Kad centība rada pārcentību jeb ko varam mācīties no Igaunijas?

Pagājušā gada nogalē pieņemtās izmaiņas likumā “Par akcīzes nodokli” ir sasteigtas un nepārdomātas, nosakot nesamērīgi lielu akcīzes nodokli alternatīvajiem tabakas izstrādājumiem: e-cigaretēm (elektroniskajās cigaretēs lietotiem šķidrumiem) un karsējamai tabakai, kas veicinās nelegālo tirgu un pārrobežu tirdzniecību.

Likums ir jāmaina, “iesaldējot” akcīzes nodokļa palielinājumu alternatīviem tabakas izstrādājumiem uz 2-3 gadiem. Veidojot akcīzes nodokļa politiku alternatīviem tabakas izstrādājumiem, jāņem vērā nodokļu konkurence ar Baltijas valstīm un jānosaka nodokļa likmes, kas nav augstākas kā Lietuvā vai Igaunijā.

Situācijas analīze

Saeima pagājušā gada nogalē veica “nodokļu reformu”, tajā skaitā būtiski palielināja akcīzes nodokļa likmes alternatīvajiem tabakas izstrādājumiem (skat. attēlu).

Rezultātā akcīzes nodokļa likmes alternatīvajiem tabakas izstrādājumiem jau 2021. gadā ir lielākas nekā kaimiņvalstīs un nelegālie tirgoņi jau “berzē rokas”. Tās “iesildītas” uz cigarešu kontrabandu, nu laiks pienācis arī citiem tabakas izstrādājumiem.

Igaunijas veiksmes stāsts

Tas ir mīts, ka igauņi ir lēni kā jau ziemeļnieki. Nodokļu jautājumos viņi ir tikuši tālāk nekā latvieši. Iespējams, iemesls tam ir tāds: kamēr latvieši domā, igauņi rīkojas, kamēr Latvijas valsts pārvalde domā, kāpēc varētu esošās lietas nedarīt, Igaunijā izdomā, ko vēl varētu ieviest.

Arī nodokļu politikā igauņi mūs negaida, viņi rīkojas. Prakse liecina, ka nodokļu jautājumos Latvija atpaliek no Igaunijas par kādiem 7-8 gadiem. Piemēram, kamēr Latvija ieviesa tādu pašu uzņēmumu ienākuma nodokli kā Igaunijā, tikmēr kaimiņvalsts jau to pamainīja, nosakot mazāku nodokļa likmi atsevišķos gadījumos. Kamēr Latvija vēl tikai plāno mikrouzņēmuma nodokli ieturēt no bankas konta, šī norma jau vairākus gadus darbojas Igaunijā, turklāt ziemeļu kaimiņi to jau dara arī ar algu nodokļiem maziem uzņēmumiem.

Tas pats notiek arī akcīzes nodokļa politikā, jo igauņi zina, ka brīvajā tirgū darbojas nodokļu konkurence. Šeit vietā būtu slavens sociālajos mēdijos lietots, bet mazliet pārfrazēts izteiciens: “Bērni, mācieties loģiku!”

Igaunija vieglāk pārcieta 2009.- 2010. gada krīzi, jo viņi “pelnīja no somu tūristiem” ar mazākiem akcīzes nodokļiem alkoholam un cigaretēm. Taču igauņi aizrāvās, gribot vēl vairāk nopelnīt, palielināja akcīzes nodokli alkoholam, bet aizmirsa, ka blakus ir Latvija. Tas noveda pie tā, ka igauņi paši sāk pirkt alkoholu Latvijā, tādējādi Igaunijai nācās samazināt akcīzes nodokli alkoholam. Atceramies, ka arī latvieši  2019. gadā “gribēja vairāk nopelnīt uz igauņu tūristiem”, bet par laimi attapās savlaicīgi un atlika plānoto palielinājumu.

Diskutējot par izmaiņām likumā “Par akcīzes nodokli” atbildīgajā komisijā pagājušā gada nogalē kāds opozīcijas deputāts bija iesniedzis savu priekšlikumu par zemāku nodokli e-cigaretēm. Deputāts to pamatoja ar to, ka Igaunija plāno noteikt 0 nodokļa likmi šiem produktiem. Pozīcijas deputāti loģiski noraidīja šo priekšlikumu, jo parasti atbilstoši Saeimā ierastajai praksei jebkurš opozīcijas priekšlikums ir jānoraida, neraugoties ne uz ko, bet pēc kāda laika tāds pats jāiesniedz pašiem. Turklāt par šo priekšlikumu pozīcijas deputāti vēl pasmējās par kolēģi, ka viņš nesaprot, ko saka, jo Igaunija atcēla palielinājumu un pieaugums būs 0, nevis nodoklis.

Nē, diemžēl viņi paši nesaprot, jo opozīcijas deputātam bija taisnība – 0 ir tad, kad nav nodokļa, nevis, kad pieaugums ir 0. Igaunija neatcēla palielinājumu, tā atcēla nodokli e-cigaretēm. Kaimiņvalsts to pamatoja ar nelegālā tirgus palielināšanos, uzskatot, ka šiem produktiem jānostabilizējas legālajā tirgū un pagaidām viņiem pietiks ar iekasēto pievienotās vērtības nodokli. Tad kur ir Latvijas loģika palielināt nodokli vēl vairāk? Un nevis vienkārši mazliet vairāk, bet būtiski vairāk, piemēram, karsējamai tabakai 2023. gadā nosakot divas reizes lielāku akcīzes nodokli nekā Igaunijā vai Lietuvā. Tad kurš galu galā būtu pelnījis 0?

Ieteicamā Latvijas alternatīva

Smēķēšana ir kaitīga veselībai un jāapkaro ar jebkuriem loģiskiem risinājumiem. Tas, pirmkārt, ir akcīzes nodokļa mērķis. Bet, ja mērķis netiek sasniegts, tad nodoklis nestrādā. Pētījumi liecina, ka pie risinājumiem smēķēšanas apkarošanā pieder arī alternatīvie tabakas izstrādājumi, jo cilvēki, cenšoties atmest smēķēšanu, pāriet uz mazāk kaitīgām alternatīvām. Nosakot nesamērīgi lielu akcīzes nodokli alternatīviem tabakas izstrādājumiem, par alternatīvu kļūst cigaretes. Kur šeit ir loģika? Iespējams, šādā nodokļu politikā ir ieinteresēti cigarešu ražotāji, kas neražo alternatīvus tabakas izstrādājumus.

Tabakas izstrādājumu, tajā skaitā e-cigarešu un karsējamās tabakas, pārdošana internetā ir aizliegta Latvijā. Taču internets nav atslēgts un jebkurš var iegādāties tiešsaistē alternatīvos tabakas izstrādājumus citās Eiropas Savienības valstīs, kur tas nav aizliegts. Tā kā Eiropas Savienībā ir brīvs preču tirgus, tad šādus pasta sūtījumus arī muita nekontrolē.

Izskatās, ka valsts pārvaldes institūcijām un īpaši Saeimai patīk darīt lietas pretēji ekspertu ieteikumiem. Eksperti iesaka nepalielināt nodokli, bet Saeima palielina. Eksperti saka, ka nav īstais brīdis nodokļu reformām, bet Saeima uzskata, ka ir. Tas ir kā maziem bērniem, kuri dara kaut ko aiz spīta, piemēram, bērnam var teikt, neaiztiec sveci, būs karsts, bet viņš to vienalga izdarīs. Un tas, iespējams, ir loģiski, jo bērns daudz ko mācās no savas personiskās pieredzes. Taču gudrais mācās no citu kļūdām. Kāpēc lai akcīzes nodokļa politikā alternatīvajiem tabakas izstrādājumiem neņemt par paraugu Igaunijas un Latvijas alkohola akcīzes politikā pieļautās kļūdas?

Latvijas vēsturē ir bijis fakts, kad akcīzes nodokļa likme alkoholam pirmo reizi vēsturē tika samazināta. Kā jau iepriekš minēts, tas notika 2019. gadā Latvijas un Igaunijas “alkohola kara” laikā. Kāpēc lai kļūdas neizlabotu arī attiecībā uz akcīzes nodokli alternatīvajiem tabakas izstrādājumiem?

Pēc “veiksmīgās” nodokļu reformas pieņemšanas daži deputāti jau steidzās taisnoties medijos, paredzot, ka 2021. gadā tā būs jāpārskata. Kad tas tiks darīts, būtu ieteicams arī pārskatīt lēmumu par akcīzes nodokli alternatīvajiem tabakas izstrādājumiem, atceļot palielinājumu un nosakot nodokli, kas būtu samērīgs ar Lietuvā un Igaunijā noteikto, piemēram, karsējamai tabakai 100 -110 EUR/kg. Lai gan Igauniju ar tās 0 likmi e-cigaretēm būs grūti noķert…