Literātes Agnese un Madara Rutkēvičas iejūtas 20. gadsimta dzejnieču lomās Alvja Hermaņa jaunajā izrādē Atnāc mani vēl satikt un stāsta, kā izcilības literatūrā ietekmējušas latviešu, arī māsu pašu, dzīves uztveri
Neviena pilsētas centra kafejnīca intervijai neder. Nedēļu pēc pirmizrādes māsas Rutkēvičas vēlas runāt tieši Raiņa un Aspazijas muzejā Baznīcas ielā Rīgā. Viņu ierašanās darbdienas pēcpusdienā abu dižgaru memoriālajā dzīvoklī, šķiet, samulsina pat darbiniekus. Slaidas, ēteriskiem sejas pantiem, senlaicīgi elegantās melnās drēbēs, viņas parādās uz sliekšņa ne tikai kā skaists Aspazijas iemiesojums dubultā, bet kā aizgājušo laiku atmosfēra — dzīva latviešu dzejas vēsture, vai jūs domātu par Austru Skujiņu, Mirdzu Ķempi, Āriju Elksni, Vizmu Belševicu, Velgu Krili vai citām dzejniecēm.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.