternatīvas” un “[..] smēķēšanas atmešanas procesā arvien lielāku lomu mūsdienās spēlē mazāk kaitīgās bezdūmu alternatīvas”.[17] Viedokļrakstā nozares eksperts atsauces apgalvojumiem nav sniedzis. Tie gan teju vārdu vārdā atbilst PMI produkta IQOS tīmekļa vietnē[18] publicētajai informācijai, kas atsaucas uz kompānijas pētījumiem bez konkrētām publikācijām. PMI investoru informācijas materiālā tomēr izdodas atrast atsauces[19], kas pietiekami precīzi raksturo, kam un kādi tieši ir pierādījumi. Tiesa, par spīti PMI būtiskajam uzsvaram uz sociālās atbildības jautājumiem, mārketinga vietnē un ekspertu naratīvā informācija ir krietni vien virspusēja un rada var radīt nepamatotu augstas cerības par produkta mazāku kaitīgumu. Domājams, neviens neapšaubīs modificēto tabakas produktu potenciāli mazāku radīto plaušu un elpvadu iekaisumu salīdzinājumā ar cigarešu (tabakas, papīra un krāsvielu) degšanas produktiem ar pelēm veiktos pētījumos. Nozare komunikāciju visā pasaulē nesarežģa ar atsaucēm uz publikācijām – biežāk to vietā atsaucas uz ASV patērētāju veselību un drošību uzraugošās institūcijas FDA (Food and Drugs Administration) doto atļauju šo produktu tirdzniecībai un mārketingam, kas it kā balstīta uz šiem pētījumiem.
Tomēr apgalvojumi par mazāko kaitīgumu labi raksturojami ar Marka Tvena ironisko frāzi: “Baumas par manu nāvi ir ievērojami pārspīlētas.” Jau sniedzu pāris atsauces uz citām zinātniskajām publikācijām, kas tomēr neapstiprina šī produkta mazāku kaitīgumu, turklāt pretēji nozares apgalvojumam neapliecina pozitīvu ietekmi uz smēķēšanas pārtraukšanu – tātad ekspertu viedokļi atšķiras. Arī FDA, pieļaujot karsējamās tabakas ierīču mārketingu, oficiālā publikācijā īpaši uzsver, ka šie produkti nav uzskatāmi par drošiem vai FDA akceptētiem un norāda, ka pētījumi apliecina tikai to, ka karsējamās tabakas produkti nerada virkni cigarešu degšanas blakusproduktu, kas tiek uzskatīti par potenciāli kancerogēniem. Vienlaikus šāda mazāka riska ietekme uz patērētāju veselību var tikt novērota tikai, ja lietotāji pilnībā mainījuši savu patēriņu par labu karsējamai tabakai, nepalielinot savu kopējo aktīvo vielu patēriņa apjomu. FDA ir pieprasījusi tabakas ražotājiem veikt tālākus pētījumus un produktu ietekmes izvērtējumu.[20] ASV Slimību kontroles un profilakses centrs nav apstiprinājis alternatīvos produktus kā drošāku alternatīvu tradicionālajiem produktiem.[21] Arī PVO skaidri norāda, ka “karsējamā tabaka gluži kā citi tabakas produkti ir viennozīmīga bīstama un kancerogēna”, tādēļ uz to attiecināma citiem tabakas produktiem analoģiska regulatīvā pieeja.[22]
Pagaidām jaunākus pētījumus atliek vēl tikai gaidīt, tādejādi apgalvojumi par atsevišķu produktu mazāku kaitīgumu ir maz pamatoti jeb tīri labi iederas kategorijā ‘dūmu pūšana acīs’, jo pamata runāt par mazāk kaitīgu tabakas patēriņa veidu nav ētiski. Jo vairāk, “alternatīvo produktu” klāsts visai plašs – no šņaucamās un zelējamās tabakas (virknē ES valstu tās nav atļautas) līdz e-cigaretēm, kas izmanto nikotīnu saturošu šķidrumu, un karsējamai tabakai – šo produktu iespējamā kaitīguma līmenis ievērojami atšķiras savā starpā. Tādejādi grūti saskatīt iemeslus šos produktus glorificēt salīdzinājumā ar jebkuriem citiem nozarē. Likumdevēji tam pievērsuši uzmanību, un pēdējo gadu laikā ES valstu veiktās regulācijas darbības veicina nosacīti vienlīdzīgāku attieksmi pret dažādiem tabakas produktiem. Tiesa, joprojām karsējamās tabakas zīmoli šeit ir ieguvēji – piemēram, Latvijā akcīzes nodokļa slogs karsējamās tabakas cenā ir 35% no cigarešu līmeņa (Lietuvā 25% un Igaunijā 19%).[23] Šeit nevēlētos izcelt tikai karsējamo tabaku, jo ir arī citi alternatīvie produkti, kam pie salīdzinoša nikotīna satura ir nodokļu priekšrocības – tiesa, to tirgus daļa ir gluži niecīga. Tomēr likumdevēju uzmanību tie būtu pelnījuši.
Likumdošana – pareiza vai kļūdaina?
Par mūsu likumdevēju pieņemtajām akcīzes nodokļa likmes izmaiņām 2020.gada nogalē vēl pāragri spriest, jo nav aizvadīts pat gads. Tirdzniecības apjomu nobīde laikā (t.sk. iepriekš minētajās publikācijās piesauktā tirgotāju izvēle brīdim, kad produktu nodot mazumtirdzniecībai nodokļu izmaiņas periodā u.tml.), mājsaimniecību budžeta tēriņu struktūras izmaiņas pandēmijas apstākļos un citi faktori vēl neļauj vērtēt ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem un attiecīgi budžetā pieejamo onkoloģijas pacientiem novirzāmās summas pieejamību. No fiskālā viedokļa raugoties, tieši nodokļa likmju izmaiņas ietekme var radīt pamatu spekulācijām.
Ja triju mēnešu akcīzes nodokļa iekasēšanas rezultāti pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, uz ko atsaucās arī viedokļraksta autors, atpalika no plāna par 3,3 miljoniem eiro, tad četros mēnešos plāns jau pārsniegts par 2,5 miljoniem eiro. Šeit būtisks elements ir arī nodokļu administrācijas faktors – proti, akcīzes nodokļa samaksa atspoguļojas statistikā nākamajā mēnesī pēc tā aprēķina no nodokļu maksātāja iesniegtajām atskaitēm par patēriņam nodotajiem produktiem (t.i., no vairumtirgotāja vai ražotāja mazumtirgotājam pārdotajos). Karsējamā tabaka ir salīdzinoši maza apjoma produkts, un tās pārdošanas apjomu izmaiņas relatīvā izteiksmē var šķist dramatiski augšupejošas vai krītošas, kas var kļūt par iemeslu pārsteidzīgiem vai pat maldinošiem apgalvojumiem medijos. Ja ņemam vērā pārdošanu periodā pirms nodokļu izmaiņām un pēc (decembris – marts), tad šogad kategorija uzrādījusi teju 17% pieaugumu pret iepriekšējā gada salīdzinošo periodu. Tādejādi apgalvojums par onkoloģijas pacientu apdalīšanu ir tuvs Marka Tvena nāves komentāram – budžeta ieņēmumu daļa pildās (pārsteidzoši, ja ņem vērā manis paša pirms gadiem desmit pausto kritiku neapdomātām akcīzes nodokļa izmaiņām citā “grēka nozarē” – alkohola industrijā…).
Varbūt kā pamatu salīdzinājumam un nākotnes rīcībai varam izmantot kaimiņvalstu pieredzi, starp kurām iepriekš minētie Lietuvas rādītāji ir tuvākie mums. Lietuvas Seims pēc valdības iniciatīvas 2021.gada jūnija nogalē apstiprināja izmaiņas akcīzes nodokļa likumdošanā, kas ietver trīs gadu ceļa karti alkohola un tabakas nodokļu palielinājumam.[24] Cenu paaugstinājums skar visas alkohola un tabakas kategorijas, tai skaitā vidējais cigarešu paciņas cenas pieaugums līdz 2024.gadam varētu būt 17-20 centu robežās, bet lielāks pieaugums skartu jaunos produktus, kam šobrīd cenas ir zemākas: e-cigarešu šķidrums 2 ml iepakojumā augtu cenā par 7-15 centiem, bet karsējamās tabakas iepakojums – par 27-47 centiem.
Tabakas sakarā Lietuvas finanšu ministres vietniece R.Bilkštīte medijos ir uzsvērusi, ka no 2016.gada valstī ievērojami pieaudzis karsējamās tabakas patēriņš – atsaucei viņa izmanto NielsenIQ datus, kas liecina par 20% īpatsvara robežas pārsniegšanu kopējā patēriņā. Seima budžeta un finanšu komitejas vadītājs M.Majauskas savukārt norāda, ka akcīzes politikas jomā jāseko patēriņa trendiem un nodokļu slogs jāpārdala uz to pamata.[25]
Šajā kontekstā būtisks elements Lietuvas veiktajās nodokļu izmaiņās ir salīdzināmas bāzes radīšana tabakas produktiem. Proti, līdz šim karsējamās tabakas nodoklis tika rēķināts par 1 kg produkta, e-cigarešu šķidruma par 1 l, bet cigarešu par 1000 vienībām. Ņemot vērā iespējas ražotājiem mainīt tabakas vai nikotīna saturu vienībā, produktu nodokļi bija grūti salīdzināmi. No patēriņa dabas viedokļa būtisks elements ir arī patēriņa situāciju skaits, tādejādi Lietuvas piemērs ir ievērības cienīgs, jo valdības un likumdevēju argumentācija saistīta ar mainīgajiem patēriņa ieradumiem, ko jau aplūkoju.
Kaut e-cigarešu šķidrumi joprojām ir atšķirīga kategorija, vismaz cigaretes un karsējamā tabaka kļūst salīdzināmākas kategorijas – un šeit alternatīvie un tradicionālie produkti atkal nonāk pretējās nometnēs. Augošais karsējamās tabakas tirgus un Eurobarometer datu rādītais mazāks tās lietotāju īpatsvars patērētāju vidū netieši liek izdarīt minējumu, ka šī produkta patērētāji varētu būt caurmērā intensīvāki tabakas produktu patērētāji, t.i., biežāki smēķētāji. Tagad ar vienotu aprēķina principu var lēst, ka Lietuvas plānotā nodokļa palielināšana kategorijai par 32% gadā nodokļa slogu produkcijas vienībai trīs gadu laikā palielinātu līdz aptuveni 57,6% pret cigarešu analogu, kas samazina šīs kategorijas cenas priekšrocības, taču joprojām tās ir ievērojamas.
Tādejādi Lietuvas pieeja savā ziņā ir inovatīva, atsakoties no nodokļa piemērošanas par vienības svaru, ar ko ražotājs var manipulēt, bet nodokli attiecināt uz vienu produkcijas vienību.
No patēriņa uzvedības viedokļa uzskatu to par loģisku soli, jo akcīzes nodoklis tiks iekasēts par patēriņa reizi, tādejādi patiesi pieturoties pie šī nodokļa pamatprincipa – regulēt produktu patēriņu sabiedrības labākajās interesēs. Šo apsvērumu pamato arī kaimiņvalsts premjeres I.Šimonītes teiktais, ka valdība ir objektīvi novērtējusi situāciju, atzīstot, ka neatkarīgi no tabakas formas tā rada nozīmīgus sociālos riskus.[26] Iespējams, šis ir arī Latvijas likumdevējiem apsverams modelis nākotnei?
Nelegālais tirgus – cik nozīmīga īsti ir tā ietekme?
Tēze, ka Latvijā nesen paaugstinātā akcīzes nodokļa likme alternatīvajiem tabakas produktiem rada bažas par nelegālā tirgus attīstību, ir duāli vērtējama.
Pret apgalvojuma vispārējo principu iebildumu nevar būt – tā pamatā ir patērētāja uzvedība ne vien “grēka nozarēs”, bet jebkuru preču patēriņā. Kārotā produkta iegūšana par spīti ierobežojumiem un iespējami izdevīgāk ir saprotama racionālas ekonomiskās uzvedības pazīme. Tieši “grēka nozarēs” tā ir īpaši izteikta – cik bieži neesam piesaukuši somu (un pat igauņu) alkotūrismu uz Latviju, ko stimulē nodokļu likmju atšķirība kaimiņvalstu starpā. Citiem vārdiem sakot – kur ir pieprasījums, allaž piedāvājums atradīsies.
Euromonitor eksperti[27] norāda uz pasaules tirgiem raksturīgu tendenci alternatīvo nikotīna produktu nelegālās tirdzniecības apjomam augt, ko veicina nodokļu politika, ierobežojumi un, protams, patērētāju uzvedība. Vienlaikus analītiķi norāda ES kā paraugu šīs problēmas risināšanā citām valstīm, arī ASV. Šajā kontekstā būtiski ir pareizi interpretēt nelegālās tirdzniecības kontekstu – to veido ne tikai paralēlais tirgus (kontrabanda, viltojumi un atdarinājumi u.c.), bet arī patēriņa pieaugums zem legālā produkta pieejamības vecuma sliekšņa esošo patērētāju vidū, kam pievēršama īpaša uzmanība.
Autors piesauc kāda Rīgas Tehniskās universitātes pētījuma datus, ka jau šobrīd 32% alternatīvo produktu tiek iegādāti nelegālā ceļā. Tā kā atsauces un konteksts šim pētījumam nav sniegti, par šo skaitli neņemšos spriest. Neatstāj sajūta, ka šis skaitlis šķiet pārlieku liels. Proti VID[28] [29] tikai 2020.gada vasarā norāda, ka parādījusies jauno tabakas produktu kontrabanda, minot 3 kg karsējamās tabakas konfiskācijas faktu (500 iepakojumi pa 20 vienībām) vienlaikus ar 6400 paciņām cigarešu. Citos kontrabandas gadījumos karsējamā tabaka publiski netiek izcelta. Vai tiešām VID vienkārši nespēj atklāt karsējamās tabakas kontrabandas lielākus apjomus? Arī Lietuvā, kur 2020.gadā nodokļa likme bija ievērojami augstāka par Latviju, muitniekiem 2020.gada pirmajā ceturksnī izdevās konfiscēt tikai 980 iepakojumus šo produktu, bet 2021.gadā – tikai 20 iepakojumus.[30] Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras publiski paustie dati ar atsauci uz NielsenIQ 2020.gada septembrī veiktu pētījumu liecina, ka Latvijā 2020.gadā cigarešu kopējā apritē nereģistrēto produktu īpatsvars bija 20,4% (pret 2019.gada 16,8%), kas ir salīdzināms rādītājs ar Lietuvu (21,8%) un krietni atpaliek no Igaunijas (9,5%).[31] LTRK norāda, ka konstatēti atsevišķi e-cigarešu šķidruma un karsējamās tabakas kontrabandas gadījumi. Euromonitor dati 2020.gadā Latvijas cigarešu tirgū indicēja 13,9% nelegālā produkta īpatsvaru (Lietuvā – 16,2% un Igaunijā – 9,5%)[32], neizceļot atsevišķi nelegālā tirgus apjomu alternatīvo produktu tirgū, kas ir neliels. Savukārt nepubliskais RTU pētījums norāda, ka karsējamās tabakas tirgū kontrabandas īpatsvars ir pusotru līdz divas reizes augstāks par tirgus patērētāko kategoriju – cigaretēm. Tas šķiet augsts skaitlis, ja ņem vērā, ka produkts ir mazāk populārs un lētāks – t.i., ieguvums no akcīzes nodokļa apiešanas ir mazāks.
Lai nedebatētu par skaitli, kura izcelsme man nav zināma, tomēr pieņemsim RTU lēstos 32% karsējamās tabakas patēriņā par nelegālā tirgus produktu. 2020.gada VID dati liecina, ka legālais mazumtirdzniecībā novirzītais apjoms bija 72 tonnas. Ja kategorija piedzīvos samazinājumu, kas atbilst reģistrētā karsējamās tabakas apjoma sarukumam 2021.gada 4 mēnešos[33] (-20,8%), tad 2021.gada legālās kategorijas apjoms būs aptuveni 57t. Attiecīgi – nereģistrētais veidotu 26,8t. Maz ticams, ka no šīs masas tikai desmittūkstošo daļu pamanījusi tiesībsargājošo institūciju acs. Varbūt RTU pētnieki zina ko vairāk un varētu konsultēt VID darba efektivitātes uzlabošanai?
Pat ja viss 15t samazinājums ir pārgājis nelegālā tirgū, tas valstij pie spēkā esošajām akcīzes nodokļa likmēm radītu ap 2,4 miljonu eiro neieņemta akcīzes nodokļa. Savukārt atlikušo 57t apjomam akcīzes nodokļa likmes palielinājums pret 2020.gadu radītu 4,8 miljonu eiro papildus ieguvumu budžetam jebšu divreiz lielāku ieguvumu. Nelegālā tirgus ietekme šobrīd neliecina par nopietnu draudu budžeta ieņēmumu daļas neizpildei.
Vai tabakas tirgus tiešām tiks iznīcināts?
Ne man, ne citiem “grēka nozaru” nodokļu politikas ekspertiem nav viegli pretendēt uz orākula lomu. Tabakas produktu jomā tirgus aina ir īpaši sarežģīta un lēmumi nav viennozīmīgi. Šajā nozarē produkti (cigaretes un alternatīvo nikotīna produktu plašais klāsts) ir grūtāk salīdzināmi.
Bieži (un dažkārt apzināti) naratīvos tiek jaukti dažādi produkti – alternatīvie, jaunie, bezdūmu un karsējamās tabakas produkti utt. Ja citā “grēka nozarē” – alkohola nozarē – skaidri saprotam etanola kā aktīvās vielas lomu, tad tabakas nozarē ir vieta spekulācijām par nikotīna un virknes smēķēšanas blakusproduktu ietekmes lomu. Nelegālā tirgus ietekme ir grūti izmērāma, līdz ar to rada augsni spekulācijām. Tomēr, manuprāt, šāds viedokļrakstu autoru apgalvojums ir pārlieku kategorisks.
Ja arī nav, vai patiesi sabiedrība no tā būtu zaudētāji? Uz šo jautājumu atbildes nav ekonomistu kompetencē vien.
Pragmatiski raugoties, ir jāveic pārdomātas darbības, nevis ar emocionāliem argumentiem jāceļ trauksme, tai skaitā:
- jāļauj valdības un likumdevēju nodokļu izmaiņu iniciatīvām sevi attaisnot (vai neattaisnot) vismaz tuvākā gada griezumā,
- jānodrošina industriju nepārstāvošu ekspertu pētījumu īstenošana, lai iespējami objektīvi apzinātu šo izmaiņu ietekmi,
- jāpatur prāta, ka sabiedrības veselība ir nozīmīgāka par fiskālo ieguvumu, kas savukārt ir tikai instruments sabiedrībai nodarītā cilvēkkapitāla zaudējuma kompensācijai – arī onkoloģijas pacientu interesēs,
- publiskos naratīvos jāizvairās no argumentiem, kas balstīti emocijās un apelācijā pie sabiedrības vispāratzītām prioritātēm, nevis ekspertu viedokļos, pētījumos un publiski pieejamās atsaucēs,
- arī pašus ekspertus un to viedokļus publicējošos medijus aicinu rūpīgi izvērtēt informācijas kvalitāti tabakas jomas publikācijās.
Šī ir stingri regulēta industrija, kurā produktu veicināšana nenotiek ar publisku mārketingu, kas tai liegts. Tā vietā ietekmes līdzekļi biznesa veicināšanai ir lobisms, ekspertu viedokļi un prasmīga informācijas izmantošana. Šeit robeža starp patiesu sociālo atbildību un mazākā ļaunuma tēzes padarīšanu par skanīgu publisku kredo, ir visai delikāta.
Mediju un ekspertu reputācijas interesēs ir pārbaudīt visu pieejamo informāciju un skatīt to visaptveroši, balstoties uz dažādiem avotiem.
[1] Māris Jurušs. Onkoloģijai solītā nauda – malduguns dūmos. ir.lv, 31.05.2021.
[2] Māris Sproga. Kā cigarešu firmu lobijs piekrāpa 100 “gudrās” galvas. Tvnet.lv, 10.05.2021.
[3] Māris Sproga: Politiķi turpina maldināt sabiedrību – solītā papildu nauda onkoloģijai neienāk. La.lv, 28.05.2021.
[4] Ilze Indriksone, Imants Parādnieks: Maldināšana tabakas industrijas gaumē jeb kādas maldināšanas dekonstrukcija. La.lv, 26.05.2021.
[5] Māris Jurušs. Onkoloģijai solītā nauda – malduguns dūmos.
[6] Turpat
[7] World Health Organization. Tobacco Fact Sheet
[8] Euromonitor International. What’s Happening in Tobacco? Q1 2021 Briefing, 29.04.2021.
[9] Delivering a smoke-free future. PMI Integrated Report 2020,
[10] Turpat, 34.lpp.
[11] Euromonitor International Passport GMID. Tobacco in Latvia. July, 2020
[12] Attitudes of Europeans towards tobacco and electronic cigarettes. February, 2021.
[13] .d?id=87084277)
[13] Euromonitor International Passport GMID. Tobacco in Lithuania / Estonia / Latvia. June 2021[14] Netīro naudu atmazgāt vairs nav tik vienkārši. LV portāls, 25.06.2021.
[15] Loffredo L, Carnevale R, Battaglia S, et al. (2021). Impact of chronic use of heat-not-burn cigarettes on oxidative stress, endothelial dysfunction and platelet activation: the SUR-VAPES Chronic Study, Thorax 2021;76:618-620.
[16] Kanai M, Kanai O, Tabuchi T, et al. (2020). Association of heated tobacco product use with tobacco use cessation in a Japanese workplace: a prospective studyThorax 2021;76:615-617.
[17] Māris Sproga. Kā cigarešu firmu lobijs piekrāpa 100 “gudrās” galvas. Tvnet.lv, 10.05.2021.
[18] https://www.iqos.lv/
[19] Delivering a smoke-free future. PMI Integrated Report 2020, 38.lpp.
[20] FDA informācija medijiem “FDA Authorizes Marketing of IQOS Tobacco Heating System with ‘Reduced Exposure’ Information” 07.07.2020.
[21] Euromonitor International. The Rise of Illicit Trade in e-Vapour: Drivers and Solutions, February 2021.
[22] World Health Organization. Tobacco Fact Sheet
[23] European Commission. Escise Duty Tables, Part III Manufactured Tobacco, 01/03/2021
[24] Sniegė Balčiūnaitė. Seimas balsuos, kaip 2022-2024 metais didėjant akcizams, brangs alkoholis ir rūkalai. BNS / Delfi.lt, 29.06.2021
[25] Turpat
[26] Turpat
[27] Euromonitor International. The Rise of Illicit Trade in e-Vapour: Drivers and Solutions, February 2021.
[28] Transportlīdzekļa rezerves riteņos un vilciena konstrukcijās atklāj 128 tūkstošus kontrabandas cigarešu, VID 20.07.2020.
[29] Pēdējā laikā novērotas jaunas un satraucošas iezīmes tabakas izstrādājumu kontrabandā. LA.lv, 31.07.2020.
[30] Lietuvos muitinė: su kontrabanda kaunamasi „dviem frontais“ – be baltarusiškų rūkalų išaugo ir nelegalių cigarečių srautai iš Rusijos. Delfi.lt, 02.05.2021
[31] Illegal cigarette trade remains a serious problem for Latvia’s tobacco market. Baltic News Network / LETA, 18.02.2021.
[32] Euromonitor International Passport datubāzes statistika par tabakas nozari 2015-2020
Pagaidām nav neviena komentāra