Kafija termokrūzē, iepirkšanās beziepakojuma veikalā vai pārsēšanās elektroauto ir mūsu ilgtspējīgās izvēles, kas līdz ar sabiedrības paradumu maiņu, daudziem kļuvušas par ierastām ikdienas praksēm. Taču ilgtspējas ideja neaprobežojas tikai ar individuālām izvēlēm. Ar katru gadu arvien aktuālāks kļūst ilgtspējīgs bizness, kura veiksmi mēra ne tikai pēc uzņēmuma peļņas, bet arī ietekmes uz vidi un sabiedrību. Kāpēc ilgtspēja ir nākotnes biznesa veiksmes formula?
Velns slēpjas detaļās
Cīņa ar klimata pārmaiņām un mūsdienu vajadzību apmierināšana, neradot draudus un riskus nākamo paaudžu vajadzību nodrošināšanai, ir ANO un ES prioritāšu sarakstā. Eiropas zaļais kurss paredz līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Šā mērķa sasniegšanai būs jāpārveido Eiropas sabiedrība un ekonomika, lai tā būtu rentabla un taisnīga, kā arī sociāli līdzsvarota. Iespējams, pirmajā mirklī šķiet: “Šie jautājumi neattiecas uz manu biznesu – neesam ražojošs uzņēmums, piesārņojumu videi neradām, un darbiniekus no trešajām valstīm par zemāku atalgojumu arī nenodarbinām.” Taču, kā mēdz teikt, “velns slēpjas detaļās”, un viss nav tik vienkārši, kā pirmajā brīdī šķiet. Ietekmi uz vidi rada arī uzņēmumam piederošās automašīnas, biznesa lidojumi, enerģijas patēriņš biroja ēkas uzturēšanai. Turklāt ilgtspējīgs bizness ir tāds, kas, cita starpā, nepieļauj nekāda veida diskrimināciju nodarbinātības jomā (vecuma, dzimuma, ādas krāsas, reliģiskās pārliecības, seksuālās identitātes u.c.), izmanto videi draudzīgas tehnoloģijas, stingri ievēro pretkorupcijas standartus utt. Un pēdējie nosauktie aspekti attiecas praktiski uz visiem uzņēmumiem, lai gan daudzi tos nemaz nesaista ar ilgtspējas jēdzienu.
Lai gan pašlaik nav vienota standarta, kā mērīt uzņēmuma atbilstību ilgtspējīga biznesa pamatprincipiem, ir vairākas vadlīnijas un iniciatīvas, kas var kalpot par labu atspēriena punktu, jo skaidrs, ka pavisam drīz ilgtspējas standarti kļūs par tikpat nozīmīgiem ikviena uzņēmuma “veselības” rādītājiem kā finanšu pārskatu standarti. Jau tagad daudzi uzņēmumi, jo īpaši starptautiski vai biržā kotēti, līdz ar finanšu pārskatu gatavo arī ikgadējo ilgtspējas ziņojumu, lai informētu savus akcionārus, investorus un sabiedrību par atbilstību ilgtspējas kritērijiem, padarīto un ietekmi uz vidi un sabiedrību.
Intrum jau kopš 2016. gada par savu ceļa karti ir izvēlējies ANO ilgtspējīgās attīstības mērķus un globālā līguma iniciatīvu, kuru veido desmit uzņēmumu sociālo atbildību stiprinoši principi, kas rosina uzņēmumus ievērot cilvēktiesības un darba apstākļus, saudzēt vidi un vērsties pret korupciju. Iniciatīvas dalībnieki apņemas ievērot savu darbinieku, klientu, sadarbības partneru un visas sabiedrības kopējās intereses.
Ilgtspējīgs bizness ir “jaunais melnais”
Lietojot populāro modes pasaules terminoloģiju, varētu pat teikt, ka rūpes par vidi, saviem klientiem un darbiniekiem ir new black jeb jaunais melnais. Ja uzņēmums vēlas būt mūsdienīgs, respektēts un uz ilgtermiņa attīstību vērsts, ir pēdējais brīdis izvērtēt savu biznesu un integrēt ilgtspējas idejas un standartus uzņēmuma attīstības stratēģijā, kultūrā un visos iekšējos procesos.
Arī kopējā reputācija vairs netiek vērtēta tikai pēc uzņēmuma finanšu rādītājiem, bet arī pēc tā ietekmes uz vidi un ieguldījumiem sabiedrībā. Starptautiskā mērogā nopietni investori vairs pat neizskata sadarbību ar tādiem uzņēmumiem, kuri nedarbojas uz ilgtspējīgiem pamatiem, jo tas ir risks viņu ieguldījumiem un reputācijai. Turklāt investori vērtē ne tikai pašu uzņēmumu darbību, bet arī to piegādātājus un klientus, ar ko uzņēmums sadarbojas.
Eiropas Investīciju banka jau ir iezīmējusi ceļa karti, kā tā no bankas “kas atbalsts ES klimata mērķus” kļūs par “ES klimata banku”, sniedzot atbalstu ilgtspējīgam biznesam. Savukārt Harward Business Review pētījums liecina, ka integrētu ilgtspējības jautājumu ieviešanu arī citi lielie investori jau ir pozicionējuši kā vienu no būtiskākajiem ieguldījumu kritērijiem. Turīgie investori ir kļuvuši pārāk bagāti, lai ļautu planētai aiziet bojā. Tas nozīmē, ka nākotnē nauda sekos ilgtspējīgiem risinājumiem. Turklāt tiek vērtēta nevis vispārīga uzņēmuma deklarācija par atbilstību ilgtspējas mērķiem, bet gan konkrētās darbības attiecībā uz nozarei būtiskiem jautājumiem, piemēram, apģērba ražotājiem tās būs piegādes ķēdes, pārtikas ražotājiem CO2 emisijas, finanšu pakalpojumu sniedzējiem, cīņa pret korupciju un attieksme pret klientiem u.c.
Intrum gadījumā, ņemot vērā, ka mēs strādājam kredītu pārvaldības jeb parādu atgūšanas nozarē un ik dienu sazināmies ar tūkstošiem cilvēku, kuri nokļuvuši finanšu grūtībās, ētiska parādu atgūšana, godīgi, empātiski un ar cieņu izturoties pret debitoriem, ir viena no būtiskākajām mūsu ilgtspējas stratēģijas sastāvdaļām. Meklējot individuālus un iespējami draudzīgus risinājumus, kā uzlabot situāciju un izkļūt no parādsaistībām, mēs vienlaikus palīdzam arī uzņēmumiem saņemt samaksu par precēm un pakalpojumiem, un tas savukārt stimulē stabilu ekonomisku izaugsmi.
Ilgtspējīga attieksme biznesā nozīmē arī atbilstošu sadarbības partneru izvēli, nulles toleranci pret korupciju un naudas atmazgāšanu, datu apstrādes drošību u.tml. Ņemot vērā, ka strādājam ar cilvēkiem, kas nokļuvuši finansiālās grūtībās, par savu atbildību uzskatām arī sabiedrības finanšu pratības paaugstināšanu, kas var palīdzēt patērētājiem pieņemt apzinātus lēmumus un neiekļūt nepārdomātās parādsaistībās.
Ietaupījumi un ieguvumi biznesam
Protams, katram uzņēmumam individuāli ir jāapsver, ko viņiem nozīmē “ilgtspējīgs bizness”, jo tas būs atkarīgs no katra uzņēmuma biznesa modeļa, riska apetītes un citiem apsvērumiem, taču skaidrs ir tas, ka uzņēmumiem, kuriem ir ilgtspējīgi mērķi, ir mazāk uzņēmējdarbības neveiksmju un sistēmisku risku. To arvien biežāk uzsver arī finanšu regulatori visā Eiropā.
Ilgtspējīga biznesa principu ieviešana nav tikai altruistiska rīcība un izdevumi, tie var būt arī būtiski ietaupījumi un ieguvumi biznesam. Piemēram, United Airlines Holdings pieņēma lēmumu izmantot vieglākus lidaparātus, kas būtiski samazināja degvielas patēriņu un izmaksas. Savukārt viesnīcu lēmums nemainīt dvieļus un gultasveļu katru dienu, ja klients viesnīcā uzturas vairākas naktis, dod būtiskus ūdens patēriņa un elektroenerģijas ietaupījumus. Pandēmija ir iemācījusi mums visiem daudz efektīvāk sazināties virtuāli, aizstājot ļoti daudzus biznesa komandējumus, kas samazina CO2 izmešus un vienlaikus ietaupa arī budžetu. Arī tas ir ilgtspējīgi.
Reputācija, investīcijas un izdevumu samazināšana ir galvenie, bet ne vienīgie ilgtspējīga biznesa ieguvumi pašam uzņēmumam. Tie ir arī apmierinātāki darbinieki, videi draudzīgāka un veselīgāka darba vide, izglītotāki klienti un sabiedrība.
Pagaidām nav neviena komentāra