Satversmes tiesa uzdevusi valdībai sakārtot sociālo pabalstu sistēmu
Gadiem ilgst Latvijas cīņa ar nabadzību un nevienlīdzību, bet progresa kā nav, tā nav.
Kopš finanšu krīzes katra valdība kā prioritāti izvirzījusi nevienlīdzības samazināšanu, taču tā praktiski nav mainījusies. 2010. gadā visplašāk izmantotais nevienlīdzības rādītājs — Džini koeficients — Latvijā bija 35,1, viens no augstākajiem Eiropā. Politiķi uzrotīja piedurknes, rakstīja deklarācijas, mainīja nodokļus, aizgūtnēm apliecināja, cik viņiem šis jautājums ir svarīgs, un 2018. gadā, pēdējā, par kuru ir pieejami dati, Džini indekss bija 35,2. Pat nedaudz augstāks nekā pirms astoņiem neefektīvu pūliņu pilniem gadiem.
Aina ir vēl bēdīgāka, ja paskatāmies uz nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaitu, respektīvi, uz cilvēkiem, kuru ienākumi ir mazāki nekā 60% no mediānas jeb vidējā valstī. 2010. gadā nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija 19%, 2018. gadā — gandrīz 23%.
Jau gadiem uz šo problēmu norāda gan ārzemju, gan vietējie vērotāji. 25. jūnijā nabadzības un nevienlīdzības samazināšanas jautājumam pieslēdzās institūcija, kuras lēmumi valdībai un Saeimai ir obligāti jāievēro, — Satversmes tiesa. Vērtējot tiesībsarga pieteikumu, ST nosprieda, ka valdība pārkāpa Satversmi, noteikdama garantētā minimālā ienākuma līmeni jeb GMI 64 eiro mēnesī.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.