Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija (LPIAA) uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid-19 pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām. Uzskatām, ka daudzkārtīga kadastrālo vērtību paaugstināšana kontekstā ar spēkā esošajām nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmēm ir vērtējama kā pretvalstiska un antikonstitucionāla iniciatīva, kas destabilizēs situāciju valstī, sagraus nekustamā īpašuma tirgu, radīs nepanesamu nodokļu slogu sabiedrībai, padzenot no savām mājām iedzīvotājus, kuriem jau tagad ir grūti samaksāt nekustamā īpašuma nodokli.
Tas ir ceļš uz sabiedrības maksātnespēju, nabadzību un tam sekojošu piespiedu emigrāciju.
Mājokļa pieejamības tiesībām ir konstitucionāls rangs. Nav pieļaujama šādu reformu iniciēšana un īstenošana bez pamatīgas finansiālās un ekonomiskās ietekmes novērtējuma un sabiedrības līdzdalības. Šādai neizvērtētai un nepamatotai kadastrālo vērtību aprēķināšanas reformai principā pat nebija jānonāk līdz sabiedriskajai apspriešanai. Tā ir kaitniecība, kas satricinājusi sabiedrību un neapšaubāmi negatīvi atsauksies uz nekustamo īpašumu tirgus attīstību, jo sevišķi laikā, kad sabiedrība saskaras ar Covid pandēmijas situāciju.
Ja tiešām kadastrālajai vērtībai jāatspoguļo tirgus vērtība (par ko gan ir pamatotas šaubas arī profesionāļu vidū), tad vispirms jāreformē sistēma kopumā, tai skaitā, pārskatot NĪN likmes, piemērošanas kārtību, piemērojamos atvieglojumus utt., būtiski jāpilnveido kadastrālās vērtības aprēķināšanas mehānisms, jāizstrādā individualizēta nekustamo īpašumu objektu novērtēšanas kārtība, nevis jāpiemēro primitivizēts algoritms, vadoties tikai pēc dažiem vispārinātiem kadastra informācijas sistēmā fiksētiem datiem un kritērijiem.
Kontekstā ar augšminēto, LPIAA aicina:
1) Nepieļaut nozares iznīcināšanu un plašas sabiedrības daļas pakļaušanu nepanesamam nodokļu slogam un tam sekojošam nabadzības riskam;
2) Pārtraukt tālāku kadastrālo vērtību reformas virzību;
3) Apturēt Ministru kabineta noteikumu projekta “Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam” virzību;
4) Izvērtēt visu iesaistīto amatpersonu un ierēdņu atbildību šādas iniciatīvas izstrādes un īstenošanas procesa pieļaušanā.
Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija
Komentāri (1)
lindab456 10.08.2020. 14.24
Kā rāda Dienas Bizness – Latvijā visi īpašuma nodokļi no IKP ir 1,1%, Lietuvai – 0,4%, Igaunijai – 0,3% no IKP un nekustamā īpašuma nodokļi no kopējiem nodokļu ieņēmumiem Latvijā – 3,6%, Lietuvā – 1,3%, igaunijā – 0,9% (2017.g.).(Dienas Bizness, M.Ķirsons.Latvijas nekustamā īpašuma nodoklis dārgāks nekā kaimiņiem.02.03.2020.) Cik saprotu, šajā aprēķinā neietilpst ieņēmumi no sodiem.
Paskatoties uz šiem skaitļiem, ir jādomā, ka Lietuvas un Igaunijas izvēle ar trīs reizes mazāku NĪN nav nejauša un tai ir ekonomisks pamatojums. Veiksmīgs pamatojums, ja reiz abu kaimiņu ekonomika ir soli priekšā.
Vēlēšanu kontekstā – varbūt ne vienmēr ir jāorientējas uz to, kā vairāk paņemt un izdalīt, varbūt jāsāk ar to, kā sakārtot sistēmu tā, lai sociālā palīdzība būtu pēc iespējas mazāk nepieciešama, lai sabiedrība kļūtu pašpietiekama.
0