Dizaina domāšana – piemērota arī publiskajam sektoram

Dizaina domāšana ir metode, kas strukturētā veidā palīdz fokusēties uz lietotāja vajadzībām un tādējādi var palīdzēt uzlabot kā organizatorisko darbību, pakalpojumu un produktu radīšanu, tā arī politikas veidošanas procesus. Līdz ar to dizaina domāšana ir piemērota ne vien privātiem uzņēmumiem, bet arī publiskā sektora organizācijām, jo to darbība tiešā veidā ietekmē sabiedrību un vidi.

Dizaina domāšanas jēdzienu visbiežāk izmanto, runājot par produktu un pakalpojumu izstrādi, taču tās pamatprincipi ir pielietojami daudz plašāk, tai skaitā politikā un valsts pārvaldē. Strādājot Ekonomikas ministrijā, kā arī konsultējot citas ministrijas, esmu sapratis, ka dizaina domāšana palīdz analizēt patieso problēmas cēloni, fokusēties uz lietotāja vajadzībām, nevis vēlmēm. Šie ir aspekti, kas ir lietderīgi ne vien privātiem uzņēmumiem, bet arī publiskām institūcijām. Teorētiski valsts pārvalde var tikt definēta kā publisks pakalpojums, kas iespaido vidi, kurā uzņēmumi un iedzīvotāji var augt un pilnveidoties.

Līdzīgi kā privātajiem pakalpojumu sniedzējiem, arī publiskā pakalpojuma veiksmes atslēga ir mērķauditorijas iesaiste. Lai pakalpojums būtu veiksmīgs, idejas nevar dzimt tikai varas gaiteņos un sapulcēs, ir jābūt arī ciešai sasaistei un sadarbībai ar mērķauditoriju. Ekonomikas ministrijas gadījumā tie ir uzņēmēji. Jau sākotnēji iekļaujot uzņēmējus politisko stratēģiju veidošanā, gala rezultāts tiek izveidots atbilstoši to vajadzībām, veicina uzņēmējdarbības vides attīstību un palielina uzņēmēju uzticību publiskā sektora funkcijām un spējām.

Sabiedrības iesaiste pakalpojuma veidošanā palīdz ātrāk saprast, kuras idejas ir dzīvotspējīgas. Līdztekus dizaina domāšana dod iespēju analītiski ieskatīties organizācijas darbībā un uzlabot iekšējos vadības procesus, paaugstināt efektivitāti, kā arī optimizēt resursu izmantošanu, identificējot liekās darbības. Izmantojot dizaina domāšanas metodi, tāda lineāra mārketinga kampaņa kā ārvalstu investīciju piesaiste var pārtapt radošā koprades procesā. Respektīvi, metode ļauj identificēt potenciālo ārvalstu investoru vajadzības un sagatavot tām atbilstošu investīciju portfeļa piedāvājumu, kā arī atrast vispiemērotākos stratēģiskos partnerus no pašmāju privātā, publiskā un akadēmiskā sektora.

Dizaina domāšana parasti prasa ieviest horizontālu pārvaldības modeli. Tas būtu ļoti noderīgs arī valsts institūcijās, kurās parasti vērojama vertikāla organizācijas struktūra. Pāreja uz demokrātiskāku un efektīvāku pieeju jautājumu risināšanai garantē izaugsmi.

Dizaina domāšanas principi var līdzpastāvēt dažādos pārvaldības modeļos, taču būtiskākais ir vadības izpratne un atbalsts jaunu metožu ieviešanā. Turklāt, nonākot organizētā dizaina domāšanas darbnīcā, visi ir vienlīdzīgi – kā prezidents, tā referents.

Jebkura jautājuma – vai tas būtu politisks, organizatorisks vai saistīts ar produkta, pakalpojuma izveidi – risināšanas pamatā ir jābūt stratēģijai. Ne tikai mārketinga vai finanšu, bet arī dizaina stratēģijai, kas balstīta dizaina domāšanā. Tas ir darbību kopums, kas palīdz nonākt pie videi draudzīgiem, sociāli iekļaujošiem un ekonomiski izdevīgiem attīstības soļiem. Stratēģija būtībā ir darbību plāns, kas palīdz uzturēt pareizo attīstības virzību, vienojot īstermiņa un ilgtermiņa mērķus un salāgojot to ar organizācijas vērtībām un misiju.

Pēdējā laikā dizaina domāšana Latvijas publiskajā sektorā gūst arvien lielāku atzinību. Valsts Administrācijas skola piedāvā dizaina domāšanas apmācības ierēdņiem. Tāpat ir norisinājušies dažādi individuāli stratēģiju un politikas veidošanas projekti Kultūras, Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijās.

Lai veiksmīgi ieviestu dizaina domāšanas pieeju organizācijā, būtiska ir sadarbība ar dizaina domāšanas stratēģiem un konsultantiem, kuri spēj vadīt procesu no malas, neļaujot personīgiem vai emocionāliem faktoriem stāties ceļā rezultātiem. Tomēr arī šeit jāmin mūžsenais teiciens, ka jāsāk ar sevi, respektīvi, dizaina domāšanas nepieciešamība ir jāizprot pašai organizācijai. Institūcijai ir jābūt gatavai doties pretī nezināmajam, jo dizaina domāšanas procesos iznākums uzreiz nav paredzams, tas veidojas mijiedarbībā ar mērķauditoriju. Taču pats galvenais – jābūt vēlmei tiekties pēc izcilības, šī vārda vislabākajā nozīmē. Jāsaprot, ka mūsu rīcība atstāj ietekmi uz vidi, kurā dzīvos ne tikai mūsu bērni, bet arī mazbērni.

 

Autors ir Latvijas Mākslas akadēmijas funkcionālā dizaina nodaļas absolvents, ieguvis maģistra grādu dizaina menedžmenta studijās Ņujorkā, Prata institūtā, vada inovāciju projektus uzņēmumā “Latvijas Mobilais Telefons”