Pusgadu ceļojot ar busiņu pa Eiropu, Madara un Emīls Senkani mācījās gan runāt bez apstājas, lai atbaidītu lāčus Slovākijas mežos, gan, līdzās esot, paklusēt
Laimei nevajag daudz. Dzīve notiek šobrīd. Un sapņus var piepildīt. «Vairākkārt, runājot savā starpā vai ar citiem, pārtraucam sevi ar «ai, tik banāli skan!». Bet laikam jau retā dzīves patiesība izceļas ar oriģinalitāti,» Madara raksta Senkanu ceļojuma blogā Teuntur.lv. Pusgadu ilgais ceļojums ļāva viņiem šīs šķietami vienkāršās patiesības izdzīvot. Vienīgais, ar ko atšķiras abstrakts, tālā nākotnē īstenojams sapnis no konkrēta un piepildāma mērķa, ir lēmums darīt. Viņi nebija pārliecināti mototūristi. Bet kādā nejaušā sarunā pirms diviem gadiem konstatēja, ka neatkarīgi viens no otra auklējuši sapnīti par došanos garākā ceļā ar busiņu. «Mēs esam māju cilvēki. Tāpēc ceļojām ar visu māju,» smejas Madara.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.