Vidējā izglītība ir absolūtais minimums katram Latvijas iedzīvotājam

Mūsdienās mainās izpratne par to, kas ir arods. Pati esmu bijusi gan dārzniece, gan  uzņēmēja, gan psiholoģe un priecājos, ka savos 48 gados esmu apguvusi tik daudz un dažādus arodus. Tā ir vērtība. Ja agrāk vienā arodā turpināja strādāt visu mūžu, tagad ar daudzveidību un vairākām prasmēm cilvēks kļūst bagātāks. Vienlaikus vidējā izglītība ir absolūtais minimums katram Latvijas iedzīvotājam.

Ikviens īstens latvietis var sasniegt savu mērķi

Pirms 10 gadiem piepildīju savu sapni – izveidoju pirmo tālmācības izglītības iestādi Baltijā. Patlaban, atskatoties uz paveikto, varu teikt, ka veicu garu un grūtu ceļu, līdz sasniedzu vēlamo rezultātu, bet vienlaikus esmu pārliecināta, ka ikviens latvietis var sasniegt savu mērķi, ja nebaidās no dzīves izaicinājumiem.

Visu dzīvi esmu domājusi par jauniešu iespējām mācīties citādāk. Nav viegli apgūt visu uzreiz, to vajag pamazām un ar izpratni, vislabāk, ja ik mēnesi ir jāapgūst tikai trīs līdz četri priekšmeti. Ja pirmsākumos tālmācība bija kā risinājums tiem, kas aizbraukuši no Latvijas un mēģina iedzīvoties citā valstī, tagad lielākā mērķauditorija ir cilvēki, kuri zina, ko dzīvē vēlas sasniegt – mērķtiecīgi jaunieši, profesionāli sportisti, mūziķi u.c., kuri vēlas iekarot Latvijas un ārvalstu labākās augstskolas. Un viņi to arī izdara!

Sasniegt virsotnes

Parasti cilvēks sāk domāt tikai tad, kad ir izsists no komforta zonas. Tā bija arī ar mani – kad strādāju augstākās izglītības sistēmā, šķita, ka ir sasniegtas virsotnes, taču tā nebūt nebija. Virsotne ir tad, kad esi kādam vajadzīgs un spēj ziedot sevi un privāto dzīvi, bet viss ieguldītais reiz atmaksājas. Pati esmu augusi un mācījusies kopā ar savu ideju, jo nebija, kur gūt paraugu. Bija jārada elektroniskās mācību grāmatas, jāprogrammē mācību e-vide, jāizstrādā uzdevumu un ieskaišu darbi. Visam bija jābūt skaidram un saprotamam, jo šeit lielākais mācību slogs gulstas uz pašu izglītojamo.

Esmu pateicīga toreizējai izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei, kura akceptēja jauno ideju. Patlaban, kad Latvijā ir ienākušas citas tālmācības skolas, izglītību šādā formā ir ieguvuši daudz vairāk cilvēku.

Labai idejai ir sekotāji un tas priecē, tomēr vienlaikus jāņem vērā, ka pastāvēs tas, kas piedāvās kvalitāti. Skolas attīstību visu desmit gadu garumā atceros ļoti spilgti – pirmajā gadā biju izplānojusi uzņemt 100 izglītojamos. Toreiz, 2009. gada vasarā, tika uzņemti 137. Kādēļ cilvēki izvēlas mācīties šādā formā? Visticamāk, katram ir savs stāsts un ne vienmēr tā ir neizdošanās, ļoti bieži tie ir cilvēki ar konkrētu mērķi dzīvē. Viens no piemēriem ir mūsu olimpiete Laura Ikauniece. Un tādu piemēru patiešām ir ļoti, ļoti daudz.

Dzīvē visam jābūt “uz ūsiņu”

Nepadoties man iemācīja mamma, kura bija enerģiska un dzīvē visu vēlējās “uz ūsiņu” – tas nozīmē, ka visam ir jābūt izcili un ne savādāk. Lai gan tādiem cilvēkiem ir daudz grūtāk dzīvot, jo viņiem ir sava nospraustā augstā latiņa un pārkāpt tai ir grūti, es vēlētos, lai aizvien vairāk jauniešu dzīvo pēc šāda principa. Tad arī valstī kopumā dzīve tikai uzlabosies.

Vienmēr saku – negaidiet, dodiet un jums tiks atdarīts! Tas ir fenomens – jo vairāk dod, jo vairāk tev būs. Idejas ir virzītājspēks, dzīvesprieks un dzinulis! Dodiet citiem, gluži kā senā tautas dziesmā teikts. Tās ir stiprās vērtības, kas mūsu mazo tautu izvedušas cauri dažādiem likteņa pavērsieniem, tādēļ mēs esam un būsim.

 

Autore ir Rīgas Tālmācības vidusskolas dibinātāja