Visām pašvaldībām nepieciešami vienoti noteikumi koku izciršanā

Pilsētvidē esošajiem kokiem ir būtiska nozīme kopējā pilsētas vides kvalitātes veidošanā. Masu saziņas līdzekļos aktualizējies jautājums par koku trūkumu vairākās vietās, īpaši Rīgas centrā. Atsevišķās vietās koki tiek izcirsti, bet to vietā ilgstoši netiek iestādīti jauni. Ja tiktu ieviests atbilstošs tiesiskais regulējums, kas noteiktu koku stādījumu atjaunošanu kā obligātu prasību, situācija uzlabotos.

Koku skaita samazināšanās galvaspilsētā arvien biežāk izraisa viedokļu sadursmi starp pašvaldības iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, iedzīvotāju grupām, zemes īpašniekiem vai projektu attīstītājiem. Nozīmīgs instruments šo viedokļu sabalansēšanai un labākā lēmuma pieņemšanai ir koku ciršanas ieceres publiskās apspriešanas procedūra. Izveidojot vienotus pamatprincipus visām Latvijas pašvaldībām publiskās apspriešanas rezultātu izvērtējumam,  lēmuma pieņemšana koku izciršanas jautājumos kļūtu caurspīdīgāka, respektējot arī publisko apspriešanu rezultātus, kurās atspoguļojas iedzīvotāju intereses.

Pienākums rūpēties par labvēlīgu vidi

Latvijas Republikas Satversme aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, kas ietver valsts pienākumu sniegt ziņas par vides stāvokli un rūpes par tās saglabāšanu un uzlabošanu, tāpat aizsargātas tiek ikviena tiesības uz īpašumu. Taču īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Būtībā tas uzliek pienākumu valstij nodrošināt sabiedrības tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, tomēr vienlaikus jāievēro arī privātīpašnieku tiesības.

Šeit nereti rodas diskusijas un pat domstarpības, jo sabiedrībā pastāvošie uzskati mēdz būt ļoti dažādi. Kādam labvēlīga vide ir moderna un attīstīta pilsēta ar ērtu infrastruktūru, citam – plaši apzaļumotas teritorijas arī pilsētvidē. Vieniem labvēlīgiem dzīves apstākļiem nepieciešama saule istabas logā, citiem — pavēnis. Jāatrod balanss, kas apmierinātu arī pretējas intereses. Publiskā apspriešana šādā situācijā kalpo par instrumentu balansa atrašanai, taču to aizvien nepieciešams pilnveidot.

Tiesiskais regulējums nosaka, ka koku ciršanai pilsētas teritorijā zemes īpašniekam nepieciešama pašvaldības atļauja. Normatīvajos aktos ir noteikti kritēriji, kuri pašvaldībai jāizvērtē pirms lēmuma pieņemšanas par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ārpus meža teritorijas. Atsevišķos gadījumos pašvaldībai ir pienākums pirms lēmuma pieņemšanas rīkot publisko apspriešanu.

Publisko apspriešanu rezultāti Rīgā norāda uz izteiktu sabiedrības tendenci ar pamatotiem un arī ar nepamatotiem argumentiem noraidīt ikvienu apspriešanā nodoto ieceri, kā vienīgo risinājumu sagaidot tās neakceptēšanu. Tomēr koku ciršanas ieceres visbiežāk ir saistītas ar zemes īpašnieka tiesiski aizsargājamu interesi veidot sava īpašuma apbūvi vai teritorijas labiekārtojumu. Piemēram, 2017. gadā Rīgā tika rīkotas 40 publiskās apspriešanas, kur no 2683 iedzīvotāju viedokļiem, tikai 274 bija par labu idejai par koku likvidēšanu.

Sabiedrības līdzdalības loma pieaug

Saasinoties ar vides un veselības risku saistītajiem jautājumiem, pieaug arī sabiedrības iesaiste lēmumu pieņemšanā. Vienpusēja lēmumu pieņemšana mazina iedzīvotāju uzticību atbildīgajām institūcijām. Publiskās apspriešanas mērķis koku ciršanas procesā var tikt sasniegts tikai tad, ja tiek nodrošināta šī sabiedrības līdzdalības institūta efektīva norise.

Priekšnoteikums sabiedrības līdzdalības efektivitātei lēmumu pieņemšanā ir atbilstošs tiesiskais regulējums. Tieši iedzīvotāju viedokļu izvērtēšana ir lēmuma pieņēmēja visgrūtākais, taču visnozīmīgākais aspekts šajā procesā. Atbildīgajām iestādēm ir pienākums izvērtēt publiskās apspriešanas rezultātus, taču nav noteikta regulējuma, kas saistīts ar izvērtējuma veikšanu. Pastāv risks, ka publiskā apspriešana var kļūt par formālu procesa sastāvdaļu. Savukārt lēmuma pieņemšana nekorekti veikta publiskās apspriešanas viedokļu izvērtējuma rezultātā, kas var izpausties, piemēram, kā aprobežošanās ar vienkāršu noraidošo viedokļu skaita konstatāciju, var nepamatoti ierobežot privātpersonas intereses. Mums jāpēta principi, pēc kuriem iestāžu praksē tiek izvērtēti šādas apspriešanas rezultāti un kā tie ietekmē pašvaldības pieņemto lēmumu par koku ciršanas atļaujas izsniegšanu vai gluži pretēji – atteikumu.

Saistošu pamatprincipu izveidošana

Patlaban normatīvajos aktos nav konkrēti definēta publiskās apspriešanas loma koku ciršanas procesā. Bieži sastopams kļūdains uzskats, ka publiskajā apspriešanā vislielākā nozīme ir skaitliskajam kritērijam jeb vairākuma viedoklim.

Jāņem vērā, ka publiskā apspriešana nav vienkārši “balsojums”. Nozīmīgs ir tieši sabiedrības viedokļu informatīvais pienesums, turklāt normatīvais regulējums nosaka virkni citu apsvērumu, kas lēmuma pieņēmējam jāveic, izvērtējot ikvienu koku ciršanas ieceri.

Visām pašvaldībām saistoši sabiedrības viedokļu izvērtēšanas pamatprincipi ievērojami uzlabotu izpratni par publiskās apspriešanas lomu koku ciršanā. Ievērojot to, ka tieši koku nepietiekamais skaits pilsētvidē ir viens no biežāk minētajiem iemesliem sabiedrības iebildumiem ikvienai koku ciršanas iecerei, stādījumu atjaunošanas principa ieviešana sekmētu zemes īpašnieku un sabiedrības interešu sabalansēšanu. Tagad trūkst šāda tiesiskā regulējuma.

 

Autore ir biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes absolvente