Pasaulē ik gadu no insulta mirst aptuveni seši miljoni cilvēku. Rīgas Stradiņa universitātes studente Viktorija Luīze Katarina Šēfa kopā ar kolēģi ir attīstījusi ideju par viedu implantējamu filtru, kas pacientus laikus brīdinātu par insulta risku un trombus «izķertu»
Ierīce līdzinātos mikročipam. Iztēlojieties taisnstūra formas verķīti kniepadatas galviņas izmērā! Ierīce būtu tik mazītiņa, ka Viktorija to pat nevar uzzīmēt. Topošā ārste ir viens no retajiem manis uzrunātajiem cilvēkiem, kas koronavīrusa laikā piekrīt klātienes intervijai. Drošības pēc tomēr sēžam svaigā gaisā saulainā Rīgas iekšpagalmā. Un mūsu saruna ir apvīta ar vislielāko slepenību. Insulta novēršanas ierīce vēl nav izmēģināta ar pacientiem un nav palaista ražošanā, bet jau tagad rūpīgi jāsargā ideja un patents no nozagšanas draudiem. «Man vispār nevajadzētu runāt ar presi,» atvainodamās saka Viktorija.
2019. gada decembrī Latvijas jauno ārstu komanda Smart Umbrella, kurā darbojas Viktorija un viņas kolēģe Kiū Ang Tī Nījena, ieguva otro vietu prestižajā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta rīkotajā konkursā Parīzē, un kopš tā brīža interese par insulta «ķērāju» ir liela. Profesionāļu un Eiropas preses uzmanība — karsta. Konkursā piedalījās 33 komandas no vadošajiem Eiropas zinātnes un studiju centriem. Bija dalībnieki arī no slavenajām Oksfordas, Kembridžas un Sorbonnas universitātēm. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) izcīnītā otrā vieta ir liels panākums un arī izaicinājums. «Es negribētu pēc pāris mēnešiem uzzināt, ka mūsu izgudrojums jau ticis patentēts Ķīnā. Man uzmanīgi jāizvēlas vārdus, lai par to stāstītu,» saka Viktorija Luīze Katarina Šēfa.
Otra ierīces autore, vjetnamiešu izcelsmes RSU medicīnas studente Kiū Ang Tī Nījena šobrīd repatriējusies uz mājām Vācijā un sarunā nevar piedalīties. Arī Viktorija ir vāciete. Viņa sesto gadu studē medicīnu Stradiņa universitātē, savu nākotni cer saistīt ar bērnu ķirurģiju. Latvijā nonākusi savā ziņā nejauši. Ilgus gadus ar ģimeni nodzīvoja Lielbritānijā, kur pabeidza koledžu.
Atgriežoties Vācijā, uzzināja, ka viņas angļu izglītības dokumenti nav derīgi, lai iestātos vācu augstskolā. Visi eksāmeni būtu jāpārliek. Ko iesākt? «Varēju atkal doties uz Lielbritāniju, bet tur studēt medicīnu ir dārgi, nevaru atļauties tik lielu studiju kredītu. Viena draudzene jau studēja Rīgā. Atbraucu pie viņas ciemos un burtiski iemīlējos Rīgā. Stradiņa universitātē ir kolosāli pasniedzēji, esmu ļoti apmierināta ar izglītības līmeni. Nu jau sesto gadu Latvija ir manas mājas.»
Omītes dēļ
Ideja par insulta riska novēršanas ierīci Viktorijai radusies personisku iemeslu dēļ. No insulta Vācijā nomirusi viņas mīļā omīte. «Vecmāmiņai bija speciāla rokassprādze, kāda Vācijā ir daudziem insulta riskam pakļautiem cilvēkiem.
Ja cilvēkam kļūst slikti vai parādās insulta simptomi, jānospiež podziņa uz rokassprādzes, lai izsauktu ātro palīdzību. Bet omītei insults bija tik spēcīgs, ka viņa nespēja nospiest nekādas podziņas. Atradām pēc sešām stundām, kad glābt jau bija par vēlu,» asarām acīs stāsta jaunā mediķe. Šis notikums Viktoriju pamudinājis pētīt insulta problēmu. Atklājumi šokējuši. Piemēram, pasaulē insults ir otrais biežākais nāves cēlonis cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma.
Latvijā insults ir katra piektā nāves gadījuma iemesls, un pie mums aptuveni 26 no 100 insulta pacientiem nomirst 30 dienu laikā pēc nonākšanas stacionārā. Insulta pacientu ārstēšana un rehabilitācija Latvijas valstij katru gadu izmaksā daudzus miljonus, un tā tas ir jebkurā pasaules valstī. «Insults ir kā nāves izkapts, kas savas līdera pozīcijas neatdod nevienai citai slimībai. Mēs priecājamies par katru pacientu, kuru izdevies izglābt, taču būtībā medicīna cīnās ar insulta sekām kā Dons Kihots ar vējdzirnavām,» uzskata Viktorija.
Kuras sabiedrības grupas ir īpaši pakļautas insulta riskam? Pirmkārt, seniori. Otrkārt, smēķētāji. «Zināju, ka smēķēšana palielina insulta risku, bet, veicot dziļākus pētījumus, biju šokēta, cik ļoti šīs lietas saistītas,» piebilst jaunā mediķe. Riska grupā ir arī cilvēki, kas slimo ar jebkura tipa cukura diabētu. Cilvēki ar lieko svaru un stirpi paaugstinātu holesterīna līmeni. Pusmūža vīrieši — jā, šajā gadījumā tā mēdz būt vienīgā diagnoze insulta iemesliem… Sievietes, kuras ilgstoši lieto orālo kontracepciju. Un jebkurš, kam bijis kaut mazākais mikroinsults.
Tomēr ārste uzsver, ka iemesli vienmēr nav skaidri nosakāmi. Insulta risku nav iespējams pilnībā novērst arī tad, ja cilvēks rūpīgi ievēro visas ārstu norādes. Kā piemēru Viktorija min vācu sievieti, ar kuru tikusies sava pētījuma laikā. Līdz 45 gadu vecumam viņai bijuši deviņi insulti — par laimi, ne tik spēcīgi, lai iestātos paralīze. Tomēr iemeslus mediķiem tā arī nav izdevies noskaidrot. Sieviete it kā ir pilnīgi vesela, ievēro veselīgu dzīvesveidu. Taču dzīvo patāvīgās bailēs no nākamā insulta. Un šis nu ir pavisam vienkāršs fakts — ja cilvēkam jau bijis insults, viņš ir riska grupā. Nākamais insults var būt spēcīgāks un postošāks par iepriekšējo. Tieši šādiem cilvēkiem Viktorijas un Kiū Ang Tī Nījenas izgudrotais mikročips būtu dzīvības un veselības glābējs.
Glābiņš pa telefonu
Ideja ir vienkārša un tajā pašā laikā ārkārtīgi sarežģīta. Cilvēka ķermenī tiek implantēta šī mikroskopiskā ierīce, kuras uzdevums ir atpazīt un «noķert» asins trombus, ka ceļo pa artērijām un draud izraisīt insultu. Kamēr trombs klejo pa lielajiem asinsvadiem, cilvēks pat nonojauš par draudiem. Bet, nonākot galvas smadzenēs, kur ir daudz sīkāki asinsvadi, trombs iestrēgst un izraisa insultu. Smadzenes vairs nesaņem skābekli, un smadzeņu šūnas sāk atmirt.
Ja pacientu izdodas nogādāt slimnīcā divu stundu laikā un nekavējoties sākt terapiju, insulta sekas būs mazāk smagas. Diemžēl ir pārāk daudz gadījumu, kad dažādu iemeslu dēļ palīdzība tiek sniegta tikai pēc četrām vai sešām stundām. Tas izraisa gan mirstību, gan dramatiskus kaitējumus izdzīvojušo pacientu veselībai.
Smart Umbrella implanta darbiņš ir cilvēku laikus brīdināt par draudiem. Tas atpazīs bīstamos trombus un insulta simptomus. Tādēļ šī sīkā viedierīce būs savienota ar īpaši radītu lietotni cilvēka viedtālrunī. Atpazīstot trombu vai tūlītēja insulta risku, ierīce sūtīs trauksmes signālu uz tālruni. «Ja pacients pats 20 minūšu laikā uz signālu nereaģēs un neizsauks medicīnisko palīdzību, viedierīce automātiski nosūtīs ziņu ātrās palīdzības dispečeram, un mediķi ieradīsies norādītajā adresē,» stāsta Viktorija.
Šobrīd tiek strādāts pie papildu iespējām, piemēram, ka implants nosūta trauksmes signālu arī pacienta tuviniekiem. «Automātiskais savienojums ar tālruņiem īpaši svarīgs brīžos, kad personai jau kļuvis ļoti slikti un cilvēks pats nespēj izsaukt palīdzību. Arī gadījumos, kad noticis mikroinsults un pacients par to pat nenojauš, taču tas nav mazāk bīstami. Ierīce par to ziņotu. Izšķiroša loma implantam būs gadījumos, ja insults notiek miegā.»
Ārste to pamato ar daudziem gadījumiem, kad cilvēki naktī piedzīvo insultu un nepamostas, jo no miega stāvokļa nonāk bezsamaņā. Tuvinieki, ja tādi ir, viņus atrod tikai no rīta. «Šo pacientu ārstēšanā vissvarīgākais ir laiks. Ja insults noticis miegā, reizēm ir grūti noteikt, cikos tas bijis — vienos naktī, sešos no rīta? Tad ārsti šo laika atskaiti veic pēc fakta, cikos cilvēku kāds pēdējo reizi redzējis pie samaņas un veselu. Taču šī atskaite nav precīza. Un daudzi pacienti dzīvo vieni — kāds viņus varbūt redzēja veselus pirms trim dienām!» stāsta Viktorija. Tāpēc Smart Umbrella ierīce ne tikai uzmanīs trombus un ziņos par insulta draudiem vai jau notikušu insultu, bet ļaus mediķiem iegūt precīzu informāciju — tieši cikos bijusi krīze, cik liels bijis trombs. Tas padarītu ārstēšanu daudz precīzāku.
Diennakts ar 48 stundām
Viktorija sāka ar insulta pacientu aptauju Vācijā, lai noskaidrotu, vai viņi vēlētos tikt pie šādas ierīces. Aptaujāja arī nejaušus cilvēkus, iegūstot priekšstatu par sabiedrības reakciju. «Aptauju veicu Vācijā, jo insults saistīts ar daudzām fiziskām sajūtām un smagām emocijām. Manas latviešu valodas prasmes nav pietiekamas, lai varētu sarunāties par tik jutīgu tēmu.» Viktorija skaidro, ka šādas aptaujas ir svarīgas, jo reizēm izgudrotāji pārāk sajūsminās par savu ideju un aizmirst painteresēties, vai arī citiem cilvēkiem — iespējamiem lietotājiem — šī inovācija šķiet laba un vajadzīga.
Šoreiz atsaucība bijusi ļoti liela. No vairākiem simtiem aptaujāto nav bijis neviena, kurš šādu insulta ķeršanas ierīci nevēlētos sev, saviem vecākiem vai citiem riska grupas tuviniekiem. Tad sākās darbs kopā ar Kiū Ang Tī Nījenu, kuras stiprā puse ir izteikti eksakta domāšana, sajūsma par fiziku un matemātiku. «Diennaktī ir 24 stundas. Bet pēdējo mēnešu laikā šķiet, ka abas ar Kiū Ang Tī Nījenu esam strādājušas pie šī izgudrojuma 48 stundas diennaktī. Tā šobrīd strādā Eiropas ārsti, kuri cīnās ar Covid- 19 vīrusu… Esam pēdējo kursu studentes, paralēli norisinājās mācību darbs, tāpēc savai idejai laiku veltījām naktīs,» atzīstas Viktorija.
Sākumā jaunajām mediķēm bijusi doma ierīci piestiprināt pie kādas artērijas iekšējās sieniņas. Taču, konsultējoties ar Stradiņa universitātes slimnīcas vadošajiem asinsvadu ķirurgiem, sapratušas, ka abu sapnis tiek sagrauts pašos pamatos! «Ierīci implantēt tieši asinsvadā nav iespējams. Mums viss bija jādomā no jauna. Tagad ir skaidrs, kurā ķermeņa daļā tā tiks ievietota. Diemžēl nedrīkstu jums to atklāt.»
Viktorija nedrīkst atklāt arī to Latvijas augstskolu profesoru, vadošo ķirurgu un zinātnieku vārdus, kuri abas meitenes konsultējuši un piedalījušies ierīces izstrādē. Viņu identitāte jau ir daļa no patenta noslēpuma. «Radot šādas inovācijas, vienmēr pastāv arī neizdošanās risks. Gadījumā, ja ierīce tomēr nedarbosies, vēlos visu vainu uzņemties pati,» viņa piebilst.
Sarežģītākais aspekts projektā ir tāds, ka ierīce būtībā nav medicīnas instruments. To nevar izdrukāt ar 3D printeri. Tas drīzāk ir sarežģīts elektronisks mehānisms, kura radīšanā nepieciešamas fizikas, augsto tehnoloģiju, elektronikas un IT prasmes. Tāpēc meitenēm nepietiek ar savām medicīnas zināšanām. Viņas šobrīd aktīvi meklē citu jomu speciālistus, ko piesaistīt savam projektam.
Smart Umbrella izgudrojuma finansējumam Latvijā jau pieteikušies divi nopietni investori. Par spīti vīrusam, notiek aktīvs darbs, jo idejas izstrāde pamatā notiek ar datoru. Pirmais paredzētais solis būs ierīces izmēģināšana ar mākslīga cilvēka ķermeni — simulatoru. Ar visiem asinsvadiem, asinīm un trombiem! Ja ierīce darbosies, kā iecerēts, to sāks izmēģināt ar pacientiem. Ņemot vērā kolēģu, investoru un, citējot Viktoriju, «dažu aizdomīgu interesentu» entuziasmu, ir pamats uzskatīt, ka jaunās ārstes tiešām izgudrojušas kaut ko absolūti revolucionāru. Viņas pieteikušas insultam karu pavisam jaunā veidā.
Sarunas noslēgumā jautāju, kāpēc vīrusa draudu apstākļos Viktorija nav devusies mājup uz Vāciju, bet palikusi Rīgā. Viņa atbild: «Latvieši parasti kritizē savu valdību, bet šajā gadījumā uzskatu, ka valdība rīkojās ļoti savlaicīgi un operatīvi. Negaidīja krīzi, lai ieviestu drošības pasākumus. Rīgā jūtos droši, saslimstības līkne pagaidām ir lēzena un kontrolēta. Savā ziņā esmu kļuvusi par Latvijas patrioti — ja vīruss izplatīsies un sāks pietrūkt mediķu, esmu gatava stāties ierindā.»
Viktorija stāsta, ka Rīgā jūtas daudz drošāk arī tāpēc, ka nemitīgi saņem ziņas no Vācijas par to, kā cilvēki neievēro pulcēšanās aizliegumus. Alus bāri esot pilni, jaunieši blandoties pa ielām baros.
«Rietumeiropas sabiedrības tik ilgi baudījušas personas individuālo brīvību, ka nav spējīgas adekvāti uztvert jebkādus ierobežojumus, dusmīgi tiem pretojas. Zinu, ka padomju okupāciju uzskatāt par traumu un zaudējumu, bet te nu parādās viens ieguvums — Latvijas sabiedrība spēj paklausīt un ievērot valdības dotos norādījumus. Esat vēsturiski trenēti uz paklausību. Pat ja vīrusa izplatība strauji augs, neticu, ka Rīgā būs nepieciešamas policijas patruļas, kas izgaiņā bezatbildīgus pilsoņus. Jūs paši protat sevi sargāt.»
Pagaidām nav neviena komentāra