Kā atkritumu atlikumus pārvērst siltumā un gaismā

Viens cilvēks gadā rada aptuveni 400 kilogramus sadzīves atkritumu. Lielu daļu no tiem var un vajag pārstrādāt, izmantojot otrreizējā apritē, bet ap 40% veido sajaukta dažādu sadzīves atkritumu masa, kuru pārstrādāt nav iespējams. Videi, veselībai un ekonomikai draudzīgāk ir no šīm atkritumu atliekām iegūt siltumu un gaismu, nevis aprakt tās zemē, atstājot “mantojumā” nākamajām paaudzēm.

Mēs dzīvojam lielā steigā un esam pieraduši pie komforta, bet neapzināmies, cik daudz atkritumu rada šāds dzīvesveids. Ir ērti pa ceļam uz darbu nopirkt līdzņemšanai kafijas krūzīti, ir veselīgi pusdienās iztukšot salātu trauciņu, taču gan krūzīte un trauciņš, gan daļa no citiem pārtikas iepakojumiem ir izmantojami tikai vienu reizi. Pēc tam mēs tos izmetam atkritumos un aizmirstam.

Lielāko daļu plastmasas var pārstrādāt divas līdz trīs reizes, tad materiāls zaudē savu kvalitāti un vairs nav derīgs jaunu produktu radīšanai.

Šādu atkritumu ceļš ved uz poligoniem, kur mūsu radītie atkritumi tiek apglabāti. Tie nepazūd un neizgaist tāpēc vien, ka ir aprakti un ir prom no mūsu acīm. Tie nesadalās un rada vides piesārņojumu gadu desmitiem, iespējams, pat ilgāk. Atkritumu kalni aug lielāki, veidojas jaunas “kepkas”, bet mums ir svarīgākas lietas, par ko satraukties.

Latvijā atkritumu poligonos ik gadu nonāk aptuveni viens miljons tonnu sadzīves atkritumu. Mūsu valstij saistošie Eiropas Savienības atkritumu apsaimniekošanas mērķi paredz, ka 2035. gadā Latvijā jāpārstrādā 65% no sadzīves atkritumiem, bet atkritumu poligonos drīkstētu nonākt vien 10%. Atkritumu šķirošana un pārstrāde tuvākajos gados strauji attīstīsies, mums nav citas iespējas.

Atkritumu atliekas kā energoresurss

Nozīmīga loma šo mērķu sasniegšanā būs arī enerģētikas nozarei, kura no pārstrādei nepiemērotiem atkritumiem varētu atgūt enerģiju – siltumu un elektrību, tādējādi samazinot to sadzīves atkritumu daudzumu, kas nonāk poligonos. Raugoties ilgtermiņā, Latvijā gadā enerģijas ieguvei varētu izmantot 300 tūkstošus tonnu pārstrādei nepiemēroto sadzīves atkritumu, ražojot no tiem kurināmo.

No atkritumiem iegūtu kurināmo jeb NAIK ražo no cietajiem sadzīves atkritumiem, piemēram, no pārstrādei nepiemērotas  plastmasas, kartona vai koksnes masas. Tie nav atkritumi, kādus tos zinām un iedomājamies, bet gan speciāli smalcināts materiāls, no kura iepriekš nošķirots nost metāls, bioloģiski noārdāmās daļas un citi piemaisījumi, kas neatbilst NAIK kvalitātes prasībām.

Tieši šādu papildu kurināmo enerģijas ieguvei līdztekus šķeldai, kas joprojām būs galvenais kurināmais mūsu biomasas koģenerācijas stacijā, plānojam izmantot Jelgavā. Siltumenerģijas ražošanas modernizācijas projektā investēsim 3-5 miljonus eiro. Tās būs investīcijas tehnoloģijās, kas nodrošina atkritumu pārstrādi enerģijā cilvēkiem un videi nekaitīgā veidā.

Lai sadegšanas procesa ķīmiskajās reakcijās likvidētu visus potenciāli kaitīgos izmešus, svarīgi ir nodrošināt atbilstošu sadedzināšanas temperatūru. Jelgavas enerģijas ražotnē uzstādītā iekārta jau šobrīd nodrošina dūmgāzu karsēšanu virs 850°C vismaz 2 sekundes – tā ir starptautiska norma, kas nodrošina efektīvu un kvalitatīvu sadedzināšanas procesu.

Līdz ar projekta īstenošanu, Jelgavas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas sistēma kļūs par vienu no modernākajām Latvijā un pilsētā tiks nodrošināts pilns aprites ekonomikas cikls. Jelgava rādīs priekšzīmi citām Latvijas pilsētām, pašu radītos atkritumus apsaimniekojot uz vietas un būtiski samazinot poligonā apglabāto atkritumu apjomu. Mūsu pieprasījums pēc kurināmā, kas iegūts no atkritumiem, veicinās NAIK ražošanu Brakšķu šķirošanas stacijā pie Jelgavas robežas, kur tas jau tiek darīts. Turklāt iespēja izmantot pārstrādei nepiemērotos atkritumus lietderīgi veicinās atbildīgāku jelgavnieku attieksmi pret atkritumu šķirošanu.

Laika nav palicis daudz

2035. gads, kad Latvijai jāsasniedz saistošie Eiropas Savienības atkritumu apsaimniekošanas mērķi, vairs nav aiz kalniem. 15 gadi šķiet ilgs laiks, bet enerģētikā un infrastruktūras objektos, kuros jāveic miljonos mērāmas investīcijas, tas nepavisam nav daudz.

Ir pēdējais brīdis pārņemt pasaules praksi un no atkritumu atliekām iegūt siltumu un gaismu. Arī mūsu kaimiņi Lietuvā un Igaunijā atkritumu kā energoresursa izmantošanā mūs ir apsteiguši. Citviet Eiropā jau gadu desmitiem darbojas šādas enerģijas ražotnes, un tas ir risinājums, kā attīstītās valstis cīnās ar atkritumu poligonos noglabājamo atkritumu daudzuma pieaugumu.

Tas ir mūsu pienākums nākamo paaudžu priekšā vides piesārņojuma un klimata pārmaiņu novēršanā – radīt pēc iespējas mazāk atkritumu, šķirot un pārstrādāt visus atkritumus, ko iespējams izmantot atkārtoti. Savukārt no atkritumiem, kuri dzīves cikla beigās vairs nav piemēroti tālākai izmantošanai vai pārstrādei, ir jārada siltums un gaisma.