Līdz ūkai pārpildītam ar galēji pārnestu nozīmju virāžām izteikties par to, kas izlasīts Jāņa Vādona trešajā dzejoļu krājumā Klusuma forma, recenzentam ir itin sarežģīti. Var bezrūpīgi pozitīvisma garā veikt dažādas uzskaites, norādīt uz atsevišķām metaforām, dažas no tām citēt vai skaidrot to iespējamās nozīmes dzejoļa un plašākā kontekstā, tomēr drošas skaidrības par izlasīto joprojām tik un tā nebūtu.
Iekšuptiecība vai noslēgtība?
Jānis Vādons. Klusuma forma. Pētergailis, 2019.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.