Somija ir viena no līderēm izglītības sistēmas kvalitātē pasaules mērogā. Savu izglītības kvalitātes paraugvalsts statusu Somija jau ilgus gadus apliecina ar augstiem rezultātiem Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmā (PISA). Ar šo skalu tiek izvērtēts izglītības līmenis Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīs. Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) 2018. gada publicētajā konkurētspējas reitingā Somija ieņem pirmo vietu pasaulē prasmju komponentē. Pārsteidzošākais, ka somiem pašiem šie reitingi nav būtiski un par galveno kvalitātes kritēriju tiek izvirzīta absolventu nodarbinātība un spēja risināt dažādas problēmsituācijas.
Anželika Krastiņa jau piecpadsmit gadus ir mācībspēks Lapzemes Universitātē (Lapland University of Applied Sciences). Studējusi Latvijā un ieguvusi pieredzi Somijā, viņa salīdzina kopīgo un atšķirīgo abās valstīs, kā arī atzīst – ir daudzas jomas, kurās latvieši ir priekšā somiem, taču mums jāmācās tās prasmīgi izmantot.
Izglītības sistēma kā vienots veselums
Viena no būtiskākajām lietām, kas atšķir abas izglītības sistēmas, – kā attiecamies pret dažādiem izglītības līmeņiem. Pamatizglītība, vidējā un augstākā izglītība Somijā nav izolētas cita no citas. Protams, mācības notiek posmos, taču izmaiņas izglītības sistēmā tiek ieviestas kopumā, uztverot to kā vienu veselumu. Iespējams, tas arī ir viens no klupšanas akmeņiem Latvijas izglītības sistēmā – reformas kādā no posmiem, nepārdomājot, kādu ietekmi tas radīs uz sistēmu kopumā.
Somijā pāriet no atsevišķu mācību priekšmetu mācīšanas uz mācību tematiem, saistībā ar kuriem arī tiek apgūtas visas disciplīnas. Mērķis ir pietuvināt izglītību reālajai dzīvei. Vēl noteikti vērts pieminēt, ka Somijā neviens nerunā par izglītības prestižu vai vietu reitingos.
Izglītība vienkārši tiek uztverta kā viena no būtiskākajām pamatvērtībām. Galvenais vērtēšanas kritērijs augstskolām ir absolventu nodarbinātība un studējošo atsauksmes. Turklāt neviens necenšas turēties pie pagātnes, bet daudz resursu velta nepārtrauktiem nākotnes tendenču pētījumiem. Zinu, ka Latvijā ir populārs teiciens “bez pagātnes nav nākotnes”, bet vēlos piebilst, ka “bez nākotnes nav tagadnes”, tāpēc mēs analizējam, kādas prasmes būs nepieciešamas nākotnes darba tirgū un integrējam tās izglītībā.
Izglītība netiek balstīta uz profesiju standartiem vai detalizētiem studiju programmu aprakstiem. Patiesībā izpaliek liela daļa birokrātijas un papīru kaudzes. Izglītības sistēmas pamatideja ir mācīšanās risināt problēmsituācijas (problem based learning). To vienkārši pieprasa mūsdienu pasaule, kurā ikvienam skolēnam un studentam ir piekļuve milzīgiem informācijas apjomiem. Tas, ko var sniegt augstskola, ir prasmes likt lietā šo informāciju, lai risinātu dažādas situācijas.
Izglītība kā pamatvērtība
Kā jau minēju, izglītība Somijā ir pamatvērtība. Sabiedrība kopumā apzinās, ka viss sākas ar izglītību un vērtē to daudz augstāk nekā materiālās lietas. Tā ir visas sabiedrības sociālā apziņa.
Latvijā patlaban izveidojusies situācija, kurā sabiedrība un izglītība ir salīdzinoši nošķirti jēdzieni, un tas rada arī problēmas ar pedagogu profesijas prestižu. Somijā skolotāja profesija ir viena no prestižākajām, lai gan nav vislabāk atalgotākā. Biznesa vidē noteikti var nopelnīt vairāk, taču, neraugoties uz to, pedagogi tiek cienīti un profesija ir pieprasīta. Pedagoģijas studentiem nākas izturēt konkursu, kurā 20 studētgribētāji pretendē uz vienu vietu. Tas tikai vēlreiz apliecina, ka prestižs nenozīmē tikai atalgojumu.
Plaša augstskolu autonomija un mazāka birokrātija
Pasaule mainās ļoti strauji un pārmiņas tikai uzņems apgriezienus. Vecā stila izglītības sistēma ir jāatstāj vēsturē. Ir saprotams, ka visi nav gatavi mainīties. Arī mēs saskarāmies ar to pašu problēmu un tas ir normāli. Bet darba tirgus un pārmaiņas pasaulē pasaka priekšā, kas ir nepieciešams. Vienkāršotāka lēmumu pieņemšana vai mazāka birokrātija ir viena no nepieciešamībām.
Augstākās izglītības jomā Somijā tiek piemērotas ļoti vispārīgas un elastīgas prasības, atstājot augstskolām ļoti plašas autonomijas iespējas. Ir iespējams brīvi mainīt studiju programmu saturu, pielāgojot to darba tirgus izmaiņām, turklāt veidot atšķirīgas programmas dažādos reģionos, nepakļaujot visu valsti vienotiem, smagnējiem standartiem.
Ir saprotams, ka darba tirgus galvaspilsētā atšķiras no reģioniem, un tam pielāgojas arī augstskolas. Tas, kas ir kopīgs izglītībai visā valstī, ir kvalitāte. Lai gan augstskolas, protams, savstarpēji konkurē, notiek arī aktīva sadarbība ar kopīgu mērķi – sekmēt ekonomiku. Runājot par Latviju, noteikti ir vērts uzdot jautājumu – vai mēs vēlamies būt sacensību dalībnieki vai veidot savu ekonomiku, un atcerēties, ka labs reitings vēl negarantē pienesumu ekonomikai.
Arī Somija sāka no nulles
Iespējams, kāds teiks, ka nevar salīdzināt Latviju un Somiju, jo Latvija ir piedzīvojusi neatkarības atgūšanu, saņēmusi smagu padomju mantojumu u.tml. Bet ne visiem ir zināms, ka Padomju Savienības sabrukums smagi ietekmēja arī Somijas ekonomiku. 90. gados arī šajā valstī viss sākās no nulles – valdīja bezdarbs un nabadzība, bet tā vietā, lai gremdētos pagātnē, tika sākta jaunas sabiedrības veidošana.
Patiesībā šis veidošanas process turpinās joprojām – Somijas izglītības sistēma ir nepārtrauktā attīstībā un atbilstoši pasaules tendencēm regulāri notiek dinamiskas izmaiņas. Gribētu gan atzīmēt, ka neaicinu Latvijā kopēt Somijas sistēmu – tieši pretēji. Somija nekad nav kopējusi kādu noteiktu sistēmu un arī latviešus aicinu būt egoistiskiem pozitīvā nozīmē un veidot pašiem savu izglītības sistēmu.
Latvijas iedzīvotāji ir ļoti talantīgi, atvērti pasaulei un pieraduši pie multikulturālas vides. Somiem ir daudz jāmācās no latviešiem. Mēs bieži sakām, ka latvieši ir čakli, bet gribētu uzvērt, ka mums piemīt kas vairāk. Čakls var būt izpildītājs, bet latvieši spēj paveikt vairāk. Problēmu risināšana mums jau ir asinīs. Mēs ātri spējam pielāgoties dažādām situācijām, tikai nedaudz pietrūkst drosmes. Mums jāattīsta lepnums un drosme par to, ko mēs darām! Tad būs arī uzņēmība darīt lietas kopā – privātajam sektoram un valsts iestādēm, kas ir ļoti būtiski.
Varas iestādēm ir jākalpo tautai, nevis otrādi. Politikas veidotāji un valstsvīri nevar noteikt, kā sabiedrībai dzīvot vai izglītot jauniešus, jo vara ir atkarīga no sabiedrības, nevis sabiedrība no varas.
Autore ir Lapzemes Universitātes mācībspēks
Pagaidām nav neviena komentāra