Pašlaik tiek veidota nākotnes reputācija

Covid-19 pandēmija pasaules biznesa un politiskajiem līderiem liek piesaukt skaļus apzīmējumus – “šis ir karš”, “nekas tāds līdz šim nav piedzīvots”, “pēc šīs epidēmijas pasaule vairs nebūs tāda, kāda tā ir tagad”. Neņemos spriest par pilnīgi visiem pārmaiņu aspektiem un diez vai kāds var prognozēt pilnīgu ainu kāda izskatīsies pasaule pēc Covid-19. Lai loku sašaurinātu, pievērsīšos divām tēmām: pirmkārt, kam mēs uzticamies un, otrkārt, kā turpmāk veidosies sabiedrības un biznesa attiecības.

Vairāki savstarpēji nesaistīti avoti, sākot ar Harvard Business Review un turpinot ar Provoke apgalvo – sabiedrība uzticas konvencionāliem medijiem, oficiāliem avotiem un ekspertiem – vai tie būtu infektologi, vai epidemiologi un ekonomisti. Ārkārtas stāvokļa laikā vieglais un dzīvesstila saturs ir palicis sekundārs.

Nezināmas nākotnes gaidās un bažās sabiedrība tiecas drošu pirmavotu virzienā vai tur, kur meklējama noderīga informācija un droša instruktāža, kā pašlaik pareizi rīkoties.

To, ka Latvijā situācija ne ar ko neatšķiras, liecina svaigie Gemius dati. Tie apliecina auditorijas kāpumu visiem lielākajiem interneta satura portāliem. Vai papildus iegūtā uzticēšanās būs ilgtermiņa – grūti spriest. Atļaušos izteikt hipotēzi, ka arī “pēc kara” nopietnu, faktos bāzētu avotu un informācijas nozīme pieaugs, bet ziņkārība par dažādu indivīdu narcistisku dzīvesveidu uz kādu laiku samazināsies.

Nākamā pārmaiņa ir piespiedu digitālizācija nozarēm vai uzņēmumiem, kuri to vēl nebija izdarījuši.

Jo ilgāks būs ārkārtas stāvoklis vienā vai otrā valstī, jo būtiskāk būs attīstīt e-komerciju arī tajās jomās, kurās mēs līdz šim izmantojām klasisko iepirkšanās pieredzi vai pat neiedomājāmies tik ātri izmantot attālinātus pakalpojumus, kā piemēram treniņi trenera vadībā.

Tie, kas nepaspēs savu biznesu transformēt e-komercijas modelī, var būt zaudētāji arī pēc pandēmijas beigām, jo auditorijas jauniegūtie paradumi var būt uz palikšanu.

Tomēr manā skatījumā būtiskākās pārmaiņas sabiedrības un uzņēmuma attiecībās būs balstītas atmiņās par to, kā zīmoli un uzņēmumi būs mums likuši justies šajā laikā.

Sabiedriskajā domā uzņēmumi turpmāk nosacīti tiks dalīti divās daļās – tajos, kas pandēmijas laikā domāja tikai par sevi, un tajos, kas domāja par mums visiem.

Šajā periodā uzņēmumu rīcība ir uzmanības lokā un labie vai sliktie darbi Covid-19 krīzes kontekstā paliks sabiedrības atmiņā, jo prožektoru gaismā tiks vērota un vērtēta uzņēmumu un zīmolu uzvedība. Tagad ir mirklis, kad tiek veidota nākotnes reputācija! Protams, ka ieguvēji būs tie, kuri savā rīcībā būs ietvēruši visu intereses. Tas attiecas uz klientu izvēles korekcijām, labākiem sadarbības noteikumiem un spējīgāko darbinieku piesaisti!

Pēc būtības šis ir mirklis, kas paātrina jau esošās pārmaiņas sabiedrības un uzņēmumu attīstībā. Pērnā gada augustā ASV korporatīvajā vidē notika būtisks uzskatu pavērsiens – vadošo uzņēmumu apaļais galds pārdefinēja savu izpratni par uzņēmumu lomu sabiedrībā jaunā memorandā. Atjaunotā memoranda gars iet projām tikai no akcionāru atdeves prioritātes un vienlīdzīgā līmenī nostāda rūpes par ilgtspēju, citām ieinteresētajām pusēm, kā darbiniekiem, piegādes ķēdi un komūnu, kurā uzņēmumi darbojas.

Tajās valstīs, kuras Covid-19 pandēmija neskars tik smagi, iespējams, šīs pārmaiņas būs mazākā mērogā. Tomēr kopumā sabiedrība no zīmoliem gaidīs līderību, visu ieinteresēto  grupu interesēs balstītu mērķi un empātiju. Cilvēki atcerēsies zīmolus par viņu atbalstāmo rīcību krīzes laikā, it īpaši, ja tas būs ticis darīts ar patiesu attieksmi un dāsnumu. Rīcība var izpausties kā pārtikas ziedojumi, bezmaksas produktu nodrošināšana medicīnas personālam, vai IT maksas platformu piedāvājums par brīvu. Šī rīcība var būt arī tirdzniecības telpās esošo infromācijas kanālu piešķiršana par brīvu sabiedrībai svarīgas informācijas izvietošanai un tās ražošana uz sava rēķina.

Tiks novērtēta nesavtīga rīcība, zinot, ka šis ir laiks dot, nevis tikai komerciāli iegūt.

Iespējams, šajā brīdī dzims nākotnē nozīmīgi zīmoli, kuru DNS uz visiem laikiem būs saistīts ar iniciatīvām, lai izgatavotu respiratorus un plaušu ventilatorus cīņai ar koronavīrusu. Lielāka daļa no šiem piemēriem ir meklējami arī tepat Latvijā! Tagad būtu arī laiks, lai vienas industrijas uzņēmumi nebaidītos no savstarpējās konkurences un iesaistītos kopējos atbalsta projektos.

Un visbeidzot vērā ņemams piemērs, no kā mācīties, ir britu zīmola Marks & Spencer rīcība valsts aizsardzības interesēs Otrā pasaules kara laika, kas kļuvusi ikoniska. M&S cieta no sabombardētiem veikaliem un Vācijas zemūdeņu uzbrukumu izjauktām piegādes ķēdēm. Veikalu ķēde “izdarīja savu daļu”, izmantojot jauninājumus un darbinieku centienus, kuri piedalījās uguns novērošanā un aizsardzības sistēmu informēšanā, vāca naudu Spitfire iznīcinātājiem, uzstādīja zupas virtuves un palīdzēja rūpēties par ievainotajiem karavīriem. Lai netraucētu izsalkušajiem un nepacietīgajiem cilvēkiem, M&S pārtika dažreiz tika pārdota tieši no kravas automašīnām. M&S arī bija saistīts ar lēta un vienkārša apģērba modelēšanu. Rīcība Otrā pasaules kara laikā uz daudzām desmitgadēm pozitīvi ietekmēja britu attieksmi pret veikalu ķēdi. Sabiedrības novērtējuma principi jau nav mainījušies, bet tieši pretēji, progresējuši.

Raksta tapšanā izmantotie avoti:

https://www.provokemedia.com/latest/article/covid-19-four-ways-we-can-come-through-the-crisis-stronger

https://hbr.org/2020/03/a-time-to-lead-with-purpose-and-humanity?ab=hero-main-text

https://hbr.org/2020/04/brand-marketing-through-the-coronavirus-crisis

https://marksintime.marksandspencer.com/ms-history/timeline/art1274

https://www.provokemedia.com/latest/article/purpose-is-pass%C3%A9-davos-speakers-urge-businesses-to-work-together?utm_source=Holmes+Report+Editorial+Newsletter&utm_campaign=a607412478-EMAIL_CAMPAIGN_2020_01_22_10_12&utm_medium=email&utm_term=0_1d2f4241df-a607412478-334112945&mc_cid=a607412478&mc_eid=83931f9e61