Nogalēt Komandoru stāsta par mākslas tumšajiem iedvesmas avotiem, taču līdz to dzīlēm neaizsniedzas
Jau ar pirmajām romāna Nogalēt Komandoru lappusēm Murakami lasītājs var justies drošs: autors nav mainījis rokrakstu. Grāmatas galvenais tēls — bezvārda mākslinieks, kurš gadiem ilgi ir izšķiedis talantu, sistemātiski gleznojot turīgu un ietekmīgu cilvēku portretus — pēc snaudas sastopas ar noslēpumainu cilvēku bez sejas, kurš prasa viņam uzzīmēt portretu apmaiņā pret sargājošu talismanu. Un turpmākais sižets lielā mērā apraksta mākslinieka ceļu līdz šai sarunai. Kā jau parasti stāstos par dažādām mākslām, arī visu grāmatu ir iespējams uztvert kā Murakami mēģinājumu izpildīt šo pašu uzdevumu un attēlot neesamību. Vai, precīzāk sakot, to bezapziņas tumsu, no kuras nāk patiesā māksla.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.