Izglītības un zinātnes ministrija gatavo izmaiņas Izglītības likumā, kas noteiktu, ka attālināta mācīšanās ar viedierīču palīdzību turpmāk būtu viena no klātienes mācību formām, kā arī paredzēt, ka ierīce ar interneta pieslēgumu ir viens no individuālajiem mācību piederumiem, ko skolēnam nodrošina ģimene. Ja vidējā izglītība ir bezmaksas, arī ierīce ar interneta pieslēgumu jānodrošina valstij. Ņemot vērā radušos situāciju, kā arī IT prasmju nozīmi skolēnu izaugsmē, ir nepieciešams ieguldīt ne tikai infrastruktūras attīstībā līdz pēdējam kilometram, bet arī viedierīču nodrošinājumā izglītībā.
Pēc nepilniem diviem mēnešiem būs 1. septembris, kad atsāksies arī mācības Latvijas skolās. Aizvien biežāk izskan viedokļi, ka jaunais mācību gads varētu iesākties attālināti vai daļēji attālināti, tomēr bažas izsauc fakts, ka ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav kvalitatīva ātrgaitas interneta.
Pašvaldību pārstāvji norāda, ka platjoslas optisko kabeļu ievilkšanai nepieciešami 2,5 miljoni eiro, tomēr arī tas negarantē kvalitatīvu pieslēgumu arī attālākajās skolās. Turklāt ir aktuāls jautājums par optiskā kabeļa ieviešanas termiņiem, proti, vai to var pagūt līdz 1. septembrim?
Bezvadu iekārtas platjoslas interneta vietā
Virkne pasaules reģionālo skolu, kas saskaras ar līdzīgu problēmu, tiek aprīkotas ar iekārtām, kas nodrošina bezvadu internetu no esošiem mobilo sakaru operatoru torņiem, darbojoties līdzīgi kā bezvadu tīkla pastiprinātājs, turklāt tām var pieslēgties līdz pat 500 viedierīču ar pietiekamu 0,5-1,0 Mbit/s vienai viedierīcei (European Schoolnet publicētais Pocket Guide norāda uz 2,0 Mbit/s vienai viedierīcei). Vienai skolai ar šādu iekārtu noteikti būtu pietiekoši, turklāt to uzstādīšana ir daudz ātrāka, izvērtējot signāla pietiekamību. Tas nozīmē, ka skolas septembrī būtu gatavas. Šāds risinājums aiztaupītu arī birokrātisko saskaņošanas procesu ar valsts un pašvaldības iestādēm, kas būtu nepieciešams optiskā kabeļa ieviešanas gadījumā.
Lielai daļai skolēnu trūkst tehnisko līdzekļu
Jāpiezīmē, ka problēma ir ne tikai interneta pieslēgums, bet arī iekārtas, ar kādām strādā skolēni. Ir virkne skolu, kurās nepieciešams modernizēt datorus, ar kādiem skolēnu apgūst IT prasmes, kā arī jārod risinājums iekārtai iegādei katram skolēnam. Iepriekšējā mācību gada attālinātais posms skaidri apliecināja, ka lielai daļai skolēnu trūkst tehnisko līdzekļu un nodrošināt datoru vai planšeti katram skolēnam, īpaši ģimenēs ar vairākiem skolēniem, spēj tikai retais.
Bez datora vai planšetes un interneta pieslēguma mūsdienās skolēns vairs nevar iztikt. Šobrīd nepieciešamības ziņā tas kļuvis teju par līdzvērtīgu lietu mācību grāmatai un pildspalvai. Ņemot vērā, ka Satversmes 112. pants nosaka, ka “ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta”, valstij vai pašvaldībām būtu jānodrošina katrs skolēns ar nepieciešamo izglītības apguvei, arī ar iekārtu un internetu.
Jaunais kompetenču saturs paredz, ka skolēni spēj jēgpilni izmantot mūsdienu tehnoloģijas savām ikdienas un mācību vajadzībām – spēj atrast informāciju, analizēt, dalīties ar to. Bez atbilstošām tehnoloģijām šādu prasmju apguve nav iespējama, un katras mājsaimniecības finansiālais stāvoklis nedrīkst būt šķērslis ceļā uz to nodrošināšanu.
Pagaidām nav neviena komentāra