Sabiedrībā jāveicina lielāka atbildība pret savu dzīvību

No kā sākas mājas celtniecība? Pareizi, no pamatiem. Tikai komentārs šoreiz būs par mūsu dzīvēm, nevis par inženiertehniskajām būvēm. Par mūsu dzīves būvniecību, kam nav dotas iespējas ne melnrakstam, ne iepriekš saskaņotam projektam. Par to likteņa līklīniju, kuru veidojam ar savām zināšanām, prasmēm un negaidītos pavērsienos iegūtiem puniem, ko saucam par pieredzi. Viens no nozīmīgākajiem ģimeņu finansiālās drošības instrumentiem Rietumu valstīs ir dzīvības apdrošināšana, kas veido vidēji 58% no kopējā apdrošināšanas tirgus. Latvijā dzīvības apdrošināšana veido tikai 25% no kopējā tirgus. Vai mēs esam citādāki ļaudis, nekā “veco demokrātiju” valstīs – veselīgāki, veiklāki vai veiksmīgāki? Domāju, ka nē. Mūsu sabiedrība kopš neatkarības atjaunošanas ir tikai nedaudz mazāk pieredzējusi.

Saskaņā ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) datiem viens Latvijas iedzīvotājs dzīvības apdrošināšanai gadā tērē caurmērā 70 eiro, kamēr “dzelžiem” – automašīnas un citas tehnikas apdrošināšanai – 200 eiro, aizmirstot, ka aiz tehnikas ir dzīvs cilvēks.

Cilvēki mēdz stereotipiski uzskatīt, ka ar viņiem nekas slikts nenotiks, tomēr dzīve ir neprognozējama. Savukārt tehnikai un īpašumiem nav nekādas būtiskākas vērtības, ja aiz tiem vairs nav cilvēka – dzīves drauga un partnera, gādīga vecāka, brāļa vai māsas, apgādnieka. Salīdzinot finanses, kādas Latvijā savas dzīvības apdrošināšanai piešķir viens iedzīvotājs, ar Eiropas valstu vidējo rādītāju, starpība ir gandrīz divdesmit reižu. Vidēji eiropietis dzīvības apdrošināšanai gadā atvēl 1264 eiro. Atbilstoši 2018. gada datiem dzīves līmenis, vērtējot pēc IKP uz vienu personu, Latvijā ir 69% no Eiropas Savienībā vidējā, ar tendenci šai starpībai sarukt. Tā nav ne divkārša, ne trīskārša, kur nu vēl divdesmitkārtīga starpība.

Jāapzinās, ka ilgtermiņa finanšu drošība ir ģimenes kopīgā atbildība, lai krīzes situācijā arī tikai viens no partneriem varētu saglabāt finansiālo stabilitāti. Faktiski tas ir jautājums par ikkatra personīgo atbildību ģimenes priekšā un finanšu drošības tradīcijām, kas Latvijā joprojām ir veidošanās stadijā. Uzskatu, ka zināmā mērā atšķirības no “veco demokrātiju” sabiedrībām ir mūsu padomju pagātnes mantojums, kas izplēn lēnām. Manas paaudzes ļaudis atminas, ka tikām audzināti ar domu par to, ka kāds parūpēsies, “Lai vienmēr būtu saule”*, bet patstāvīga domāšana un individuālā atbildība tika retušētas. Diemžēl dzīves kūleņi, ekonomiskās un sociālās krīzes periodiski apgāž šos postulātus. Tālredzīgākie vienmēr ir veidojuši iekrājumus nebaltai dienai. Tiesa, tradicionālo uzkrājumu veidošanai nebaltām dienām nepieciešams ilgāks laiks, ja runa nav par ietaupījumiem divu līdz trīs mēnešalgu apmērā, kas spēj palīdzēt īslaicīgi. Noteiktu drošību var sniegt arī ieguldījumi kapitāla pieauguma instrumentos – akcijās un vērtspapīros, – kas pakāpeniski var nest peļņu un veidot ģimenes finansiālo drošības tīklu. Savukārt Rietumvalstīs populārā dzīvības apdrošināšana sniedz tūlītēju materiālu atbalstu, nodrošinot ģimenei sociālās “drošības spilvenu”.

Zīmīgi, ka Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri nav aizdomājušies par ģimenes finanšu stabilitāti, notiekot nelaimes gadījumam – 40%, korelē ar LAA un socioloģisko pētījumu uzņēmuma NORSTAT veiktā pētījuma datiem par to, ka 39% pietrūkst informācijas par ilgtermiņa finanšu drošības instrumentiem, t.sk. dzīvības apdrošināšanu. Ņemot vērā sociālekonomisko situāciju, kādā pandēmijas dēļ ir nokļuvusi mūsu sabiedrība, uzskatu, ka ir būtiski runāt par šiem jautājumiem un pašizglītoties par ekonomiskās drošības veicināšanu Latvijas ģimenēs.

Pandēmijas laikā ļoti daudzas ģimenes ir apjautušas, ka dzīvot bez jebkādiem uzkrājumiem ir ļoti riskanti, jo jebkuru dienu var zaudēt darbu un ienākumus. Mēs varam dzīvot drošāk šajā pasaulē, ja esam sakārtojuši juridiskos jautājumus – noslēguši mantojuma līgumus, parakstījuši nākotnes pilnvarojumus, kā arī izrunājušies ģimenē. Katrai ģimenei vajadzīgs plāns B, ja notiek negaidīts dzīves pavērsiens. Katra ģimene ir pelnījusi finansiālu stabilitāti, pat ja iztrūkst kāds no saimes, jo tādi gadījumi jau tāpat rada emocionālus pārdzīvojumus, stresu un darbaspēju samazināšanos. Aicinu Latvijas ģimenes atrisināt sekojošu uzdevumu: apsēsties kopā pie galda, izvērtēt savus ienākumus, uzkrājumus un izrunāt, ko darīs situācijā, ja notiktu negaidīts likteņa pavērsiens. Būvēsim mūsu dzīves māju drošu, stabilu un uzticamu!

 

*Arkādija Ostrovska padomjlaiku muzikālais hits “Lai vienmēr būtu saule” (Пусть всегда будет солнце)