Neskatoties uz to, ka darbspējīgo kvalifikācijas celšana un pārkvalificēšana atbilstoši darba tirgus vajadzībām ir priekšnosacījums Latvijas ekonomikas attīstībā, joprojām novērojam situāciju, kad valsts un Eiropas Savienības līdzekļu izlietojums šim mērķim vērtējams neviennozīmīgi. Vai mūsdienu krīzes situācijā varam atļauties apgūt Eiropas Savienības līdzekļus bez jēdzīga pienesuma darbspējīgā maciņā un ietekmes uz valsts ekonomiku kopumā?
Līdz šim daļa sabiedrības ir izmēģinājusi visplašāk izskanējušo atbalsta mehānismu kvalifikācijas celšanā – Mūžizglītības programmu, to kūrē Valsts izglītības un attīstības aģentūra, atvēlot tuvu 47 miljoniem eiro lielu finansējumu. Lai gan programma līdz šim ir iesaistījusi vairākus desmitus tūkstošus Latvijas iedzīvotāju, piedāvājot apmācības vairāk nekā 500 izglītības programmās, joprojām rodas pamatotas šaubas par piedāvāto apmācību programmu kvalitāti, jēgpilnu finansējuma izlietošanu un pats galvenais – noteiktā mērķa sasniegšanu.
Kam izdevīgi esošie atbalsta mehānismi darbspējīgo kvalifikācijas celšanā?
Analizējot Mūžizglītības programmu kopumā, vēlams vilkt paralēles ar to, cik rūpīgi un pārdomāti mācību pakalpojumu sniedzējus izvēlas privātais sektors. Tā, piemēram, Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares uzņēmumi ievāc atsauksmes par katru mācību centru, katru lektoru, tā profesionālo pieredzi, rūpīgi seko līdzi darbinieku apmierinātībai un vērtējumam par sniegto apmācību kvalitāti un ietekmi uz darbu izpildes efektivitāti. Situācijās, ja sniegtā apmācību pakalpojuma kvalitāte ir neatbilstoša vai nesasniedz noteikto mērķi, uzņēmumi ir tiesīgi celt strīdu un pat attiekties maksāt par sniegtā pakalpojuma kvalitāti. Attiecīgi izvēlētie mācību centri ļoti labi apzinās to, cik būtiski ir sniegt reālu pienesumu indivīda kvalifikācijā, lai attiecīgais uzņēmums to izvēlētos atkārtoti.
Tomēr, atgriežoties pie Mūžizglītības programmas, novērojama situācija – ja mācību centrs spēj formāli iziet cauri uzraugošo institūciju prasībām, akreditācijas procesam, tad tas tiek uzskatīts par atbilstošu, lai piedalītos programmā un varētu sākt apgūt Eiropas finansējuma līdzekļus. Lai gan Mūžizglītības programmas oficiāli noteiktai mērķis ir pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci, lai laikus novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, veicinātu strādājošo konkurētspēju un darba produktivitātes pieaugumu, daļa izglītojamo papildina zināšanas dārzniecībā, ēdiena gatavošanā vai autovadītāja tiesību apgūšanā. Papildus iepriekšminētajam, 30% no tiem, kas uzsāk šīs apmācības, tās nemaz nepabeidz, kas šķietami norāda un nepilnībām apmācību kvalitātē.
Šāda situācijas attīstība un sistēma kopumā nekādi neveicina kvalitatīvu kvalifikācijas celšanas mehānismu Latvijas darbspējīgajiem, tādā veidā radot negatīvu ietekmi uz Latvijas ekonomikas attīstību ilgtermiņā, kuras galvenais dzinējspēks ir izglītoti un darba tirgus vajadzībām atbilstoši talanti.
Vai valsts līmenī iespējams pieiet izglītības jautājumam atbilstoši mūsdienu praksei?
Šajā kontekstā pozitīvi vērtējami Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) centieni nodrošināt mūsdienām atbilstošu risinājumu un pat doties soli tālāk, izglītības risinājumu nodrošinot ne tikai bez darba palikušajiem, kas ir šīs institūcijas tiešā atbildība, bet arī bezdarba riskam pakļautajiem. NVA sniegtā iespēja Latvijas iedzīvotājiem brīvi piekļūt starptautiski atzītas apmācību platformas Coursera plašajam kursu piedāvājumam vērtējama kā mūsdienīga pieeja, risinot pieaugušo izglītības jautājumus. Vairums starptautiska līmeņa organizācijas, veicot rūpīgu apmācību platformu analīzi, izvēlas investēt tieši šajā rīkā, paredzot tā jēgpilnu ietekmi uz uzņēmuma efektivitātes rādītājiem.
Pārsteidzoši, ka līdzīgas domāšanas ievirzes visbeidzot ir novērojamas arī atsevišķās valsts institūcijās, šeit konkrēti izceļot NVA inovatīvo pieeju un apzināto izvēli neiet šos ierastos, labi iestaigātos ceļus, kas diemžēl nesniedz vēlamo rezultātu. Visbiežāk izvēlētās jomas NVA piedāvātajā Coursera apmācību platformā bija Excel prasmju pilnveide, programmēšanas iemaņas (Python), mārketings digitālajā pasaulē, profesionālu e-pastu sagatavošana angļu valodā, ievads sociālo tīklu mārketingā, profesionālas angļu valodas iemaņas u.c., kas attiecīgi ir tās prasmes, kuras īpaši ir pieprasītas darba tirgū.
Turpinām iepalikt pieaugušo izglītības jautājumos
Kā zināms, salīdzinoši ar citām Eiropas Savienības valstīm, pieaugušo iesaiste izglītības procesos Latvijā ir kūtra, ierindojot Latviju krietni zem Eiropas vidējā rādītāja. Pēc World Economic (2020) forumā paustajām statistikas datu aplēsēm, zināms, ka aptuveni 65% no tām profesijām, kas tiks pieprasītas darba tirgū 2030. gadā, šobrīd neeksistē, un aptuveni 47% no tām profesijām, kuras pastāv šodien, līdz 2030. gadam tiks pilnībā automatizētas. Ekonomiski attīstītāko un veiksmīgāko valstu priekšgalā būs tieši tās valstis, kuras spējušas efektīvi un jēgpilni pārvaldīt darbspējīgo iedzīvotāju prasmju pilnveidi. Pirmās profesijas, kas tiks automatizētas, skars vismazāk aizsargāto sabiedrības grupu jeb salīdzinoši zemu ienākumu saņēmējus – kasieri, mazumtirdzniecības pārdevēji, administratīvie asistenti, noliktavu darbinieki utt., kuri, visticamāk, būs spiesti papildināt bezdarbnieku rindas.
Tajā pašā laikā Starptautisko biznesa pakalpojumu nozarei jau ilgstoši ir liels izaicinājums aizpildīt simtiem darbavietas ar vidējo atalgojumu virs 2000 eiro, kas liek atkārtoti uzsvērt, ka līdzšinējā valsts politika attiecībā uz kompetenču celšanu nav bijusi veiksmīga un nesasniedz tās galveno mērķi.
Vai viensētas domāšana ļaus iekarot pasaules tirgus?
Valsts līmenī ir nepieciešams domāt par mūsdienīgiem apmācību risinājumiem darbspējīgo kvalifikācijas celšanā, ļaujot ienākt arī starptautiski atzītām apmācību platformām. Laiks, kad Latvijas valsts pašpietiekami varēja nodrošināt kompetenču celšanu tikai ar lokālo mācību centru atbalstu, diemžēl ir sen aizgājis. Mūsdienīgas darbspējīgo kvalifikācijas pamatā ir spēja sekot līdzi tiem apmācību risinājumiem, kas ieguvuši atzinību starptautiskā līmenī, jo Latvija nav stāsts par vietēja mēroga uzņēmumiem, arvien lielāku daļu Latvijas budžetu pilda tieši eksportējošie uzņēmumi un ārvalstu struktūrvienības Latvijā, kas pārsvarā strādā ar visu pasauli. Attiecīgi šāda līmeņa darbiniekiem ir nepieciešamas pasaules līmeņa zināšanas, lai ne tikai spētu runāt vienā valodā ar procesu pārvaldītājiem, bet arī, lai būtu konkurētspējīgi un pat soli priekšā.
Pagaidām nav neviena komentāra