Suns pielēkšoja man klāt. Mute pa pusei sakļauta ap koka nūju, kažoks — plandošs. Mirkli, apstājies! es nodomāju, lai paliekam šādi mūžu mūžos: es šeit, plašā un baltā klajumā, un viņš ņiprā skrējienā cauri vizuļojošām sniega vērpetēm.
Ābols
Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.