Nu, Cecīlija…! Redziet, nesen viņai bija pedikīrs, atbrauca speciālists no Grobiņas veterinārā dienesta. Jau 14 gadi, nagu problēmas. Tā runādama, Aija dod gotiņai maizi lauku mājās Timbrās Dunikas pagastā starp Bārtu un Rucavu. Cecīlija ir viena no astoņām zilajām govīm ganāmpulkā. Joprojām — uz izmiršanas robežas, šie lopiņi ir Latvijas fenomens, agrāk saistīti ar Ziemeļkurzemes lībiešiem. Lauksaimniecības datu centrs šobrīd fiksējis 388 Latvijas zilās šķirnes dzīvniekus, to skaitā krustojumus. «Viena no pēdējām Jumja meitām, bet Jumis ir viens no pēdējiem zilo govju buļļiem, kuriem bijusi visaugstākā «asinība»,» Aija uzliela Cecīliju. «Tikai trīs Jumja meitas palikušas Latvijā, visas vecas.»
Aija Dejus, zilo govju saimniece
«Padomju laikos zilās govis saglabājās, pateicoties vietējiem, kuri tās turēja, paši iedami citos darbos. Pieticīgas. Ziemā iztiek tikai ar sienu, nav jādod skābsiens. Labas zīdītājas, savus bērnus sargā. Bet negantas, citām govīm šņākdamas metas virsū,» stāsta Aija Dejus.
Foto — Ieva Puķe
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.