Dārgās pašvaldības

Neatkarīgi no lieluma vai turīguma visām pašvaldībām Latvijā funkcijas ir vienādas. Ja politiskās vadības un birokrātiskā aparāta uzturēšanai jātērē gandrīz puse no visiem līdzekļiem, novadnieku dzīves uzlabošanai un investoru piesaistei nekas daudz neatliek

Desmit jauni iedzīvotāji ik nedēļu — tāda pērn bijusi Mārupes novada demogrāfiskā bilance. Novads ir viens no retajiem Latvijā, kas nevis zaudējis, bet gan ieguvis cilvēkus. Daļa ir pārcēlušies vai deklarējuši dzīvesvietu Mārupē, taču šeit ir arī visaugstākais dzimstības līmenis valstī — 17,7  bērni uz tūkstoš iedzīvotājiem, kamēr Latvijas vidējais rādītājs ir 10. 

«Jaundzimušo skaits mums drīz tuvosies 400 gadā,» intervijā Ir saka novada priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs. Un uzreiz piebilst — «tas nav nokritis no gaisa», Mārupe ir lielākais eksportētājs starp Latvijas novadiem, tās labie ekonomiskie un demogrāfiskie rādītāji esot ilgtermiņa plānošanas rezultāts, nevis veiksme.

«Visi domā, ka Pierīgas novadiem viss ir viegli,» taču Bojārs uzsver — pašvaldība aktīvi strādā, lai piesaistītu cilvēkus. Šobrīd top jaunais teritoriālais plānojums, kas palīdzēšot sabalansēt gan uzņēmēju, gan iedzīvotāju intereses. Zonējuma karti ikviens var apskatīt Mārupes novada domes divstāvu ēkā, ap kuru izvietotas kafejnīcas, kungu un dāmu skaistumkopšanas saloni un pārtikas veikali. Atrodoties novada centrā, nevilšus prātā nāk amerikāņu filmās redzamās piepilsētas ar pārtikušu ģimeņu idilliskajām mājām. Iespējams, tieši šīs sajūtas dēļ Mārupes iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 551 cilvēku, šā gada janvārī pārsniedzot jau 20 tūkstošus.

Tikmēr Latvijas mazākajā novadā iedzīvotāju skaits ir sarucis jau zem tūkstoša — līdz 963. Tā ir Baltinava pie Krievijas robežas. Dzimstība te nepavisam nav zemākā valstī, tomēr krietni zem vidējā līmeņa: pērn 7,1 jaundzimušais uz tūkstoti cilvēku. Pēdējos desmit gados novads ir zaudējis piekto daļu iedzīvotāju.

Cilvēku skaita ziņā mazā Baltinava 20 reižu atpaliek no lielās Mārupes, taču finansiālā plaisa starp abām ir vēl dziļāka. Budžeta izdevumi Mārupes novadā pērn bijuši 36,9 miljoni eiro, Baltinavai — 1,8 miljoni. Latgales pašvaldībā no šīs summas 850 tūkstoši aiziet izglītībai, vēl 300 tūkstoši pārvaldības dienestiem. Lai gan novada vadītāja Sarmīte Tabore intervijā Ir optimistiski pauž, ka novadā «pietiek naudas sociālo pakalpojumu nodrošināšanai» — bērnu ēdināšanai skolās, vientuļo senioru aprūpēšanai un dažādiem pabalstiem —, pašvaldības iekasētie nodokļu ieņēmumi ir aptuveni pusmiljons eiro un līdz ar to sedz mazāk par trešdaļu no visiem izdevumiem. Nodokļu maksātāju te ir mazāk, jo bezdarba līmenis Baltinavā ir divreiz augstāks nekā vidēji valstī — 11,8%. Novada lielākie nodokļu maksātāji ir divas zemnieku saimniecības, kuru apgrozījums kopā tuvojas četriem miljoniem eiro. 

Turpretī Mārupe pati spēj iekasēt nodokļos vairāk nekā 27 miljonus. Pateicoties šeit reģistrētajiem nacionālā līmeņa uzņēmumiem Lidosta Rīga, airBaltic, Latvijas Pasts, DHL Latvia un citiem, novads ir lielākais eksportētājs valstī, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Novada ienākumi preču eksportā pārsniedza 226 miljonus eiro, bet pakalpojumu eksportā pat 1,3 miljardus 2017. gadā, aplēsis bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

Lielākie uzņēmumi novadā saistīti ar gaisa satiksmi un pārvadājumiem, bet šeit bāzējas arī azartspēļu uzņēmumi Alfor un Admirāļu klubs. «Mārupē esošā biznesa apjoms un daudzveidība ir tik iespaidīgi, ka lielveikalos nopērkamie un tāpēc visiem labi zināmie Mārupes gurķi un tomāti veido mazāk par 1% no novada uzņēmumos radītās pievienotās vērtības,» ekonomiskās jaudas analīzē norāda karšu apgāds Jāņa sēta, kas veicis novadu izvērtējumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) uzdevumā. Un Mārupe neguļ uz lauriem — izmantojot ES fondu līdzfinansējumu, ir plānots radīt vēl 80 jaunu darbavietu kopā ar vietējiem uzņēmējiem.

Taču ir joma, kurā Baltinava vairākkārt apsteidz Mārupi. Tās ir pašvaldības vadības izmaksas, rēķinot proporcionāli iedzīvotāju skaitam. 

Mazā Latgales novada priekšsēdētāja ar humoru gan iesaka lielo novadu deputātiem vēl pamācīties no Baltinavas, kā «būt sava novada patriotiem» un strādāt gandrīz par velti, tomēr domes priekšsēdētāja algošana katram iedzīvotājam šeit izmaksā krietni sālītāk nekā Pierīgā. 

Kaut arī Baltinavas vadītāja gadā nopelna divreiz mazāk nekā Mārupes mērs, viņai samaksātie 18 tūkstoši nozīmē 18 eiro no katra iedzīvotāja kabatas, turpretim 40 tūkstoši Mārupes vadītājam prasa no katra vietējā tikai divus eiro gadā.

Šī problēma — mazāku novadu pārvaldīšana izmaksā salīdzinoši dārgāk — ir viens no motīviem administratīvi teritoriālajai reformai, ko valdība iecērējusi īstenot nākamā gada laikā. Otrs ir padarīt novadus savstarpēji līdzvērtīgākus pēc iedzīvotāju skaita un ekonomiskās jaudas, lai pašvaldību rocībā un sniegtajos pakalpojumus nebūtu tik dramatisku atšķirību un valsts varētu tiem ieviest noteiktas kvalitātes prasības.

Cik ļoti mazāko novadu iedzīvotāji pārmaksā par savu pašpārvaldi, un kā to varētu mainīt — par to šajā rakstā, turpinot Ir pētījumu sēriju par reģionu reformu.

Ģimeņu magnēts

Robeža starp Rīgu un Mārupi ir tik plūstoša, ka viegli var nepamanīt, ka jau atrodies citā administratīvajā teritorijā. Abas pašvaldības darbojas sazobē — 55% no 20 tūkstošiem mārupiešu strādā Rīgā, liecina Jāņa sētas aprēķini. Taču par dzīvesvietu viņi izvēlas piepilsētu.

Kāpēc ģimenēm patīk Mārupe? Novada vadītājs Bojārs atbild ar konkrētiem piemēriem — pabalsts jaundzimušajiem augustā palielināts no 150 līdz 200 eiro. Turklāt, ja abi vecāki ir deklarēti Mārupē vismaz gadu pirms bērna piedzimšanas, pabalsts ir pat divkāršs — 400 eiro.  Šogad pašvaldība paplašinājusi arī aukļu līdzfinansējumu, kas iepriekš bija pieejams bērniem līdz pusotra gada vecumam, bet tagad līdz pat trijiem. Summa ir 188 eiro mēnesī, ja bērns pieteikts rindā uz pašvaldības dārziņu, kuru var apmeklēt no trīs gadu vecuma. Vairākas Ir aptaujātās jaunās ģimenes atzina, ka tiešām ir mainījušas deklarēto dzīvesvietu gan šo pabalstu, gan dārziņu pieejamības dēļ. 

«Mums nepieciešams, lai darbinieks varētu atgriezties darbavietā pēc iespējas ātrāk,» novada ekonomiskās intereses neslēpj Bojārs, rādot plānošanas dokumentos, ka tiek projektēts jauns bērnudārzs. Izmaksas lēš ap 11 miljoniem eiro, tāpēc turīgajam novadam būs nepieciešams aizņēmums no Valsts kases. Esot arī plāni, kā nākamgad paplašināt skolu. Mārupe nevar atlikt uzlabojumus un gaidīt, kad «kaut kas pats no sevis atrisināsies», jo šurp no urbanizētās Rīgas pārcēlušās daudzas ģimenes ar augstu prasību latiņu. «Dzīves vide te ir dārga, daudzi ņēmuši kredītus, tāpēc ir prasības pret dzīves vidi un kvalitāti,» saka mērs.

Mārupe var atļauties būvēt veloceliņus, paaugstināt pabalstus, palīdzēt algot auklītes un citos veidos ieguldīt iedzīvotājos, jo novadā kūsā ekonomiskā aktivitāte. Taču šobrīd Latvijā ir liels skaits mazu novadu, kuri spiesti tērēt proporcionāli lielāku daļu ienākumu, lai tikai «uzturētu infrastruktūru», kā saka Jāņa sētas ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs. Tas nozīmē, ka paliek mazāk līdzekļu, ko ieguldīt iedzīvotājos — pabalstos, aprūpē un jaunu objektu izbūvē, kas pašvaldības vidi padarītu pievilcīgāku. 

Pašlaik administratīvais dalījums Latvijā ir tik nevienmērīgs, ka nodokļu ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pašvaldībās stipri atšķiras, piemēram, Zilupē tie bijuši tikai 319 eiro 2017. gadā, savukārt Garkalnē 1298 eiro, liecina Latvijas Bankas pētījums. Taču gan mazajām, gan lielajām pašvaldībām ir jānodrošina principā vienāds pakalpojumu klāsts, tāpēc budžeta izdevumu atšķirības vairs nav tik krasas — tās uz iedzīvotāju svārstās no 911 līdz 2101 eiro. Savukārt tas nozīmē, ka mazās pašvaldības, kuru ienākumi nav pietiekami visu izmaksu segšanai, ir atkarīgas no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda finansējuma, un nākotnē, iedzīvotāju skaitam samazinoties, šī atkarība tikai pieaugtu.

«Ilgtermiņā šāda situācija var negatīvi ietekmēt sniegto pakalpojumu kvalitāti un pašvaldību iespējas atbalstīt teritorijas attīstību,» secināts pētījumā. Recepte ir skaidra: jāpalielina iedzīvotāju skaits pašvaldībās. Latvijas Bankas eksperti aplēsuši — iedzīvotāju skaitam pieaugot par 1%, pašvaldības uzturēšanas izdevumi uz katru iedzīvotāju samazinās aptuveni par 0,1—0,2%.

Baltinavas vadītāja Tabore atzīst, ka šobrīd pašvaldība spēj panest savu nastu ar palīdzību no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, taču iedzīvotāju skaits turpina samazināties, un nākotnē tas kļūs arvien grūtāk. Jāņa sētas eksperti prognozē, ka 2030. gadā Baltinavā iedzīvotāju skaits būs sarucis līdz septiņiem simtiem. Reformā plānots šo mazo pašvaldību iekļaut lielākā Balvu novadā — kopā ar Rugāju un Viļakas novadu šī četrotne iedzīvotāju skaita ziņā tagad būtu līdzvērtīga Mārupei ar 20 tūkstošiem cilvēku. 

Taču Mārupei iecerēts jau nākamais solis uz priekšu — apvienojot ar Babīti, jaunā novada iedzīvotāju kopskaits jau tagad tuvotos 30 tūkstošiem. Bet nākotnes prognozēm ir gluži pretēji vektori — Pierīgā tuvākajā desmitgadē paredzams iedzīvotāju skaita kāpums par trešdaļu, turpretim Latgalē tālāks sarukums par 25%. Tāpēc pašvaldību skaita samazināšana ir mēģinājums pārskatīt to tēriņus, lai teritorijām ar sarūkošu iedzīvotāju skaitu būtu iespēja saimniekot efektīvāk un pārdalīt resursus par labu pakalpojumiem, piesaistot novadā cilvēkus, kas savukārt vairotu ekonomisko vilkmi.

To uzskatāmi parāda pašreizējie tēriņi pašvaldības darbinieku atalgojumam Baltinavas un Mārupes novadā. Baltinavā algām tērēti 800 tūkstoši jeb aptuveni puse no kopējiem 1,9 miljonus lielajiem budžeta izdevumiem. Turpretī Mārupē — tuvāk ceturtdaļai jeb 10 miljoni no 36 miljonu budžeta. Mazo novadu uzturēšana prasa lielāku daļu budžeta, jo algu atšķirības Latvijas reģionos nav tik krasas un atalgojumu līmeņus visā valstī vienoti regulē Ministru kabineta noteikumi.

41 grāmatvedis

Ja Latvijā notiktu grāmatvežiem draudzīgākās pašvaldības konkurss, uzvarētāja kausu saņemtu Madona — šī Vidzemes pašvaldība algo 41 grāmatvedi. Salīdzinājumam — turīgais Mārupes novads, kurā gan nav tik prāvs pagastu skaits, toties kopējais budžets ir pat lielāks, tiek galā ar 11.

Madonai grāmatveži ik mēnesi izmaksā apmēram divreiz vairāk nekā domes deputātu algošana, un gadā tā saskrien apaļa summa — aptuveni 400 tūkstoši eiro pašvaldībai, kuras kopējās izmaksas atalgojumam ir 12 miljoni eiro. 

Domes vadītājs Agris Lungevičs skaidro, ka šie skaitļi jau atspoguļo pamatīgu efektivizāciju, kas veikta no pērnā gada, — ietaupīti vismaz 60 tūkstoši eiro gadā, centralizējot nekustamā īpašuma nodokļa un algu aprēķināšanu, kā arī pamatlīdzekļu uzskaiti. Nākamgad centralizācija vēl turpināsies. Salīdzinot ar novada izveidi 2009. gadā, progress esot pamatīgs, jo tolaik apvienotajā pašvaldībā bijuši kādi 60 grāmatveži. 

Šis ir spilgts, bet nav vienīgais novadu pārvaldes neefektivitātes piemērs. Tomēr precīzu priekšstatu par to, kādas ir administrācijas izmaksas un nodarbināto skaits visās Latvijas pašvaldībās, ir ļoti grūti iegūt. Kopš Satversmes tiesa martā kā nepamatoti ierobežojošu atcēla likuma normu, kas paredzēja valsts un pašvaldību darbinieku atalgojuma publicēšanu internetā, šāda informācija vairs nav brīvi pieejama.

Šī pētījuma laikā Ir uzrunāja visas pašvaldības (izņemot Rīgu, kuru reforma tik tieši neskars), aicinot sniegt apkopojošu informāciju par dažādos amatos nodarbināto skaitu un algām, taču vairāku nedēļu laikā atbildes tā arī nesaņēmām no 26 pašvaldībām. Dažs nepamatoti piesauca ES datu regulu un Satversmes tiesas spriedumu, citiem darbinieki atvaļinājumā, vēl citi vienkārši turpina solīt. Būtisku sakarību starp atsaucīgajām un neatsaucīgajām pašvaldībām nav — datus iesūtīja gan ļoti mazas, gan vidēja izmēra pašvaldības, gan arī lielās pilsētas.

Turklāt datu salīdzināšanu būtiski traucē tas, ka pašvaldībās atšķiras pieeja dažādu amatu klasificēšanai, piemēram, Jelgavā pie IT darbiniekiem tiek pieskaitīts restaurators, mākslinieks un portāla redaktors. Citas pašvaldības nenošķir skolu, slimnīcu un citu institūciju darbiniekus, tādējādi atsijāt tieši administrācijas izmaksas nav iespējams.  

Pat Valsts kontrolei nav izdevies no pašvaldībām iegūt korektu pārskatu par domju deputātu atalgojumu, jo pašvaldības pēc savas izvēles tajā iekļauj vai izslēdz domju priekšsēdētājus, tādējādi dati nav savstarpēji salīdzināmi. 

Šādā situācijā Ir apkopoja publiski pieejamo informāciju no valsts amatpersonu deklarācijām, kas ik gadu jāiesniedz visiem deputātiem, kā arī domju izpilddirektoriem un vietniekiem. 

Balstoties uz šiem datiem, veicām izmaksu analīzi, kuras rezultāti atspoguļoti grafikos par dārgāko un pieticīgāko pašvaldību vadības izmaksām un to līmeni pret iedzīvotāju skaitu.

Valsts kontrole, kas regulāri veic revīzijas pašvaldībās, novērojusi būtisku trūkumu — pašvaldības bieži vien nezina, cik kāds pakalpojums izmaksā, un vienkārši turpina agrākajos gados ierasto praksi bez izvērtējuma. «Tu nevari sākt neko pilnveidot, kamēr nezini, cik kaut kas izmaksā,» intervijā Ir saka Valsts kontroles Revīzijas departamenta vadītājs Edgars Korčagins. Bieži vien novados palikušas neefektīvas struktūras, kas darbojušās vēl pims 2009. gada reformas. Tapēc funkciju centralizēšana un nesaimnieciskuma novēršana darbinieku atalgojumā ir virzieni, kuros paveras iespējas taupīt pēc jaunās novadu apvienošanas. «Mēs esam redzējuši virkni lietu, ko var darīt ekonomiskāk un efektīvāk, sākot ar to, kā pašvaldības organizē savus pakalpojumus,» rezumē Korčagins.

Tieši pakalpojumu pieejamībā un kvalitātē ir būtiskas atšķirības, jo novadu lielums un rocība pašlaik ir pārāk neviendabīga. Jau minētais Latvijas Bankas pētījums rāda milzīgu tēriņu amplitūdu it kā viena un tā paša pakalpojuma nodrošināšanai, piemēram, novadu uzturēšanas izdevumi izglītībā 2017. gadā ir svārstījušies no 305 līdz 838 eiro uz vienu iedzīvotāju. Sociālajā aizsardzībā šī izdevumu atšķirība ir vēl dramatiskāka — no 32 līdz 417 eiro.

Dārgie politiķi

No 119 pašvaldībām viens deputāts visvairāk izmaksā Jaunpils iedzīvotājiem — 28 eiro gadā, liecina Valsts kontroles apkopotie dati. Salīdzinājumam — galvaspilsētā Rīgā tie sanāk 1,26 eiro un Mārupē 9,38 eiro, bet pēc iedzīvotāju skaita līdzīgajā Aknīstē — 17,95 eiro uz iedzīvotāju.

Jaunpils savu deputātu algām, komandējumiem un citiem izdevumiem pērn tērējusi gandrīz 66 000 eiro — kopumā gan atalgojums nav liels, jo deputāti bez papildu amatiem, kā liecina deklarācijas, mēnesī saņem nedaudz virs 200 eiro. Tāpat kā citos novados, lielāks atalgojums ir domes vadībai — priekšsēdētājai vidēji mēnesī virs 2200 eiro, izpilddirektoram 1800. 

Taču šādam Jaunpils novadam jau pēc pašreizējā likuma nosacījumiem nebūtu jāpastāv, jo tā iedzīvotāju skaits ir gandrīz divreiz mazāks par obligāti prasīto — tikai ap 2200. 

Tāpēc jaunajā reformu plānā Jaunpili paredzēts kopā ar Engures un Kandavas novadu apvienot ar Tukumu.

Te uzskatāmi redzams, ka jau viena topošā novada teritorijā nevienlīdzība ir grandioza. Engure, kur dzīvo 7000 cilvēku, savu deputātu mēnešalgām tērējusi 70 tūkstošos, Kandava ar nepilniem 8000 cilvēku algās izmaksājusi 105 000, bet topošais novada centrs Tukums, kura teritorijā ir 28 000 iedzīvotāju, algās deputātiem izmaksāja 108 000. 

Ja īstenosies piedāvātais reformas modelis, jaunajā Tukuma novadā būs aptuveni 45 tūkstoši iedzīvotāju un tātad 2021. gada vēlēšanās jāievēlē 19 deputāti. Ietaupījums būs vairākkārtējs, jo pašreizējie četri novadi kopumā 56 deputātu algošanai iztērējuši 360 000.

Visā Latvijā pēc reformas pašvaldību deputātu skaits samazināsies vairāk nekā uz pusi — no 1614 līdz 705, rezultātā tiks ietaupīts apmēram miljons eiro gadā. Valsts kontroles pārstāvis Korčagins uzsver, ka reformu vajadzētu izmantot kā iespēju arī sakārtot deputātu atalgojumu. Viņaprāt, šobrīd atalgojuma sistēma neatbilst realitātei, tāpēc pašvaldības mēdz pārkāpt likumu, maksājot deputātiem vairāk. Vai arī viņus iekārto dažādos papildu amatos. 

Šajā ziņā nepārspēta rekordiste ir Rīga, kuras valdošās koalīcijas deputāti, patiecoties darbam dažādas pašvaldības kapitālsabiedrībās, ir pelnošākie valstī. Līderis ir Gods kalpot Rīgai frakcijas deputāts Vjačeslavs Stepaņenko, kurš strādā arī Rīgas Siltuma vadībā, pērn saņemot gandrīz 69 tūkstošus eiro.

Savukārt no domju priekšsēdētājiem lielāko atalgojumu saņem Liepājas, Rīgas, Ventpils un Valmieras pilsētu, kā arī Ādažu, Inčukalna un Garkalnes novadu vadītāji. Īpašā situācijā ir lielās ostas pilsētas, kuru mēri un vietnieki par amatiem ostas vai speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumos saņem vairāk nekā par tiešo darbu domē. 

Piemēram, Ušakovs kā Rīgas mērs pērn domē nopelnīja 32, bet ostas valdē 45 tūkstošus eiro, iepriekšējais Liepājas mērs Sesks — attiecīgi 30 domē un 51 tūkstoti eiro speciālās ekonomiskās zonas valdē, savukārt Lembergs — 20 tūkstošus Ventspils domē un 44 tūkstošus ostā.

Savukārt pelnošākie izpilddirektori ir no Rīgas, Ventspils, Liepājas, Jūrmalas un Ādažu novada. Pateicoties darbam kapitālsabiedrībā Rīgas Siltums, īpaši izceļas galvaspilsētas izpildirektora Jura Radzēviča alga — gandrīz 73 tūkstoši gadā. Vidējā izpilddirektora gada alga Latvijas pašvaldībās ir 22 tūkstoši. 

Turīgākajos novados kā Mārupe, kur ekonomika jau šobrīd ir spēcīga un pašvaldības iespējas plašas, iecerētā reforma, visticamāk, nenesīs būtiskas pārmaiņas. Taču tās efektu varēs labāk sajust mazākajos novados, piemēram, Baltinavā vai Jaunpilī, kur šobrīd iedzīvotājiem no nelieliem nodokļu ieņēmumiem jāuztur ar novada finanšu iespējām nesamērojams pārvaldes aparāts — ietaupot uz pārvaldes rēķina, vairāk naudas atliks ieguldīšanai pašu iedzīvotāju labklājībā. Ja reforma izdosies, ar laiku arī Jaunpilī ģimene par jaundzimušo varētu saņemt nevis 100 eiro, kā pašlaik, bet summu, kas vairs nebūtu četras reizes mazāka par pabalstu turīgās Pierīgas ģimenei.

Cik pelna labāk atalgotie pašvaldību vadītāji? 

2018, eiro

Liepāja
Uldis Sesks* 82 154 (Izmaksas uz vienu iedzīvotāju gadā — 1,02 eiro) 

Rīga
Nils Ušakovs* 77 700 (Izmaksas uz vienu iedzīvotāju gadā — 0,11 eiro)

Ventspils
Aivars Lembergs* 64 368 (Izmaksas uz vienu iedzīvotāju gadā — 1,85 eiro)

Ādaži
Māris Sprindžuks 45 457 (Izmaksas uz vienu iedzīvotāju gadā — 4,06 eiro)

Valmiera
Jānis Baiks 43 085 (Izmaksas uz vienu iedzīvotāju gadā — 1,87 eiro)

Inčukalns
Aivars Nalivaiko 40 413 (Izmaksas uz vienu iedzīvotāju gadā — 5,35 eiro)

Garkalne
Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš 39 911 (Izmaksas uz vienu iedzīvotāju gadā — 4,78 eiro)

Mārupe
Mārtiņš Bojārs 39 460 (Izmaksas uz vienu iedzīvotāju gadā — 2,03 eiro)

Sigulda
Uģis Mitrevics 39 223 (Izmaksas uz vienu iedzīvotāju gadā — 2,26 eiro)

Salaspils
Raimonds Čudars 39 216 (Izmaksas uz vienu iedzīvotāju gadā —  1,74 eiro)

* Ieskaitot atalgojumu ostas valdē vai speciālās ekonomiskās zonas vadībā
Dati: VID, amatpersonu deklarācijas par 2018. gadu
Foto — LETA

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Nākamnedēļ:

kā jaunajos novados varēs nokļūt līdz centram?