Attālināto mācību laikā aizvien biežāk aktualizējas jautājums par mācību procesa kvalitāti. Pašlaik izglītības iegūšanai vairāk nekā jebkad ir nepieciešama vienota skolēna, skolotāja un vecāku izpratne, pieeja un līdzdalība. Lielākā atbildības daļa gulstas uz skolu un pedagogu, tāpēc kvalitātes atslēga noteikti ir pedagogi, viņu profesionalitāte, zināšanas, prasmes un domāšana. Lai skolotāja darbs būtu pēc iespējas kvalitatīvāks, jābūt ļoti pārdomātai atbalsta sistēmai, kas paredz mūsdienīgu profesionālo attīstību un ietver adekvātu darba novērtējumu – morālu un finansiālu.
Attālinātās mācības sekmē skolotāju savstarpējo sadarbību
Attālinātās mācības nozīmē intensīvu prasmju un zināšanu pilnveidi ne tikai skolēniem, bet arī pedagogiem. Paradoksāli, bet tieši attālinātās mācības sekmējušas skolotāju savstarpējo sadarbību. Tie, kuriem ir plašākas digitālās prasmes, dalās pieredzē un palīdz kolēģiem. Notiek vienotas mācības, bet ikviens, kuram tas ir nepieciešams, ir atradis savu individuālo konsultantu – mentoru. Pedagogi daudz brīvāk atļaujas runāt par lietām, kas izdodas un neizdodas, nevairās pārrunāt neveiksmes un kopīgi meklēt risinājumus. Dažādu mācību priekšmetu skolotāji vada kopīgas stundas, tādējādi palīdzot viens otram. Pašlaik visi ir vienlīdzīgi, jo, neraugoties uz darba pieredzi, vecumu un citiem rādītājiem, pirmo reizi ir nonākuši šādā situācijā – “jaunajā normālajā”.
Ņemot vērā, ka mācāmies mēs visi, atmosfēra un savstarpējā sadarbība ir kļuvusi daudz atvērtāka. To būtu nepieciešams saglabāt arī pēc pandēmijas, pakāpeniski mainot domāšanu uz atvērtu un orientētu uz nepārtrauktu attīstību. Ļoti ceru, ka šāda sadarbība sekmēs arī dabiski ieinteresētu savstarpējo stundu vērošanu, kas palīdzētu iedvesmot citam citu, labi justies un augt gan skolēniem, gan skolotājiem.
Motivējoša un atbalstoša atgriezeniskā saite
Plāni, dokumenti un tehnoloģijas bez skolotāju iesaistes izglītības sistēmas attīstībā pēc būtības neko nemainīs. Izmaiņas notiks, ja tajās aktīvi piedalīsies skolotājs.
Patlaban dominējošā mācību forma ir mācību stunda. Lai gan vienā mācību stundā nav iespējams realizēt visu, ko ietver mūsdienīgs izglītības process, ideālā (nepārspīlējot!) mācību stunda ir iespējama, un valstī ir definēti kritēriji, kuriem jāizpildās, lai stunda būtu izdevusies – darba plānošana, kvalitatīvi, jēgpilni uzdevumi, sadarbība ar skolēnu, klases atmosfēra u.tml. Tomēr būtu nepieciešams skaidrāks kritēriju atsegums, ar kura palīdzību pedagogs pats varētu vērtēt savu sniegumu. Ļoti daudzās skolās ir profesionāli metodiķi – mācīšanās eksperti, kas sekmē pedagogu izaugsmi. Tomēr ir skolas, kurās šādu ekspertu vai viņiem nepieciešamā finansējuma trūkst. Tādos gadījumos pedagogiem ir ļoti nepieciešamas pašnovērtējuma iespējas. Šim nolūkam var izmantot blogus, vizuālus savu profesionālo mērķu atainojumus, var veidot pedagoģiskās dienasgrāmatas, kurās skolotājs formulē, kāda bija diena, ko izdevies sasniegt, ko vēl ne, ko būtu vērtīgi atkārtot, pārbaudīt, darīt vairāk vai tieši pretēji – pārtraukt darīt.
Izvairīties no koncentrēšanās uz kļūdu
Pedagogiem, līdzīgi kā skolēniem, nepieciešama atgriezeniskā saite, profesionāla vērtēšana, tāda, kas palīdz pilnveidoties, bet nerada trauksmes sajūtu. Nevis koncentrēšanās uz kļūdu, vērtējot kategorijās “pareizi” un “nepareizi”, bet individualizēta vērtēšana, kas ietver katra skolotāja izaugsmes dinamiku, palīdzot saprast stiprās puses un ieraudzīt to, ko varētu pilnveidot, piedāvāt risinājuma variantus, no kuriem katrs var izvēlēties sev atbilstošāko. Nepieciešams ievērot trīs soļu principu – sasniegtais, pārdomājamais un uzlabojamais, vienlaikus visā saskatot pozitīvo un pasakot par to “Paldies!” Šādai vērtēšanai jābūt sistēmai, nevis atsevišķiem gadījumiem dažās skolās, jo skats no malas ir ļoti būtisks elements ceļā uz kvalitāti.
Laiks, ko pedagogs velta vienai mācību stundai, saistāms ne tikai ar klasē pavadītajām minūtēm. Būtiski novērtēt arī laiku un citus resursus, ko skolotāji iegulda, lai sagatavotos katrai stundai, un laiku, ko pavada, analizējot un izvērtējot aizvadīto kontaktstundu – tā saucamo “aizkadra” darbu. Izpratne par to, ka liels darbs tiek ieguldīts gan pirms, gan pēc katras kontaktstundas, pakāpeniski uzlabojas, tomēr līdz atbilstošam novērtējumam vēl veicami vairāki mājasdarbi. Arī pašiem skolotājiem daudz vairāk jāskaidro, ko nozīmē sagatavošanās kontaktstundai. Turklāt, ja ierastajā režīmā 40 minūšu mācību stundai pedagogam bija nepieciešams tikpat ilgs sagatavošanās laiks, tad attālināto mācību laikā sagatavošanās var prasīt krietni vairāk resursu.
Pagaidām nav neviena komentāra