Kas ir pandēmijas laika mācības? Jautājam cilvēkiem, kuru domās ieklausās
Es aizbraucu uz laukiem. Ir 12. marts, pirmā pašizolācijas diena. Simulēju attālinātu strādāšanu, bet patiesībā iegremdējos zemē līdz elkoņiem. Tā šopavasar silst ļoti lēni. Atslēdzu smadzenes un iedarbinu ķermeni — tausti, ožu, redzi, dzirdi. Priecājos, ka pavasaris ir aukstāks par normu, jo viss plaukst lēnām un zied ilgi. Valda klusums, cilvēks ir parāvies maliņā.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.