Strādājot dažādās nozarēs un ar dažādām darba specifikām, tāpat klausoties neskaitāmas sarunas par dažādiem darba apstākļiem un komunikāciju starp kolēģiem/vadītājiem, ir skaidri izkristalizējušies daži pieturas punkti. Šeit būs daži ieteikumi, kā panākt, lai radoša personība darbā pārtop par nobijušos, izpildfunkciju veicošu biroja planktonu. Vai tomēr tie ieteikumi ir komandas stiprināšanai? Izlemiet paši!
Laika nosišanas veids – atskaišu rakstīšana
Bieži esmu dzirdējusi un pati personīgi izjutusi, ko nozīmē atskaitīties par katru darbā pavadīto minūti. Atskaites rakstīšana, izmantojot Excel tabulas, prasa ne tikai darbinieka laiku, tās rakstot, bet arī vadītājam – tās lasot. Protams, darbu var padarīt produktīvāku, ja ir zināms, cik un kurš pienākums laika aizņem un kā to optimizēt, bet vai tiešām tas ir galvenais iemesls? Iesaku pajautāt sev – vai atskaites lapas pieprasīšanai ir kontroles funkcija? Ja tā, tad tas ir viens no lieliskiem veidiem, kā darbiniekam likt nepārtraukti, katru dienu pierādīt savu eksistenci konkrētajā uzņēmumā.
Iespējams, ka var rasties sajūta, ka darbinieks nespēj pats plānot savu laiku, lai darbu darītu efektīvi. Cilvēks nav sistēma vai robots, nav iespējams pielīdzināt testa rezultātus, cik lielā ātrumā un kādā kvantumā ierīce spēj saražot noteiktas vienības. Vai 10 minūšu saruna ar potenciālo klientu sniedz tādu pašu rezultātu, ja telefonsaruna notiek ilgāk? Kā sodīsim darbinieku, ja ilgāka saruna nenoved pie pozitīva rezultāta? Būsim godīgi paši pret sevi un citiem – cilvēka “mehānisms” radoši spēj darboties, ja tam ļauj to darīt. Darba augļus var novērot arī citādākā veidā un atcerieties – katra darba fiksēšana arī prasa dārgo laiku. Jo skaidrāki un saprotamāki darba uzdevumi, jo redzamāki rezultāti.
Likt izpildīt mistiski nospraustos mērķus
Katram uzņēmumam neatkarīgi no darbības pamatprincipiem ir jānosprauž sasniedzamie mērķi, piemēram, gada griezumā vai kādā noteiktā periodā. Ļaujiet darbiniekiem iesaistīties un sniegt savas idejas – ko mēs kopā varam darīt kā komanda, lai sasniegtu kopīgo mērķi. “Kopā” un “kopīgs” ir atslēgas vārdi.
Protams, lēmumu pieņem vadītājs, bet darbiniekam būs skaidrs mērķis, ko sasniegt, un iesaiste šajā stāstā ir galvenais. Iesaistes dēļ komanda var strādāt ar misijas apziņu, ka tā nav tikai dzīvošana no “algas līdz algai”, bet gan “es piedalījos, mēs kopā varam sasniegt vairāk”.
Garlaicība nav bezdarbība
Nepārtraukti intensīvi darba apstākļi neļauj raisīties radošām un jaunām idejām. Iespējams, ka uzņēmumā viss strādā labi, rezultāti ir apmierinoši un sen izstrādātas idejas strādā. Klasikai, protams, nav ne vainas, bet attīstība liecina par izaugsmi. Vai smagi nodarbinātam darbiniekam ir laika ģenerēt jaunas idejas? Vai ir laiks apsēsties un parunāt ar kolēģiem, uztaisīt kādu prāta vētru?
Trakākās un labākās idejas rodas tad, kad satiekas dažādi viedokļi, un katrā uzņēmumā ir cilvēki ar dažādām pieredzēm un citādu skatījumu. Ļaujiet darbiniekiem mazliet pagarlaikoties, neturiet roku uz pulsa. Izveidojiet kādu atpūtu, saliedēšanas pasākumu darba laikā. Iedibiniet tradīcijas – dinamisku pauzi darba dienas vidū, kafijas pauzi, nedēļu nobeidzot.
Nepareizo uzdevumu deleģēšana
Viena no lielākajām kļūdām ir neizprast sava darbinieka kompetenci un stiprās puses. Vai esi iepazinis savu komandu? Ja darbiniekam tiks uzlikts darba uzdevums, kuru viņš neizprot vai zina, ka pildīs ar grūtībām, viņš nekad to neatzīs. Rezultātā būs noguris, iespējams, sevi noniecinājis, komandas biedrs, kuram bail no jaunu uzdevumu saņemšanas.
Citreiz der pavērot – ne tikai darbinieku noslogotību, bet gan to, ko viņiem visvairāk patīk darīt. Un, lūdzu, beidziet uzdot darba intervijās to satrūdējušo jautājumu – kādas ir tavas vājās puses? Jo jūs to noteikti piefiksēsiet un mēģināsiet saskatīt katrā darba izpildē.
Jaunu ideju “nociršana saknē”
Kritikai jābūt, taču to varētu arī pavērst citādāk – ideju ģenerēšana. Iedomājieties, komandas biedrs, padotais vai kolēģis nāk klajā ar jaunu ideju, bet komanda uzreiz izsaka savu kritiku. Tāpat arī vadība – ilgi neatbild, ieliek jautājumu neprioritāro darbu sarakstā, liek saskaņot ar neskaitāmiem darbiniekiem utt., pirms ideja vispār ir izstrādāta. Tas tikai pavairos bailes iniciēt kādas, iespējams, ļoti pelnošas idejas. Ņemiet jebkuru ideju ar prieku, sasauciet komandu un kopā apspriediet idejas attīstības scenārijus! Tā idejā tiks iesaistīti visi, kuriem, iespējams pēc tam ideja būs jārealizē. Un atkal – komandā ir spēks.
Autore ir komunikācijas bakalaure
Komentāri (4)
Sskaisle 09.09.2019. 17.27
nu nezinu gan, manā darbā radošums ir retu reizi vajadzīgs
gudra galva, spriestspēja, pareiza un ātra reakcija , pacietība , izturība , es pat teiktu – pazemība – tas jā
ir visādas normas, rīkojumi , tai skaitā – kā novērtēt mau devumu firmai – ne visu rēķina ciparos, bet radošums tomēr ir pēdējā vietā
1
PukitisLaunitis71 > Drosma 02.10.2019. 20.31
Pārrakstīšanās kļūda: nevis ”firmai”, bet fermai (troļļu).
0
PukitisLaunitis71 02.10.2019. 20.30
Kāpēc uzreiz nobijušos un no kura laika izpildfunkcijas pilnīgi izslēdz nepieciešamību pašam domāt? Nikolaja Otrā laikos bija spārnota frāze ”Inženieru kungiem jāatceras, ka neviena instrukcija nevar aprakstīt visas iespējamās situācijas un reizēm būs jādara pēc apstākļiem.” Par ļaušanu pagarlaikoties atgādināšu citu spārnotu frāzi no kāda pirmskara Latvijas redaktora: ”Man nav vajadzīgs, lai jūs te atsēdētu laiku. Ja esat padarījuši dienas darbu, ejiet droši mājās.” Bet pret visādām piespiedu čupošanām, korporatīviem baļļukiem utt. attieksme ir stingri noraidoša – uzņēmums un ģimene ir divas dažādas lietas un nevar aizstāt viena otru.
0
PukitisLaunitis71 02.10.2019. 20.22
Daži ieteikumi, kā darbiniekam kļūt par apvainošanās šovmenīti un ķīvpakaļu. 1. Pārspīlētas sūdzības par neko (nevienam neliek ”rakstīt atskaites par katru darba minūti” kur nu vēl Excel formātā, kas vispār ir domāts aprēķiniem, nevis tekstiem.) 2. Ja cilvēka pienākums ir ”runāt ar potenciālajiem klientiem”, tad viņš ir nevis ”radoša personība”, bet teleubags (tāds, ar kuru neviens nerunās pat pusminūti, bet pārtrauks sarunu, tikko teleubags sāks spamot). 3. Nu nesaprata birokrāts jūs, nabaga ģēniju. Tā gadās. 4. Nekur nav rakstīts, ka no visiem iespējamajiem risinājumiem obligāti jāpieņem tieši jūsu ideja, sevišķi, ja apvainošanās šovs ir vienīgais jūsu arguments par labu šai idejai. 5. Ja zināt, kā ar ideju nopelnīt – izdariet to pats. Biznesā un bruņotos konfliktos ideja ir tikai puse darba, otra puse ir izpildījums.
0