Cik liela ir enerģijas patēriņa – gāzes, elektrības, degvielas – ietekme uz jūsu ražotā produkta vai sniegtā pakalpojuma izmaksām? Parasti šī enerģijas izmaksu ietekme krietni pārsniedz sākotnējo priekšstatu. Pētījumi rāda, ka aptuveni 10% uzņēmumu enerģijas izmaksas ir pati lielākā izmaksu pozīcija, bet 25% uzņēmumu tā ir otrā vai trešā lielākā izmaksu pozīcija. Tāpēc šo izmaksu samazināšana ir nozīmīgs konkurētspējas faktors ar pieaugošu nozīmi.
Tomēr vairākums Latvijas uzņēmēju par šādu izmaksu optimizēšanas iespēju nav pat domājuši, liecina ALTUM kopīgi ar SKDS veiktā aptauja. Iespējams, tāpēc ka daudzi no viņiem uz jautājumu par enerģijas izmaksu ietekmi un produkta vai pakalpojuma izmaksām atbildēt varētu tikai ar aptuvenu minējumu. Rezultātā daļa neizmanto pašreizējās finanšu un tehnoloģiju iespējas celt savu energoefektivitāti, kas savukārt jau drīzumā var atspēlēties kā konkurētspējas kritums.
Aptaujājot 2255 uzņēmējus visā Latvijā, secinām, ka izpratne par energoefektivitātes iespējām biznesa vidē diemžēl ir zema – 64% respondentu ir sacījuši, ka šis jautājums viņiem nav aktuāls. Tikai 33% uzņēmēju atbildēja, ka pēdējo trīs gadu laikā ir veikuši ieguldījumus energoefektivitātes pasākumos (lielākoties tie ir ražošanas uzņēmumi). Pat neskatoties uz to, ka energoefektivitātes pasākumu veikšanai ir pieejami speciāli finanšu instrumenti aizdevumu veidā un pat granti.
To uzņēmēju pieredze, kas, sadarbībā ar ALTUM, jau ir veikuši ieguldījumus enerģijas patēriņa samazināšanā, liecina, ka ietaupījums šajā izmaksu pozīcijā salīdzinoši īsā laikā var sasniegt pat 50%. Piemēram, loģistikas centrs, kas pilnībā pārgāja uz LED apgaismojumu, agrāko 516 MWh gadā, tagad patērē 162 MWh elektroenerģijas, ietaupot aptuveni 50 000 eiro gadā. Dārzeņu audzētājs, kas pārveidoja elektroenerģijas pieslēgumu un atteicās no dīzeļdegvielas izmantošanas, ik gadu ietaupa 42 000 eiro. Savukārt enerģijas piegādes uzņēmums, kurš uzstādīja jaunus šķeldas katlus, var lepoties ar vairāk nekā 400 000 eiro ekonomiju gadā. Un šie ir tikai nedaudzi no piemēriem ar acīm redzamiem finansiāliem ietaupījumu pierādījumiem.
Mūsu pieredze liecina, ka, veicot ieguldījumus modernākās iekārtās, viegli var ietaupīt pat 25% – 60% enerģijas.
Jā, energoefektivitātes pasākumi kaut ko maksā. Taču investīciju atmaksāšanās periodā to kompensē zemākas enerģijas izmaksas. Tāpēc kādu laiku abi konkurenti – energoefektivitātes pasākumus veikušais un tāds, kurš tam pagaidām atmetis ar roku – dzīvos ar līdzīgām izmaksām. Tomēr to struktūrā būs notikušas būtiskas izmaiņas, – tiklīdz investīciju atmaksāšanās periods būs pagājis, energoefektīvais uzņēmums varēs būtiski samazināt sava produkta vai pakalpojuma cenu. Vai arī ieguldīt jaunās iekārtās, apgūt jaunus eksporta tirgus vai nostiprināt savas pozīcijas esošajos. Otrs to nespēs. Tieši pretēji, jo, pieaugot enerģijas cenai, “spiediens” uz izmaksām tam būs relatīvi lielāks.
Regulāri komunicējam ar uzņēmējiem visā Latvijā, pat devušies ciemos pie viņiem, lai skaidrotu energoefektivitātes nozīmīgumu un ietekmi uz konkrētu biznesu kā īstermiņā, tā arī ilgtermiņā. Var teikt, ka rīcība šajā virzienā ir iespējama tad, kad notikusi pārmaiņa domāšanā. Argumenti par zemākiem CO2 izmešiem, planētas glābšanu, par resursu taupību un pat par biznesa konkurētspēju “nenostrādā”, līdz cilvēks patiešām ir iekšēji pieņēmis lēmumu būt vērīgāks un atbildīgāks. Šādu izšķiršanos nosaka racionālu un emocionālu faktoru kopa, kurā ietilpst gan mūsu apkārtējo cilvēku attieksme un rīcība (piemēram, daudzdzīvokļu namu siltināšanā ļoti nozīmīga ir kaimiņu rīcība), gan politiķu lēmumi un teiktais, gan arī tas, ko šajā jomā dara mans konkurents, klients vai partneris.
Tāpēc tie 33% uzņēmēju, kuri mūsu aptaujā apliecināja, ka pēdējā laikā ir veikuši ieguldījumus energotaupības pasākumos, kā arī tie, kuri to plāno darīt (21%), var kļūt par domāšanas pārmaiņu “vēstnešiem”. Jo, vērtējot ES un pasaules lielvalstu rīcību šajā jomā, ir skaidrs, ka ilgtspējas un enerģijas taupības pasākumu aktualitāte tikai pieaugs (piemēram, ES mērķis, ka līdz 2020. gadam enerģijas gala patēriņā jābūt izmantotiem atjaunojamajiem resursiem 40% apmērā, no kuriem 10% ir jābūt autotransportā). Šodien tā vairs nav “modes lieta”, bet nepieciešamība. Pētījumi rāda, ka aptuveni 95% uzņēmumu energosaimniecībā vēl ir atrodamas iespējas, kā uzlabot energoefektivitāti. Jautājums tātad nav par to, vai uzņēmums veiks energoefektivitātes pasākumus, bet par to, kad tas tiks darīts.
Aicinu neatlikt šo jautājumu, bet sākt ar pirmo soli – apzināt savā biznesā izmantotos enerģijas veidus, noteikt kopīgās izmaksas par enerģiju, lai kopā ar energoekspertu atrastu labākos virzienus ekonomijai. Un savlaicīgi izmantotu kādu no patlaban pieejamajiem finanšu instrumentiem. Tiem, kuri to būs paveikuši agrāk, būs lielākas izredzes apsteigt neizlēmīgākos, jo ciešas konkurences apstākļos enerģijas izmaksas kļūst par izšķirošu faktoru.
Ņemot vērā tendences pasaules ekonomikā, kā arī to, ka ilgtspēja un efektivitāte ir viena no ES līmeņa prioritātēm, arī ALTUM ir izveidojis un piedāvā īpašus finanšu instrumentus. Uzņēmējiem ir pieejams aizdevums energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu projektu ieviešanai, īpaša aizdevumu programma ir izveidota tieši energoservisa kompānijām, kā arī piedāvājam grantus energoprojektu izstrādei.
Autors ir ALTUM valdes priekšsēdētājs
Pagaidām nav neviena komentāra