Ārlavas bānīti pirms 10 gadiem uzbūvēja kokgriešanas meistara Igurda Baņķa audzēkņi. Viņš to izgreznoja un uzlika uz sliedēm pie savas mājas. Tagad, iedvesmojoties no Edvarda Liedskalniņa koraļļu pils Floridā, veidos akmens olu
Nekurienes vidū četrus kilometrus no Valdemārpils iznirst dzelzceļa barjera ar signālgaismām. Otrpus sliedēm ir lauku mājas pagalms, saimnieks viesus sagaida uniformā. «Šito es pats sev uztamborēju,» Igurds Baņķis komplimentus pieņem ar humoru. Veikalā pirktais uzvalks pārveidots, uzšujot dažus aksesuārus. Sarkanā cepure gan piederējusi īstam dzelzceļniekam, likvidētās Spāres stacijas darbiniekam Ināram Indriksonam, saņemta dāvanā. Vēl namatēvs izmanto divus apmetņus ar kapuci, melnu un baltu. «Tad, kad nāku ar šo tērpu, bērni saka: policists,» Igurds, runādams pa daļai tāmnieku mēlē, pievēršas uniformai. «Tad, kad es iet ar to balto kapuci, man vēl tāda nūja rokā, bērni saka: Dievs nāk! Un, kad es uzvelku melno, tad ir šamanis.»
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.