Mēs, bez šaubām, dzīvojam vienā no pasaules tumšākajām stundām. Starp mums ir daudz sāpju un apjukuma. Šī raksta laikā es pievērsīšos šai apjukuma sajūtai.
Mēs esam izglītojušies, lai mums būtu skaidrība nākotnes plānos un racionālisms uzdotajos jautājumos un atbildēs uz tiem. Lielākā daļa mūsu uzdevumu skolā un augtskolā ir koncentrējusies uz skaidriem formulējumiem ar mazu iespēju tikt interpretētiem.
Tādas krīzes kā Covid-19 mums atgādina, ka realitāte ne vienmēr ir paredzama. Vēl jo vairāk, tādas krīzes kā Covid-19 mums parāda, ka mēs tikpat kā nespējam kontrolēt realitāti. Turklāt tādas krīzes kā Covid-19 mums atgādina, ka ir tikai dažas vērtības, kas ir objektīvas un universālas.
Ja mēs skatāmies uz pēdējām 100 dienām, kurās pasaule ir neprātīgi mainījusies, visi trīs iepriekšējie apgalvojumi ir piepildījušies. Neviens neparedzēja medicīnisko un ekonomisko krīzi, ar ko esam saskārušies (realitāte ne vienmēr ir paredzama). Neviens nebija gatavs risināt tehniskās Covid-19 sekas – vismaz ne pagaidām (mēs tikpat kā nespējam kontrolēt realitāti). Neviens nekad nebija domājis, ka tādā indivuālistiskā pasaulē mēs kļūtu tik solidāriem, lai aizstāvētu vājākos (Covid-19 ir atgādinājis, ka ir neaizskaramas un universālas vērtības, kas ir mūžīgas un visiem kopīgas).
Es nevēlos izplūst garās runās, jo ir ļoti daudz interesantu rakstu par šo tēmu. Vēlos ieteikt vienu ideju, par ko domāt, grāmatu, ko izlasīt un TED sarunu, ko noklausīties.
Ideja. Covid-19 ir realitātes pārbaude mūsu līderiem. Uzskatu, ka Covid-19 krīze ir milzīgs modinātājzvans mūsu līderiem, kas neskaitāmas reizes ir norādījuši, ka viņi var plānot nākotni, kontrolēt izaicinājumus un noteikt citiem savas izvēlētās vērtības. Slavens līderības autors (De Pree) teiktu, ka “līderu primārā atbildība ir definēt realitāti”.
Šī krīze varētu būs labs process, lai iemācītos pazemību: spēju pieņemt realitāti, kāda tā ir. Pirmā patiesība līderiem ir, ka mēs nevaram vienmēr visu paredzēt, mēs nevaram vienmēr kontrolēt rezultātu, mēs nevaram vienmēr uzspiest savas vērtības.
Tā vietā līderiem jābūt ieklausīšanās attieksmei pret realitāti, jāattīsta spēja gūt atbalstu, kad tas ir nepieciešams, un vienmēr jārespektē īstākās un dziļākās cilvēciskās vērtības.
Grāmata. The Abolition of Man, autors C.S.Lewis. Viņš to sarakstīja Otrā pasaules kara vidū, un tā kļuva par vienu no pravietiskākajām grāmatām par mūsdienām. Šī grāmata, kuru es atklāju savu doktora studiju laikā, paskaidro, kā mēs zaudējam spēju skaidri domāt un rīkoties, ja aizmirstam civilizācijas objektīvās patiesības – dabas likumu jeb Tao.
Šai krīzei vajadzētu mūs atgriezt realitātē. Mēs dzīvojam paaudzē, kas ļoti novērtē toleranci (spēju pieņemt citu cilvēku vērtības). Taču, ja tolerance kļūst par relatīvismu (kopējo un objektīvo vērtību izzušana), tad mūsu līderi zaudē spēju izprast savu lēmumu prioritātes. Sabiedrības daudzās spontānās reakcijas uz krīzi atgādināja līderiem, ka ir dažas vērtības, kas ir universālas un neaizskaramas.
TED saruna. Brene Brown The Power of Vulnerability. Šajā sarunā Dr. Brown atzīmē, cik svarīgi ir saprast mūsu pašu ievainojamību, lai saprastu, kas mēs esam. Ir daudz pierādījumu, ka viena no būtiskākajām veiksmīgu vadītāju īpašībām ir empātija.
Lielā mērā, empātija pieaug līdz ar mūsu spēju saprast savu trauslumu un neveiksmes (mūsu ievainojamība). Sociālo mediju ēra ir laikmets, kurā sevi parādīt kā neaizskaramiem un nesalaužamiem. Taču realitātē mums ir nepieciešams atbalsts, mums ir vajadzīgi citi cilvēki. Covid-19 būs liels modinātājzvans šajā ziņā un palīdzēs daudziem līderiem kļūt labākiem, jo viņi iemācīsies lūgt palīdzību.
——–
Kad C.S. Lewis rakstīja The Abolition of Man, viņš to darīja kā līderu pedagogs Oksfordā. Turklāt viņš to darīja Otrā pasaules kara kulminācijas laikā. Iemesls tam, iespējams, ir tas, ka Lewis saprata – līderiem ir jābūt pilnīgā saskaņā ar realitāti, ja viņi vēlas atrisināt lielo krīzi.
Izglītībai ir galvenā loma šīs spējas veidošanā. Vai mūsu izglītības sistēma palīdz mūsu nākotnes līderiem saprast, ka viņi nav pašpietiekami un realitāte nav pilnībā paredzama un kontrolējama? Vai mūsu izglītības sistēma ļauj mūsu nākotnes līderiem sagatavot savu spēju pielāgot uzvedību un domāšanu, kad realitāte to prasa?
Krīzes kā Covid-19, var likt daudziem cilvēkiem ieslīgt cinismā, pesimismā, pasivitātē. Oskars Vailds par ciniķi definē cilvēku, kas “zina cenu visam, bet vērtību nekam”. Izglītības uzdevums ir palīdzēt mūsu nākotnes līderiem saprast lietu vērtību, to realitāti. Šis ir bijis svarīgi vienmēr, bet jo īpaši krīzes laikā, piemēram, Covid-19, kur līderiem ir jābūt skaidrām prioritātēm lēmumu pieņemšanā.
Esmu pārliecināts, ka mēs uzvarēsim pirmo cīņu pret Covid-19 veselības sistēmā, taču ilgtermiņā mēs uzvarēsim (vai zaudēsim) karu pret Covid-19 un līdzīgām krīzēm izglītības sistēmā. Jo tikai ar izglītību mēs varam palīdzēt mūsu līderiem saredzēt realitāti tādu, kāda tā ir.
Komentāri (13)
Atis Priedītis 14.04.2020. 10.27
Mūsu vislielākā pagātnes, tagadnes un diemžēl arī nākotnes problēma ir melošana. Šobrīd tas kļūst aizvien sarežģītāk, jo sociālie portāli ir pārpilni ar informāciju, kura kardināli atšķiras no lielajos masu medijos publicētās. Un cilvēki aizvien vairāk pārliecinās, ka tieši sociālo portālu informācija ir patiesāka. Katram notikumam parasti ir vairāki liecinieki un daži aktīvi izmanto iespēju (reizēm anonīmi) pastāstīt kā viss notika patiesībā. Tuvojas laikmets, kad melot kļūs gandrīz neiespējami. Un arī līderiem jāsāk ar šo domu aprast.
1
lindab456 > Atis Priedītis 14.04.2020. 11.32
Lai nenonāktu otrā grāvī, par tēmu: S. Veinberga. Žurnālista profesijas iznīcinātājs Facebook jeb lielais melnais suns parkā. Lieldienu sarunas (divās daļās) par medijiem un žurnālistiku. 12,13.04.20.
3
La spada di Damocle > lindab456 18.04.2020. 19.31
Veinbergai sāp, ka melošanas bizness nav vairs žurnālistu ekskluzīvs ienākumu avots. Tagad melot varam mēs visi.
0
Sskaisle > lindab456 14.04.2020. 13.44
Žurnālisti ir zaudējuši monopolu uz informāciju un līdz ar to varu.
Un tā ir tā nenormālā šī laikmeta bīstamība.
Lūk, pirmajā ārkārtas situācijas nedēļā panorāmā ziņoja, ka visā valstī pienam par 10 % ir kritusies iepirkuma cena. Visā valstī vienādi.
Un ka to ir grūti saprast, kāpēc tā – jo veikalā cenas piena produktiem nav mazinājušās un pieprasojums arī nē.
Vakardien tv 3 ziņoja, ka valsts zemnieku atbalstan dos 45 milj . Tai skaitā piensaimniecības nozarei. Bet !!! – normāla, godīga , taisnīga žurnālistika paskaidrotu – kam tiks tie piena nozarei paredzētie miljoni. Vai tie miljoni tiks krievu – kremļa investoriem piederošajiem piena pārstrādes uzņēmumiem !!! – vai tomēr piena ražotājiem, zemniekiem
Un galvenais – vai tiešām piena patēriņš ir mazinājies par 45 miljoniem, ja skolu slēgšana jau nekādi nenozīmē , ka bērni tāpēc nēed vairs.
Atbildes – tautas pašas izdarītie pieņēmumi un secinājumi ir meklējami internetā, tai skaitā – FB
Sabiedriskie mediji šai krīzē, kur valsts mūsu vārdā tērēs miljardus – ir vispār padarīti impotenti un tās ir milzu problēmas – impotenti zaglīgi līderi un mediju impotence
.
0
QAnon > lindab456 14.04.2020. 16.24
Vai tā pati Veinberga, kuru kopā ar vīru čeka vēl padumjos laikos nosūtīja uz Zviedriju spiegot un graut latviešu emigrantu organizācijas?
0
lindab456 14.04.2020. 11.37
Padies autoram, vienmēr ar prieku lasu – patīk domas un valodas skaidrība un tas, ka ir idejas.
“Ir daudz pierādījumu, ka viena no būtiskākajām veiksmīgu vadītāju īpašībām ir empātija.”
0
Sskaisle 14.04.2020. 17.59
Vēl.
Covid Latvijā līderiem, kuri vēl atklāti neizpauda savu bandītismu – kreļa garu – tas tagad iespējams.
Esmu sašutusi par Bordāna ierosināto likumu par parādu atlaišanu līdz 5000 eur privātpetsonām.
Bļedj – sakārto likumdošanu tā, lai katrs pats var savas tiesības aizstāvēt, nevis rīko dzīres ar mūsu naudu.
Nu un kas notiks ar tiem, kuriem valsts šos parādus apmaksās un kuri nākošajā dienā uztaisīs jaunus? Tikko atvēra alkohola tirgošanu internetā. Par ūdeni un elektrību nav izkontrolēta un sakārtota kā saka netīrā saimniecība – tur mēs godīgie maksāsim acis pārgriezuši, kamēr negodīgie palūgs labdarim un glābējam , lai izkārto, ka citi lai samaksā
Bļedj – nepietiek tas nenormālais vīruss – vēl valdība ar bandītismu aizraujas –
Kā lai stress nerodas , ka tu cilvēks nesaproti kur glābties ne no vīrusa ne bandīyiem valdībā
Mediji taču rakstīja, ka valdība 4 miljardus aizņēmās, nevis atrada vai kaut kam nozaga. Un aizņēmās mūsu visu vārdā – nu tad kāpēc valdība šķeļ un rīda sabiedrību vieniem ņemot nost un citiem tik dodot un dodot?
1
0
-1
Atbildēt
@Sskaisle > Sskaisle 14.04.2020. 18.18
Man ir baigākās aizdomas, ka šis projekts – parādu dzēšana līdz 5000 eur ir ātro kredītu biznesa lobijs.
Kā saka – grēku piedošana, lai var grēkot atkal.
Tā vietā Latvijas valsts varēja pieņemt likumu par tiesu nodevu apmēru atbilstību ienākumu apmēram. Tad es momentā sūdzētu tiesā – nr 1 – apsaimniekotāju – klasiska zagšana, nr 2 – elektrum, nr 3 – māsīcas slepkavas aizstāvjus un ja vēl paliktu spēka – iesūdzētu valsti tiesā –
Tagad iznāk, ka sagrozīs likumus lai ātro kredītu ņēmēji un nī un patēriņu kredītu ņēmēji fiksi var nomaksāt lielās naudas biznesmeņiem ar politisko jumtu
Godīgie turpinās grimt nabadzībā un beztiesiskumā
Nu un saprotama lieta, ka tādi kā es – kuri par to brēc kā sivēni ar durvīs iespiestām astīm tiks pasludināti par nācijas šķeltniekiem un kremļa aģentiem
Nu te nevajag nekādus britu autorus – te tik sēdi un pieraksti visu un kā saka – vēl nofilmē
0