Neraugoties uz pandēmiju un drošības nosacījumiem, Latvijā un pasaulē notiek lielāki un mazāki sarīkojumi, svētki, mūzikas festivāli, koncerti un brīvdabas kino. Apmeklētāji izbauda izklaidi, tomēr mēdz atstāt postījumus un neapdomīgi izšķērdēt resursus.
Pētījumi liecina – 2019.gadā tikai 6% respondentu uzskatīja, ka pasākumos ir atbildīgi par vidi. Savukārt 2020.gadā šī daļa ir palielinājusies līdz 59%, rādot, ka jaunā desmitgade ir vairojusi sabiedrības izpratni par pasākumu ietekmi uz vidi. Lai samazinātu pasākumu negatīvo ietekmi uz vidi, pirmais solis jāsper pasākumu organizētājiem.
Vairāki simti
Gada laikā Latvijā notiek vairāki simti publisko pasākumu. Rīgā vien 2019.gadā norisinājās 27 lieli kultūras pasākumi, kas bija publiski pieejami gan pilsētas iedzīvotājiem, gan viesiem. Daļa no šiem 27 pasākumiem sevī ietver vēl citus, mazākus pasākumus dažādās norises vietās. Viens no piemēriem ir Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanai veltītie pasākumi.
Tomēr kultūras dzīve nenozīmē tikai Rīgu, jo Latvijā ir 119 pašvaldības – 110 novadi un 9 republikas pilsētas – Rīga, Jūrmala, Valmiera, Liepāja, Ventspils, Rēzekne, Daugavpils, Jēkabpils un Jelgava. Vidēji 80% no 119 pašvaldībām vismaz vienu reizi gadā rīko divu dažādu pilsētu svētkus, kas nozīmē vismaz 190 publiskus pasākumus, ko finansē un organizē pašvaldības. Ņemot vērā vēl 9 republikas pilsētas, kurās notiek pilsētu svētki, Latvijā ik gadu tiek rīkoti vismaz 199 pašvaldību svētki. Papildus tam norisinās arī juridisko personu publiskie masu pasākumi.
Festivālu valsts
Latvijā ik gadu norisinās septiņi lieli mūzikas festivāli, piemēram, Positivus, kas ir arī Baltijas valstīs lielākais festivāls, ik gadu pulcējot ap 35 000 klausītāju. Ļoti līdzīga formāta pasākums ir mūzikas festivāls Liepājā Summer sound. Nedaudz mazāks, bet pazīstams un apmeklēts ir Skaņu mežs. Tostarp norisinās dažādi džeza festivāli un mazāki pasākumi dažādās norises vietās.
Dziesmu un deju svētkos ikreiz piedalās aptuveni 40 000 dalībnieku, to gaitā norisinās dažādi citi mazāki pasākumi. Par trešo lielāko pasākumu tiek uzskatīta Laba Daba, kas vienuviet pulcē 10-12 tūkstošus apmeklētāju. Sarunu festivāls Lampa Cēsu pils parkā divu dienu garumā 2019.gadā pulcēja vairāk nekā 20 000 apmeklētāju. Latvijā norisinās dažādi maratoni, piemēram, Liepājas pusmaratons, Tet Rīgas maratons, Sieviešu skrējiens, Nike Riga Run, Daugavpils pusmaratons un citi pasākumi, kas pulcē krietnu cilvēku pulku.
Trešdaļa Latvijas
Pētījums par elektronisko biļešu iegādi 2019.gadā liecina, ka tiešsaistē iegādāti 1,7 miljoni publisko pasākumu biļešu. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā apmēram trešā daļa no Latvijas iedzīvotājiem ir apmeklējuši kādu publisku pasākumu, kam iegādājušies biļetes.
Tikai 10% ekspertu uzskata, ka publiskie pasākumi Latvijā ir ilgtspējīgi. Lielākā daļa jeb 90% no ekspertiem norāda, ka publiskie pasākumi lielākoties nav ilgtspējīgi, taču ir vērojama pozitīva tendence ilgtspējīgu pasākumu rīkošanā. Eksperti uzsver, ka pasākuma organizēšanas un norises procesā ir jāietver pārdomāta darbība un rīcība, kas skar gan vidi, gan finansiālo resursu izmantošanu, gan arī organizatorus un apmeklētājus.
Erīna Elizabete Reņģe ir Biznesa augstskolas Turība absolvente.
Pagaidām nav neviena komentāra