Ieinteresētība, vēlme pilnveidoties un uzņemties iniciatīvu, kā arī spēja sadarboties un atvērtība visam jaunajam – šīs ir dažas no nozīmīgām kvalitātēm, kurām būtu jāpiemīt IT nozarē karjeru sākušam darbiniekam. Runa ir par cilvēkiem, kuri pārkvalificējas no citām nozarēm un prasmēm un sāk jaunu darba mūžu IT uzņēmumos. Kā noskaidrots Vilnius Coding School (Riga Coding School mātes uzņēmums) sadarbībā ar Viļņas Universitāti veiktajā pētījumā, ir virkne sociālo prasmju un personisko iezīmju, ko darba devēji Baltijas valstu IT uzņēmumos uzskata par veiksmes algoritmu, novērtējot potenciālos darbiniekus. Līdztekus pozitīvajām personības iezīmēm, kas sekmē cilvēka karjeras iespējas, pētījumā identificētas arī pretējas īpašības, kas samazina kandidāta izredzes tikt pie kārotā darba.
Saskaņā ar pētījumu par kompetencēm, kas palīdz iegūt darbu vai sekmē pirmā darba atrašanu pārkvalificētām personām, 71% cilvēku tiek pieņemti darbā bez iepriekšējas darba pieredzes, jo darba devēji pamatā koncentrējas uz dažādām kandidātu personīgajām īpašībām.
Izrādās – uzņēmumi vispirms vērtē kandidāta personību un tikai pēc tam tehniskās prasmes. Tāpēc Vilnius Coding School sadarbībā ar Viļņas Universitāti nolēma izpētīt, kāds ir Baltijas IT darba tirgū meklētais personisko īpašību algoritms (pētījumā tika intervēti vairāku Baltijas uzņēmumu personāla atlases speciālisti).
Priekšstats par IT nozarē strādājošu cilvēku bieži vien saistās ar ļoti specifiskām zināšanām programmēšanā, izcilību matemātikā un rakstura noslēgtību. Tomēr darba devēju un personāla speciālistu skatījums uz IT uzņēmumā vēlamo darbinieku ir krietni atšķirīgs. Kā atklāj šogad veiktais zinātniskais pētījums, cilvēkam, kurš pēc pārkvalifikācijas grib strādāt IT nozarē, bez tehniskajām zināšanām ir jābūt apveltītam ar tādām kvalitātēm kā interese par izvēlēto jomu un karjeras virzienu, vēlme pilnveidoties, interese par inovācijām un radošums.
Vienlīdz svarīgas ir arī sociālās prasmes, kas ļauj prognozēt potenciālā darbinieka attiecības ar kolēģiem. Runa ir par toleranci pret atšķirīgo, par pozitīvu un labsirdīgu attieksmi pret cilvēkiem, par spēju sadarboties un konstruktīvi risināt domstarpības, problēmas. Darba devēji pievērš uzmanību arī cilvēka personiskajām vērtībām, domāšanas elastīgumam, vēlmei uzņemties iniciatīvu, patstāvībai (ikdienas darbā, problēmu risināšanā), kā arī spējai ātri pielāgoties darba vides mainigajām prasībām.
Ņemot vērā, ka personisko kvalitāšu nozīme ir tik liela, pētījumā tika identificētas arī barjeras, kas var atturēt darba devēju no konkrētā kandidāta. Pirmkārt, negatīvi tiek vērtēts, ja kandidāts izrāda neētisku vai necienīgu rīcību darba intervijas laikā, kā arī pret bijušajiem darba devējiem vai kolēģiem, atļaujas izpaust konfidenciālu informāciju. Otrkārt, par barjeru var kļūt nepietiekamas komunikācijas prasmes, īsas un strupas atbildes, neadekvāta ķermeņa valoda un zema vispārējā valodas kultūra. Pētījuma dalībnieki norādījuši, ka šīs ir brīdinošas pazīmes darba devējam, pat tad, ja cilvēka tehniskās prasmes ir pietiekamas.
Par kandidātu var rasties nelabvēlīgs viedoklis arī tad, ja cilvēks nespēj izstāstīt par savu profesionālo motivāciju, nav ieinteresēts uzņēmumā, uz kuru viņš ir pieteicies, nespēj noteikt savas profesionālās karjeras mērķus, kā arī demonstrē pārmērīgu vai nepietiekamu pārliecību par savu profesionalitāti vai personiskajām īpašībām.
Darbinieku personības iezīmju milzīgo nozīmi izceļ arī tas, ka tehnisko zināšanu iemaņas un trūkums var nebūt šķērslis tam, lai cilvēku uzaicinātu uz atkārtotu darba interviju, ja viņš ir bijis ieinteresēts apmācībās, pilnveidojis savas prasmes. Uz atkārtotu darba interviju ar šādu cilvēku bija gatavi vairāk nekā trešdaļa (35,7%) no visiem pētījuma dalībniekiem.
Vienlaikus pētījumā tika apskatīts jautājums par nozīmīgākajiem informācijas avotiem, kur darba devēji smeļas informāciju par potenciālo darbinieku personību un īpašībām. 40% no IT uzņēmumiem visu informāciju par kandidātu iegūst darba intervijas laikā, 17% papildus pārbauda kandidātu sociālos tīklus, savukārt 14% veic arī īpašus testus, kas palīdz noteikt personības rakstura iezīmes.
Tātad par izšķirīgu apstākli karjeras veidošanā līdztekus darba intervijai var kļūt arī cilvēka uzvedība sociālajos medijos.
Vilnius Coding School dibinātās programmēšanas skolas Lietuvā, Latvijā un Īrijā, sadarbībā ar Viļņas Universitāti šobrīd strādā pie jauna atbalsta instrumenta pārkvalifikācijas jomā – īpaši IT jomai veidots virtuāls personības tests palīdzēs cilvēkiem, kuri vēlas sākt karjeru IT uzņēmumos, pārbaudīt savu gatavības līmeni jauniem profesionālajiem izaicinājumiem un pārkvalifikācijai.
Minētais pētījums un topošais virtuālais personības tests veicina komunikāciju starp potenciālajiem IT nozares darbiniekiem, uzņēmumiem, kas piedāvā darba iespējas un personāla atlases profesionāļiem. Tāpēc vispirms ir svarīgi saprast, kādu cilvēku sagaida mūsdienīgs IT uzņēmums, un tad var spert nākamo soli – palīdzēt cilvēkiem šīm gaidām sagatavoties un uzsākt darba gaitas.
Pagaidām nav neviena komentāra