Par svētku tuvumu liecina ne tikai izrotātās ielas, namu fasādes un skatlogi, bet arī dažādi saviesīgi pasākumi, ko rīko gan uzņēmumi, gan draugu un radu kompānijas. Svinības draugu lokā ir ierastākas tieši Jaunā gada sagaidīšanai, jo Ziemassvētkus vairāk izvēlamies pavadīt klusākā ģimenes atmosfērā. Taču korporatīvo pasākumu laiks patlaban ir pašā plaukumā. Mūsu sabiedrība pakāpeniski izaug no “kotlešu pasākumiem” aizvien lielāku uzmanību pievērš tam, lai ikvieni svētki būtu jēgpilni, ar pievienoto vērtību un pārdomāti līdz pat detaļām.
“Kotlešu pasākumi” pakāpeniski paliek pagātnē
Korporatīvie pasākumi šobrīd atkal ir modē, lai gan vēl pirms pāris gadiem liela daļa uzņēmumu izvēlējās nerīkot lielus pasākumus. Viens no iemesliem bija ne tikai ekonomiskā situācija, bet arī tas, ka šāda veida pasākumi bija sevi izsmēluši un kvalitāte samazinājusies. Tiesa, akmens jāmet gan pasūtītāju, gan organizatoru dārziņā – pasūtītāji neizvirzīja pārāk augstas prasības, viņiem nebija skaidras vīzijas par to, ko sagaida no pasākuma, bet organizatori, pēc viena standarta izveidojuši dažus scenārijus, ilgstoši tos virzīja apritē, uztverot šādus pasākumus par haltūrām, kurās nav jāiegulda radošums un kvalitāte, kopīgiem spēkiem devalvējot šos pasākumus.
Tagad nozare ir atguvusies – pasūtītāji kļūst zinošāki un prasīgāki, savukārt organizatori aizvien vairāk cenšas piešķirt pasākumiem pievienoto vērtību, vienlaikus iedziļinoties klienta paradumos un vēlmēs. Par laimi, “kotlešu pasākumi”, kā tos dēvē pasākumu organizētāju vidū, ar to apzīmējot korporatīvos pasākumus, kuru vienīgā jēga ir pieēsties un piedzerties, pakāpeniski paliek pagātnē – galvenais mērķis vairs nav pieēsties, bet gan veidot svinības atbilstoši katra kolektīva un uzņēmuma mērķiem, misijai un vīzijai. Šobrīd modē ir jēgpilns saturs un ilgtspējība – aizvien vairāk uzņēmumi šādu pasākumu laikā vieno savus darbiniekus kopīgam mērķim un iedibina tradīcijas, kuras kopt arī nākotnē.
Haltūru nedrīkst būt!
Pasākumi ar pievienoto vērtību mēdz būt dažādi – tie var ietvert sevī palīdzības sniegšanu arī kādai trešajai pusei, piemēram, kādam labdarības fondam vai projektam. Šeit gan jāpiebilst, ka vēlmei saistīt pasākumu ar labdarību, jānāk no pasūtītāju vidus, tā nevar būt mākslīgi uzspiesta. Pašiem cilvēkiem jābūt ieinteresētiem, vienlaikus gan svinēt, gan darīt labu citiem. Patiesībā pēc šāda koncepta var rīkot arī nelielas mājas ballītes, kurās viesi kopīgi gatavo kādas labdarībai nepieciešamas lietas vai ierodas ar kādu ziedojumu, piemēram, dzīvnieku patversmei. Iespējams, tas izklausās banāli, taču tas ir aktuāli un vajadzīgi.
Runājot par pasākumu organizēšanas nozari, vēlos uzsvērt nepieciešamību izskaust ne tikai “kotlešu pasākumus”, bet arī t.s. haltūras. Ir smagi redzēt, kā Latvijā pazīstami mākslinieki sociālajos tīklos dalās, ka ir sācies pļaujas vai haltūru laiks. Kad tad ir haltūra? Tas ir nekvalitatīvi paveikts darbs. Šāda attieksme no pasākumu vadītāju, mākslinieku vai galda klājēju puses ir aizvainojums gan klientiem, gan nozarei kopumā. Es aicinu aizmirst tos laikus, izmest šādus apzīmējumus no galvas un pieiet lietām ar jaunu atbildību. Katram ir jāstrādā ar vienlīdz lielu atdevi, neatkarīgi no tā, vai pasākumā ir 100 000 vai 10 viesi. Haltūras nedrīkst būt!
Pārbaudiet savu Ziemassvētku vecīti
Ja runājam par jaunākajām tendencēm, tad jāsaka, ka savu vērtību nav zaudējuši pasākumi ar Ziemassvētku vecīša piedalīšanos. Šeit gan man būtu ieteikums vecākiem, kas vēlas sarīkot saviem bērniem šādu pasākumu. Nepaļaujieties tikai uz sludinājumu un vecīša sazvanīšanu telefoniski. Satiecieties ar šo cilvēku savlaicīgi, aprunājieties un izvērtējiet, cik ieinteresēts viņš ir – vai jautā par pasākuma norisi, par bērnu vecumu un daudzumu, bērnu vārdus un intereses? Vai interesējas par to, ko bērni gaida, un par ko sapņo? Ja pieaugušajam pēc šādas sarunas paliek silti ap sirdi, arī bērns būs iepriecināts, bet, ja dāvanas Ziemassvētku vecītim, kas sarunāts telefoniski, nododat steigā pie vārtiņiem, var gadīties, ka viņš pasākuma laikā saputrosies, aizmirsīs bērna vārdu, kā rezultātā mazajam svinētājam svētku prieks vairs nebūs tik liels un sabojāsies arī iespaids par šo mītisko varoni.
Modē saprātīgs šiks
Gan lielākos, gan mazākos pasākumos joprojām aktuālas ir arī radošās darbnīcas. Tās var būt tikai priekam un laika pavadīšanai, lai viesi būtu nodarbināti, vai arī jēgpilnas. Plānojot šādas aktivitātes, ir svarīgi pārdomāt, kāda kompānija pulcēsies pasākumā, kādas ir viesu intereses, un cik ļoti tās sakrīt. Ja neizdodas atrast vienojošo elementu visiem viesiem, piemēram, izteiktas vecumu atšķirības dēļ, labāk veidot divas vai pat trīs dažādas radošās darbnīcas, lai katrs viesis var piedalīties un neviens nepaliktu malā.
Runājot par pasākumu tematiku, jāsaka, ka no nesen tik ļoti populārās vintāžas tēmas esam atkāpušies. Šobrīd Latvijā, tāpat kā citur Eiropā, ir modē krāšņums un saprātīgs šiks – tā ir krāšņa dzīves svinēšana, bet ar jēgpilnu saturu. Šiks ir visās detaļās – krāsainās gaismās, interjerā, dekorācijās u.tml. No modes izgājušas sintētiskās lietas, tāpēc aizvien vairāk elementu un detaļu tiek veidots no ekoloģiskiem materiāliem. Krāšņums iezogas arī tērpos – kad simtgades svinības ir izbaudītas, tautiskais uz brīdi tiek nolikts malā, dodot vietu kosmopolītiskai dzīves baudīšanai. Ļoti aktuālas noformējumā joprojām ir dzīvo ziedu kompozīcijas, taču ne vairs vāzēs, bet plašos klājumos vispārsteidzošākajos veidos, veidojot tematiskas dabas saliņas, oāzes, pudurus, kas gluži kā džungļi pārbagātas ar ziediem un zaļumiem.
Tematiskās ballītes atgriežas
Atgriešanās vilni piedzīvo arī tematiskās ballītes, kurās stils tiek ieturēts gan dekorācijās, gan mūzikas izvēlē un viesu tērpos, taču šeit ir viens liels “bet” – šādas ballītes izgāžas gadījumos, ja organizators nepazīst kompāniju un izvēlas nepiemērotu tematiku. Tad gadās, ka viens viesis atnāk pilnā komplektā, bet cits vispār nav ievērojis vakara tematiku un tas vēl ir jautājums, kurš no viņiem jūtas neērtāk. Viesiem nevar uzspiest mākslīgus rāmjus, tāpēc šeit lieti noderēs priekšizpēte, lai saprastu, kādu tematiku un stilu viesi atbalstīs.
Ja kādreiz pasākumu veidotāji pavirši attiecās pret kolektīvu iepazīšanu un izzināšanu, tad šobrīd tam tiek pievērsta aizvien lielāka uzmanība. Tā gan joprojām ir joma, kurā daudziem pasākumu rīkotājiem sevi ir jāpilnveido. Tas pats attiecas arī uz uzņēmumu vadību vai tiem atbildīgajiem darbiniekiem, kas rīko šādus pasākumus – ir jāiegulda laiks, lai iepazītu savus kolēģus un viņu intereses ārpus darba. Tikai tā svētku pasākums varēs trāpīt viņu interešu desmitniekā.
Un vēl es aicinātu vienmēr atcerēties, ka pasākums nesākas tikai ar to brīdi, kad viesi ir sapulcējušies, bet tad, kad tiek saņemts ielūgums, jo tieši tad mēs sākam iztēloties, kāds būs pasākums, sāk veidoties mūsu sajūtas par pasākumu. Ir jāpiedomā pie detaļām no ielūguma līdz pat brīdim, kad viesi dodas mājup – kāda būs ierašanās, kā sagaidīsim viesus, iespēju robežās jāparūpējas par ērtu nokļūšanu pasākuma vietā un tikpat ērtu nokļūšanu mājās pēc tam. Lai nepārdomāti sīkumi neizjauktu kopējo skaisto sajūtu par pasākumu. Jāaizmirst tie laiki, kad par pasākumu domājām šauri – no priekškara atvēršanās līdz aizvēršanās brīdim, pasākums, mūsdienās ir kas daudz plašāks – no brīža un sajūtas, ar kādu saņem ielūgumu uz pasākumu, līdz brīdim, kad no pasākuma dodies mājup.
Autors ir režisors un Biznesa augstskolas “Turība” Starptautiskā tūrisma fakultātes docētājs
Pagaidām nav neviena komentāra