Sadzīviskā poētika

«Tikai reti viņš uzraksta kādu stāstu vai noveli, kur nebūtu nevienas «klusās dabas»»¹ — tā par latviešu rakstnieku, dramaturgu un mākslinieku Anšlavu Eglīti (1906—1993) apcerē Klusā daba rakstos izteicies rakstnieks Ernests Aistars. Tā ir viena no daudzajām pēckara gadu latviešu trimdas publikācijām, kas iekļauta Laimas Kotas romānā Cilvēks ar zilo putnu (iznāk latviešu literatūras klasiķiem veltītā romānu sērijā Es esmu…). Darbā aptverts neliels un maz zināms periods Anšlava Eglīša dzīvē Vācijā — no 1945. līdz 1950. gadam, kad viņš kopā ar dzīvesbiedri Veroniku Janelsiņu, gleznotāju un rakstnieci, bija radis pagaidu mājvietu ainaviskajā švābu zemē Tailfingenā (romānā — Teilfingenā).