Maskulinitāte laikmetīgajā latviešu dzejā 2008—2018
Latviešu vīriešu dzimuma dzejnieku daiļradei minētajā laika posmā raksturīga daudzveidība gan izteiksmē, gan saturā, tomēr kā vienojoša izceļama zināma atkailinātība, sevis un apkārtējās vides izziņa, stilistisks un skanisks estētisms, kā arī saspēle starp nopietnību un ironiju. Sākot no Kārļa Vērdiņa homoerotikas līdz Jāņa Tomaša heteronormatīvismam, no Arvja Vigula liriskuma līdz Krišjāņa Zeļģa un Daiņa Deigeļa tiešumam — tieši šo autoru daiļradi esmu izvēlējies aplūkot šajā rakstā, fiksējot vīrišķā dažādās izpausmes.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.