Riskētājs

Jauns un aizrautīgs programmētājs Arvis Zeile pirms deviņiem gadiem kopā ar domubiedriem nodibināja mazu IT uzņēmumu, kaut arī pieredzes biznesā praktiski nebija. Tagad MAK IT ir viens no vadošajiem savā jomā Latvijā, un nupat pabeigts darbs pie unikāla projekta — lietotnes Apturi Covid

Arvja tālrunim nākas izslēgt skaņu, jo mūsu sarunas laikā tas nemitīgi tinkšķ, īsziņas pienāk burtiski ik pēc sekundes. Rit pēdējās dienas pirms jaunās lietotnes Apturi Covid laišanas darbībā. Un pēdējos mēnešus Arvis ar komandu strādājis gandrīz diennakts režīmā. 

Rekordīsā laikā viņi sadarbībā ar Apple, Google, citu Latvijas tehnoloģiju uzņēmumu darbiniekiem, epidemiologiem un daudziem brīvprātīgajiem radījuši viedtālruņa lietotni, kas ikvienam ļautu pilnīgi anonīmi fiksēt kontaktus ar citiem lietotnes lietotājiem. 

Gadījumā, ja atklāsies inficēšanās ar Covid-19, lietotne brīdinās kontaktpersonas un palīdzēs ierobežot slimības tālāku izplatīšanos. Tas ievērojami atvieglotu epidemiologu darbu un dotu drošības sajūtu pašam lietotājam. «Latvija būs pirmā valsts pasaulē, kas šo tehnologiju ieviesīs praksē,» lepni saka Zeile. Taču šis nav vienīgais projekts, ar ko MAK IT var patiesi lepoties.

Būt pirmajiem vienmēr ir gan grūti, gan aizraujoši. Pats būdams aizrautīgs programmētājs, droši vien šobrīd jūtaties kā Jurijs Gagarins pēc pirmā lidojuma kosmosā.
Ne jau es viens! Mūsu darba grupā ir apmēram 80 cilvēku no dažādām kompānijām un nozarēm. Apturi Covid projekts tika realizēts superīsā laikā, visi iesaistītie bija ļoti motivēti. Varu tikai apbrīnot Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) darbiniekus, kuri pandēmijas laikā strādā ārkārtas režīmā un vēl atrada iespēju aktīvi iesaistīties mūsu iniciatīvā. 

Šis ir fenomenāls periods, jo iemācījāmies tik daudz jauna. Kopēja mērķa vārdā strādājām plecu pie pleca ar citām kompānijām un valsts organizācijām.

Arī ar tiem, kuri parastos apstākļos būtu jūsu uzņēmuma konkurenti?
Jā. Lai gan Latvijā mūsu specialitātē konkurence ir diezgan neparasta — visi mūsu lielākie konkurenti ir arī labi mūsu draugi. Mēs varam sazvanīties, izrunāties, konsultēties cits ar citu. IT biznesa vide ir šaura, nav nekādas zobu griešanas citam uz citu, jo tas visiem tikai kaitētu. 

MAK IT pamatā strādā ar privāto sektoru — lieliem un vidējiem uzņēmumiem. Valsts iepirkumos parasti nepiedalāmies. Apturi Covid projektā vairākas privātā sektora kompānijas pašas sanāca kopā, un jau sākuma stadijā uzrunājām valsts pārvaldes organizācijas, ieskaitot SPKC, lai projekta komanda būtu pilnīga. Zinājām arī to, ka šādai lietotnei jānonāk telefonos uz to brīdi, kad tiks mīkstināti pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumi. Tieši tam šāda lietotne domāta — lai cilvēki varētu brīvāk pārvietoties, drošāk tikties ar citiem. Mērķis nav kādu izsekot un izspiegot, gluži otrādi — dot vairāk brīvības. 

Kāda bija jūsu personīgā motivācija uzņemties tik sarežģītu projektu?
Esmu gan programmētājs, gan uzņēmuma vadītājs. Kā uzņēmējs vēlos pēc iespējas agrāk atgriezties normālā darba ritmā mūsu birojā, tikties ar klientiem. Kā cilvēks vienkārši gribu atgriezties normālā dzīvē. Šī lietotne ir viens no veidiem, kas mums ļautu to darīt drošāk. 

Mēs izvēlējāmies iet šo ceļu kopā ar Google un Apple tehnoloģijām. Viņu noteikumi paredz, ka šāda veida lietotne katrā valstī drīkst būt tikai viena. Un tai jāpieder valsts iestādei, kas saistīta ar sabiedrības veselību (Latvijā tas ir SPKC — red.). Izskatās, ka pēc visiem parametriem mēs, latvieši, esam pirmie pasaulē, kas šo tehnoloģiju ir izpētījuši un apguvuši tik augstā līmenī. 

Jaunā lietotne ir nodota ekspertīzei Google un Apple ekspertu komisijām — reizēm šķiet, ka mēs esam gatavāki projektu palaist gaisā nekā pati Silīcija ieleja. Pat lielajiem tehnoloģiju milžiem šis ir kas pilnīgi jauns. Procesu bremzē arī lielā laika starpība ar ASV, varam sazināties tikai naktīs.

Kā jums šķiet, vai sabiedrība jauno rīku pieņems un lietos? Daudzi uztraucas, ka tiks uzraudzītas viņu gaitas un personiskie kontakti, izskan bažas par datu drošību.
Šī būs mūsu darba otrā lielākā sadaļa — atkal un atkal runāt ar sabiedrību, skaidrot lietotnes darbības principus. Mēs kā sabiedrība esam gatavi sociālajos tīklos dalīties ar savu bērnu fotogrāfijām, mājokļa fotogrāfijām, visām savām gaitām — kur un ar ko kopā esam ēduši vakariņas, kur iepirkušies, kurp devušies ceļojumos, kādā pidžamā gulējuši… 

Mēs lejupielādējam Waze navigācijas lietotni un tai būtībā uzticam pilnīgi visas savas gaitas un pārvietošanos — Waze par mums zina visu! Tas mūs nemulsina. Bet šī jaunā vīrusa apturēšanas lietotne pēkšņi rada aizdomas. Tā pieder valstij, un cilvēki laikam domā — nez, ko tā valsts no manis grib? Kādēļ grib mani «izsekot»? 

Būtībā viss ir otrādi. Apturi Covid lietotne ir maksimāli anonīma, sistēmā pat neparādās cilvēka vārds vai adreses, kurās viņš bijis. Tie ir kodi, cipari. Turklāt tā ir pilnīgi brīvprātīga lieta, neviens nav spiests šo lietotni izmantot.

Kā šobrīd klājas IT nozares uzņēmumiem? Vai dīkstāve skārusi arī jūs?
Grūtības ir mazajiem uzņēmumiem, kuros strādā desmit darbinieku un ir šaurs klientu loks, kas nav pietiekami diversificēts. Ja kāds no dažiem svarīgākajiem klientiem dīkstāves dēļ atsakās no pakalpojuma, bizness ir apdraudēts. Turpretī, ja IT uzņēmumam klientu portfelis ir pietiekami dažāds, tad tikai 10—15% biznesa «nostaigā» un streipuļo, bet fundamentāli nekas nemainās. Domāju, šis likums attiecas uz pilnīgi visām uzņēmējdarbības sfērām, izņemot tās, kuras tiešām tika paliktas zem sitiena, — tūrisms, restorānu bizness, izklaides un pasākumu rīkošanas nišas. 

Otrs izšķirīgais jautājums jebkuros grūtos laikos ir uzņēmuma attiecības ar klientiem. Patiesībā mēs vārdu «klients» nelietojam. Tas apzīmē tikai naudas darījumu, īslaicīgas attiecības.

Kā tad viņus saucat?
Par sadarbības partneriem. Ilgtspējīgā, labā biznesā viss balstās uz sadarbību. Tās būtībā ir ciešas attiecības ar otru pusi daudzu gadu garumā, abpusēja uzticēšanās un lojalitāte. Ja tev ir tikai «klienti», kā uzņēmējs nekad nebūsi drošībā.

Varbūt pandēmijas laiks jums pavēris jaunas iespējas un izrādījies pat auglīgs? Daudzi uzņēmumi bija spiesti vairāk pārorientēties uz interneta vidi, meklēt digitālus risinājumus.
Iespējas ir, bet jābūt piesardzīgam. Jā, tagad visiem vajadzēja atvērt savus interneta veikalus, sākt e-komerciju, bet vajadzēja ātri un lēti. Kvalitatīvu e-komercijas portālu nevar uztaisīt ātri un lēti. Es tagad varētu sagrābties pilnas rokas ar interneta veikalu izstrādēm, bet ilgtermiņā es zaudētu, jo daļa jauno klientu pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas atgrieztos ierastajā biznesa sistēmā, kurā IT risinājumiem nav izšķirošas nozīmes. 

Jāatzīst, šobrīd tirgus ir diezgan neveselīgs. Bailēs no tā, ka beigsies projekti, daļa IT kompāniju gatava spiest cenas uz leju, notiek kaulēšanās. Mēs tajā neiesaistāmies, jo tas kropļo tirgu. Nepaņēmām pāris projektus, kuros redzējām, ka cena pat trīs reizes jālaiž uz leju. Bet mazie uzņēmumi salūst zem kaulēšanās spiediena un piekāpjas, lai izdzīvotu. 

Fakts ir ļoti vienkāršs: tu nevari divreiz ātrāk un lētāk uztaisīt labu produktu. Cita lieta ir nopietnas nozares, kurām jau ir iestrādes e-pakalpojumu jomā, un šobrīd tās tiek attīstītas. Piemēram, telekomunikācijas tehnoloģiju uzņēmumi, juristu biroji. Viņiem šī attālinātā pakalpojumu sniegšana var izrādīties efektīva arī nākotnē. Tie ir nopietni iespējamie partneri, kuri domā uz priekšu. Arī nopietni ražotāji ir labs piemērs. Tie uzņēmēji, kuri ražošanas procesā ievieš digitālus risinājumus, drīz apsteigs citus. Nav jādigitalizē un jāautomatizē viss ražošanas process. Pietiek ar vienu mazu posmu, bet tas uzreiz pacels efektivitāti.

Vai Latvijā ir daudz šādu progresīvi domājošu uzņēmēju, kas vispār saredz IT pakalpojumu jēgu un iespējas?
Diemžēl pietiekami daudzi nesaprot, kādēļ viņiem vispār vajadzīgi kaut kādi IT risinājumi, ir biznesa vides segmenti, kas joprojām domā diezgan vecmodīgi. Mēs plānojam paplašināties un savus produktus eksportēt, tādēļ pagājušajā gadā pāris mēnešus bijām Dānijā, lai izpētītu tirgu un meklētu iespējas. 

Runājot ar dāņu uzņēmējiem, redzēju, ka viņiem domāšana par digitalizācijas nozīmi ir citā līmenī. Viņi ir ļoti ieinteresēti. Vai zināt, kas ir paradoksāli? Patiesībā Latvijas programmatūru inženieri un mūsu risinājumi ir daudz labāki nekā viņiem! Mēs esam dāņiem vairākus soļus priekšā! Bet atpaliekam pielietojumā.

Kad izveidojāt MAK IT, jums bija tikai 27 gadi. Vai bijāt paspējis gūt kādu darba pieredzi?
Jā, turklāt kolosālu, jo strādāju fantastiskā uzņēmumā IT Alise. Savulaik tas bija viens no lielākajiem IT milžiem Latvijā. Darba vide un kultūra bija izcila. Sāku no pašas apakšas kā programmēšanas praktikants, tad biju programmētāja asistents, jaunākais programmētājs un tā tālāk. Izgāju visu karjeras ķēdīti. IT uzņēmuma vadītājam to noteikti vajag, citādi tu nesaproti savus darbiniekus un viņu problēmas vai grūtības. 

Uzņēmumu radījāt trijatā ar nelielu pamatkapitālu.
Bijām trīs čaļi, naudu aizņēmāmies, lai dibinātu uzņēmumu. Mūsu spēks bija dažādībā — mans kolēģis Edgars ir ģēnijs tehniskajā ziņā, bet man padodas pārdošana, sarunas ar cilvēkiem. Tagad varam lepoties ar vairākiem ļoti augsta līmeņa inženieriem. 

Kopā esam 58 darbinieki — Latvijas tirgum tas ir liels IT uzņēmums. Bet mūsu darba komanda tiek saukta par ģimeni. Visvairāk es baidos un vēlos izvairīties no korporatīvās vides un sajūtas. Vēl ilgi gribu justies brīvi un darīt to, kas patīk. Justies darbā kā ģimenē. Korporatīvā vide to nepieļauj, tā diktē citus noteikumus. 

Kā uzņēmējs patiesībā joprojām uz visu skatos ar programmētāja degošajām acīm. Mums ilgi nebija grāmatveža un jurista, nebija normāla, strukturēta iekšējā menedžmenta. Pirms pāris gadiem apvienojāmies ar citu IT uzņēmumu, kas bija nonācis grūtībās, un ieguvām izcilu kompānijas direktori, kura mūsu māksliniecisko haosu sakārtoja. Tā bija nenormāla veiksme! Tāpēc saku — ja uzņēmēji šobrīd dīkstāves rezultātā nonākuši grūtībās, nevajag baidīties no apvienošanās un nevajag to sarūgtināti saukt par biznesa pārpirkšanu vai pārņemšanu. 

Jādomā plašāk, ārpus savas latvieša viensētas robežām. Apvienošanās var izrādīties ļoti auglīga, ja redzi, ka sakrīt domāšana, vērtības un darba kultūra. 

Jūsu darbības nozare ir neparasta ar to, ka IT risinājumu mērķis būtībā ir panākt lielāku darba efektivitāti ar mazākiem cilvēkresursiem. Bet pati IT nozare ir atkarīga tikai no cilvēkiem, viņu gudrajām un talantīgajām galvām.
Jā, mūsu nozarē viss nāk no cilvēkiem. Tu nevari digitāli radīt jaunus digitālus risinājumus, robots nevar izgudrot jaunu robotu. Vismaz pagaidām ne… Tomēr nepiekrītu, ka IT risinājumi domāti tam, lai samazinātu darbinieku skaitu kādā uzņēmumā. 

Mūsu darba mērķis ir automatizēt rutīnas darbus, lai darbinieki var darīt intelektuālāku darbu. Lai speciālistam nav visa diena jāpavada Excel programmā, spiežot copy un paste pogas. Viņš tajā laikā var darīt ko nozīmīgāku, jēgpilnāku — pētīt tirgu un konkurentus, padomāt par jauniem produktiem. 

Šis ir viens no lielākajiem aizspriedumiem attiecībā uz biznesa digitalizāciju: bailes, ka mērķis ir visu robotizēt, ieviest mākslīgo intelektu un samazināt darbavietas. Varu likt roku uz sirds — mūsu darba rezultātā neviens uzņēmums nav atlaidis darbiniekus.

Digitālo tehnoloģiju un programmēšanas nozare strauji attīstās. Tā noteikti būs viena no nākotnē visvairāk pieprasītajām profesijām.
Noteikti. Tādu profesiju, kurās nepieciešamas programmēšanas prasmes, būs arvien vairāk, jo pasaule iet uz digitalizāciju visās jomās. Tādeļ ceru, ka programmēšanas mācība Latvijas skolās ies līdzi laikam. 

Tie bērni, kas šodien mācās pamatskolā, bez labām tehnoloģiju zināšanām nākotnē nebūs konkurētspējīgi darba tirgū. Es pats gan programmēšanu, gan uzņēmējdarbību esmu apguvis tā sauktajā «dzīves universitātē». Tas nav viegls ceļš, jo nozīmē mācīšanos no kļūdām.

Kādas ir lielākās kļūdas, ko esat pieļāvis kā uzņēmējs?
Grūti atbildēt, jo man nenormāli patīk tas, ko daru, un klāt vienmēr stāvējusi veiksme. Svarīgi ir nebaidīties riskēt. It īpaši, ja esi nesen sācis biznesu — starta posmā risku ir daudz, un ir jāvar kāpt tiem pāri. Apkārt redzu daudz kompāniju, kuras desmit gadu laikā nevar izaugt virs desmit cilvēkiem, jo vadība baidās riskēt. Ja pieņemsi darbā vairāk cilvēku un kāpināsi kapacitāti, tev vajadzēs arī vairāk projektu. Ja sāksi vairāk projektu, tev vajadzēs vairāk darbinieku. Bailes no šiem lēmumiem neļauj iet uz priekšu. 

MAK IT savulaik laimējās iegūt lielus, spēcīgus klientus, bet tas bija augstākā līmeņa risks, jo bijām maza kompānija. Ja mēs, izvērtējot visus riskus, būtu pieņēmuši saprātīgu un it kā pareizu lēmumu, mums būtu vajadzējis no šiem projektiem un klientiem atteikties. Bet tad mēs nebūtu ne tuvu tam, kas esam šobrīd. Mēs turpinām augt, jo nebaidāmies riskēt. Esmu tāds cilvēks, kurš riskus it kā neredz. Es redzu tikai izaicinājumus un iespējas. Izklausās banāli, šādas frāzes raksta visos biznesa blogos.

Jūsu klientu lokā ir ļoti lieli uzņēmumi — Lattelecom, LMT, Latvenergo. Kā spējāt iekarot tik nopietnu tirgus segmentu?
Ar vienmēr labi izdarītu darbu, sākot no pirmās dienas. Senāk bijuši gadījumi, kad kāds projekts mums rada mīnusus, tas nav veiksmīgs. Bet mēs tomēr to pabeidzam, jo esam klientam devuši savu vārdu. Un labās atsauksmes bija tās, kas pie mums atveda arvien lielākus uzņēmumus. 

Biznesā visu izšķir attieksme. IT jomā jebkurš sadarbības līgums ir kā laulības, jo ar pabeigtu produktu nekas nebeidzas — mēs šo izstrādāto programmatūru atjauninām, uzturam, apkalpojam. Ar paviršu attieksmi šajā nozarē nevar strādāt. Es birojā esmu jau piecos, vēlākais, sešos no rīta. Visi darbinieki tik agri nenāk, bet viena daļa esam agrie putniņi. Rīts man ir produktīvākais laiks.

Esat radījis arī ļoti neparastus projektus. Piemēram, kapsētu digitalizāciju!
Cemety ir viens no mūsu produktiem, ko turpinām attīstīt. Mums ir apmēram 350 digitalizētu kapsētu Latvijā un 81 kapsēta Lietuvā. Šo pakalpojumu izmanto pašvaldības. Pirms septiņiem gadiem, spēlējot golfu, manam draugam kāds ļoti cienījams kungs un uzņēmējs stāstīja, ka no vectēva saņēmis mantojumā kapavietu. Pavadījis divas stundas kapu pārvaldē, šķirstot žurnālus, pat neatceros, vai vietiņu beigās atrada. Tad viņš mums teica, vai mēs varot kapsētu informāciju digitalizēt? Manam draugam ideja likās dīvaina, bet arī kolosāla. Pēc kāda laika devāmies uz Jelgavas pašvaldību, parādījām idejas paraugu un piedāvājām izmēģināt. Viņi piekrita.

Kapsētu digitalizācija ir sarežģīts process — vispirms profesionāli mērnieki pārmēra visu teritoriju, iezīmējot kartēs kapavietas, to robežas, celiņus, arī kokus. Tad mūsu darbinieki ar lāzeru vēlreiz precīzi izmēra visas kapavietas. Nofotografē, precīzi noraksta visu informāciju no kapakmeņiem un saliek programmā. Pašvaldība turpmāk var atjaunot informāciju, ievadīt datus par jaunām kapavietām, pārredzēt brīvās vietas. 

Bet publisko portālu Cemety.lv var bez maksas izmantot ikviens cilvēks, kurš dažādu iemeslu dēļ nezina, kur apglabāti viņa senči vai radi. Piemēram, trimdas latviešiem ir grūtības atrast savu tuvinieku atdusas vietas. Mūsu portāls var viņiem palīdzēt. Ja paveicas, tu ieraudzīsi precīzu kapa «adresi» kā Google ielu kartē.

Šobrīd izstrādājat jaunu un pilnīgi fantastisku konceptu — robotu, kurš gatavos ēdienu ātrās ēdināšanas iestādēs.
Ātrās ēdināšanas nozare saskaras ar darbaspēka problēmām — ir grūti atrast labus darbiniekus, ir milzīga rotācija, daudz cilvēcisko kļūdu un neizdarību. Drosmīgi uzņēmēji atnāca pie mums ar ideju par robotu. Mēs esam tie, kas izstrādā šī robota smadzenes, lai tas pilnvērtīgi darbotos un varētu, piemēram, izcept vistu un paralēli gatavot salātus. Kopā ar partneriem izstrādājam arī ēdienu receptūras, jo šīs lietas ir cieši saistītas. 

Projektam piesaistītas gan privātās, gan Eiropas investīcijas. Mums ir ļoti interesanti! Jau esam nogaršojuši pirmos ēdienus, ko gatavojis robots.

Kā garšoja?
Ļoti labi! Tur jau tā lieta, ka viņš daudz ko var pagatavot labāk nekā cilvēks, jo nepieļauj nevienu kļūdu, visu dara absolūti precīzi. Viņš nepiebērs par daudz vai par maz sāls, nepiededzinās. Protams, mēs runājam par vienkāršiem ēdieniem, nevis restorānu pavārmākslu.

Kā sevi restartējat pēc smagiem darba cēlieniem, kā nopurināt nogurumu no pleciem?
Spēlēju golfu. Tā ir izstaigāšanās svaigā gaisā, azarts un laba kompānija. Prasa lielu koncentrēšanos, pilnīgu ķermeņa un prāta saskaņu. Spēlēju arī tenisu un ziemā trenējos boksā. Sports ir mana atpūta. 

Mums ar sievu ir divi takši, tā ir mana mīļākā suņu suga, jo man jau bērnībā bija taksis. Suņi ir kolosālas radības, kas cilvēkam sniedz vairāk, nekā viņš spēj paņemt. 

Vislielāko atbalstu man sniedz sieva Veronika. To es noteikti gribu pateikt — ja uzņēmējam ģimenes dzīvē viss nav kārtībā, tā ir milzīga problēma! Strīdi ar partneri emocionāli tā nogurdina un iztukšo, ka arī strādāt vairs nevari ar pilnu atdevi. 

Man ir ļoti laimējies ar sievu. Viņa man ļauj strādāt ar pilnu jaudu, pat palīdz. Vārdos grūti izteikt, cik tas ir svarīgi.

Kā darbojas Apturi Covid lietotne?

Lietotnes izmantošana ir brīvprātīga — tā ļaus uzzināt, vai esi bijis kontaktā ar personu, kam konstatēta Covid-19 infekcija, lai ātrāk varētu vērsties pēc palīdzības.

Pamatā ir Bluetooth tehnoloģija, kas darbojas ar radioviļņiem. Distance starp lietotnes lietotājiem tiek noteikta pēc Bluetooth signāla stipruma.

Tālruņi, kuros būs instalēta lietotne, savstarpēji fiksēs kontaktpersonas — apmēram 2—4 metru attālumā esošus lietotnes lietotājus, ar kuriem kontakts ir bijis vismaz 15 minūtes.

Gadījumā, ja kādam lietotnes lietotājam apstiprinās saslimšanu ar Covid-19, ar SPKC izsniegta koda palīdzību anonīmie dati par kontaktpersonām tiks atšifrēti un nosūtīti SPKC.

Lietotne tikai fiksē kontakta faktu, bet nezina lietotāja un kontaktpersonu ģeogrāfiskās koordinātas. Lietotājs ir pilnībā anonīms līdz brīdim, kad viņam tiek konstatēta saslimšana ar Covid-19 vai arī kontakts ar kādu saslimušo.

Lietotnes lietotāju tālruņi savstarpēji apmainīsies ar anonīmiem, šifrētiem identifikācijas kodiem, kas tiks uzglabāti 14 dienas, bet vēlāk tiks dzēsti, ja vien lietotājam netiks apstiprināta saslimšana ar Covid-19.

Izstrādātāji brīdina — lietotne var nestrādāt tālruņos ar novecojušu operētājsistēmu un vecu modeļu viedtālruņos.

Bluetooth izmantošana uz telefona baterijas patēriņu atstās minimālu iespaidu, jo datu plūsma nebūs nepārtraukta, bet gan reizi piecās minūtēs ar Bluetooth starpniecību tiks nosūtīts vai saņemts signāls.

Avots: lietotnes izstrādātāji

Izglītība un karjera