Latvijas lielo slimnīcu asociācija uzskata, ka valdības lēmums 192 miljonu eiro vietā veselības nozarei papildus piešķirt 50 miljonus radīs ļoti bīstamas sekas medicīnas nozarē Latvijā ilgtermiņā. Sauksim lietas īstajos vārdos – darbos veselības nozare nav prioritāte valdībai. Signāli, kurus raida valdība esošajiem un potenciālajiem mediķiem, neapturēs medicīnas nozares darba spēka lejupslīdi Latvijā.
Trūkstošo finansējumu pirmkārt izjutīs pacienti gan valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamībā, gan ārstniecības procesu kvalitātē. Jau tagad Latvijā uz vienu pacientu ir divas reizes mazāk māsu nekā citās Eiropas valstīs. Veselības aprūpē nav iespējams strādāt divas reizes ātrāk, lai kompensētu personāla trūkumu – tātad skaidrs, ka varam izdarīt mazāk, nekā būtu nepieciešams.
Mulsinošs šķiet fakts, ka budžeta veidošanas laikā diskusija ir tikai par papildu budžeta sadali.
Patiesa veselības nozares prioritēšana nozīmē raudzīties ne tikai uz daļu no ‘jaunās’ naudas, bet atbildīgi iedalīt atbilstošu proporciju no katra gada budžeta. Latvija veselības nozarei atvēl mazāk par 10% no katra gada budžeta. Mūsu kaimiņi Baltijas valstīs ir tuvu pie 13%, bet Eiropas valstīs vidēji tie ir vairāk nekā 15%. Tieši šī atšķirība izskaidro visu. Te nav saruna par jaunu naudu, bet par to, kam un cik esam gatavi no tā, kas mums jau ir. Katrai valdībai ir iespēja salāgot vārdus ar darbiem.
Vienīgais veids, kā nodrošināt pacientiem drošu, kvalitatīvu veselības aprūpi un pozitīvu pieredzi nākotne, ir jaunu cilvēku piesaiste medicīnas aprūpei. Vidusskolēns, kurš pašlaik domā par nākotnes profesiju, iespējams, šaubīsies par īsto izvēli. Pagājušajā gadā piešķirtais papildu finansējums mediķiem, kuri apsvēra iespēju doties prom no valsts apmaksātā medicīnas sektora, lika padomāt un daļēji apturēja lēmumu, jo radās ticība, ka valdība solījumu turēs un likumā ierakstīto pildīs. Šīs valdības lēmums var atjaunot mediķu pārdomas.
Bažas rada arī ierobežotā papildu finansējuma sadalīšanas scenāriji.
Sadalot atalgojumam piešķirtos 42 miljonus eiro, būtu jāievēro taisnīguma, nevis vienlīdzības princips.
Neatliekamās palīdzības nodaļās prioritāri palīdz pacientiem ar lielāko dzīvības vai veselības apdraudējumu, nevis garantē vienlīdzīgu gaidīšanas laiku. Līdzīgi būtu jārīkojas, sniedzot palīdzību veselības nozarei un tajā strādājošajiem.
Ja papildus piešķirto finansējumu sadalīs visiem vienlīdzīgi, būtisku uzlabojumu nejutīs neviens, bet atsevišķās vietās situācija var pat pasliktināties. Tā vietā ir jānodrošina lielāks atalgojuma pieaugums tiem darbiniekiem, kuri saņem mazāku algu, bet pilda intensīvāku darbu, piemēram, slimnīcās. Tieši slimnīcā pacienta drošībai, aprūpes kvalitātei un pieredzei var būt izšķirīga nozīme. Mums ir jāstiprina tie mediķi, kuri dara grūtāko darbu medicīnas jomā Latvijā, jo sevišķi lielajās universitātes slimnīcās.
Valts Ābols ir Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas vadītājs.
Pagaidām nav neviena komentāra