Akcīzes nodokļa palielināšana sekmēs degvielas “tūrismu” uz Lietuvu

Lai arī palielinot akcīzes nodokli degvielai, var šķist, ka valsts budžetā būs papildu ieņēmumi, nopietnāk jāvērtē, kā degvielas cenas palielināšana uz nodokļu rēķina ietekmēs izmaksu palielināšanos dažādos uzņēmējdarbības sektoros un kā tas ietekmēs valsts konkurētspēju starptautiskā līmenī.

55 miljoni uz degvielas rēķina

Esošais projekts par akcīzes likmju pieaugumu paredz, ka benzīna cena no 2020. gada nodokļa ietekmē palielinātos par 3,3 centiem, dīzeļdegvielas cena – par 4,2 centiem, bet degvielas cena, kura paredzēta lauksaimniecības transportam, par 0,6 centiem litrā. Auto gāzes cena palielinātos – par 4,1 centiem kilogramā.

Pēc “Virši” aprēķiniem tas nozīmē, ka gadā privātpersonas un juridiskās personas, kas ikdienā iegādājas benzīnu, papildu valsts budžetā iemaksās 7 miljonus eiro. Dīzeļdegviela veido 73% no kopējā tirgus apjoma jeb nedaudz vairāk kā vienu miljardu litru, tāpēc akcīzes nodokļa palielināšana iedzīvotājiem un komerctransportam tādā pašā laika periodā izmaksās papildu 45 miljonus eiro. Lauksaimnieki uz nodokļa rēķina valsts budžetā papildus iemaksās apmēram miljonu eiro gadā, savukārt par auto gāzi valsts budžets var rēķināties ar papildu diviem miljoniem eiro ieņēmumu.

Degvielas cenu pieaugums, palielinoties akcīzes nodoklim, būtiski ietekmēs dažādus uzņēmējdarbības sektorus, tāpēc būtu rūpīgi jāizvērtē, vai no tā necietīs Latvijas uzņēmēju kopējā konkurētspēja un ienākumi valsts budžetā no citām pozīcijām.

Zaudēsim pozīciju Lietuvai  

Papildu ienākumus valsts budžetā iegūstam arī no starptautiskajiem tranzīta pārvadājumiem – ārvalstu pārvadājumu uzņēmumi seko līdzi degvielas cenām dažādos reģionos un plāno degvielas uzpildes smagajām kravas automašīnām, balstoties uz tām. Piemēram, kad Igaunijā palielināja akcīzes nodokli degvielai 2016. gadā, tad igauņu tranzīta uzņēmumi uzpildes pārvirzīja uz Latviju un Lietuvu.

2018. gadā Latvijā, palielinot akcīzes nodokli tikai par trim centiem, novērojām, ka Igaunijas pārvadājumu uzņēmumi strauji aizmigrēja no Latvijas uz Lietuvu. No 2020. gada degviela uz akcīzes rēķina Latvijā būs par 7 centiem dārgāka nekā Lietuvā un Polijā, kas būtībā nozīmē to, ka ne tikai ārvalstu, bet arī Latvijas tranzīta uzņēmumi dos priekšroku šīm valstīm, un degvielas uzpildes Latvijā vairs nebūs interesantas starptautiskā līmenī.

Turklāt tik būtiska likmes atšķirība sekmēs degvielas “tūrisma” attīstību Lietuvas virzienā. Piemēri nav tālu jāmeklē – patlaban notiek ne tikai “alkohola” tūrisms uz Latviju, bet arī, paaugstinot likmes akcīzes nodoklim degvielai, veicināsim Latvijas iedzīvotāju degvielas “tūrismu” Lietuvas virzienā.

Igaunijas pieredze arī rāda, ka akcīzes kāpuma rezultātā kaimiņi zaudēja aptuveni 12% dīzeļdegvielas apjomu. Ja arī Latvija zaudēs 12%, tie būs 53 miljoni eiro zaudējumi. Faktiski, palielinot akcīzes nodokli, kopējie akcīzes ieņēmumi budžetā paliks iepriekšējā līmenī, bet rezultātā visi par degvielu maksāsim dārgāk.

 

Autors ir degvielas uzpildes staciju “Virši” pārdošanas daļas vadītājs