Politologi: Prezidentam koalīcijas veidošanā jāuzņemas lielāka loma

Valsts prezidents krietni atvieglotu valdības koalīcijas veidošanu, ja dotu zīmi, kas būs viņa nominācija, citādi nākamā nedēļa, kad sanāks jaunā Saeima, Latvijā var izvērsties krietni trauksmaina, Latvijas Radio teica politoloģe Iveta Kažoka.

Viņa uzsvēra, ka visas trīs parlamentā jaunievēlētās partijas – KPV LV, Jaunā konservatīvā partija un Attīstībai/Par! – nespēs atrisināt konkurenci savā starpā. Tas varētu arī sarežģīt Saeimas prezidija izveidi, jo tajā ir piecas vietas, bet partijas ir septiņas. Tāpat arī būtu grūti nokomplektēt komisijas. “Nākamā nedēļa varētu būt trauksmaina. Prezidents to pamatīgi atvieglotu, ja dotu zīmi, kas būs viņa nominācija,” skaidroja Kažoka.

Ja 13. Saeimas sanākšanas dienā 6. novembrī nebūs vienošanās par valdības koalīciju, tad par Saeimas priekšsēdētājs varētu ievēlēt relatīvi nejaušu personu, aģentūrai LETA teica politologs Ojārs Skudra.

Viņš skaidroja – ja 30. oktobrī, kad potenciāliem premjera amata kandidātiem paredzēta tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, nenotiks “patīkami pārsteigumi”, tad var secināt, ka partijas nogaidīs 6. novembri, kad savu darbu sāks 13. Saeima. Pēc politologa domām, prezidentu uztrauc, ka jaunievēlētie deputāti nespēs vienoties par Saeimas priekšsēdētāju un pārējiem Prezidija locekļiem. “Varam izteikt pieņēmumu, ka par Saeimas priekšsēdētāju varētu tikt ievēlēta nejauša persona tā iemesla dēļ, ka koalīcijas un vairākums ir patlaban nenosakāms,” sacīja Skudra.

Teorētiski var pieņemt, ka ir vienošanās starp kādām partijām par politisko bloku veidošanu, kas izmantotu šo faktoru prezidija un Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanām, norādīja Skudra. “Šobrīd izskatās, ka Saeimas priekšsēdētājs varētu būt relatīvi nejauša persona, jo pietiek Saskaņai, KPV LV un Jaunajai konservatīvajai partija, kas gan izklausās neticami, vienoties un viņi ievēl priekšsēdētāju, kādu vēlas,” bilda politologs.

Taujāts, kurš patlaban izskatās reālākais premjera amata kandidāts, Skudra uzsvēra, ko to ir grūti prognozēt, jo atslēgas punkts ir Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), proti, tas, vai ZZS paliek pozīcijā vai opozīcijā.

Arī Latvijas Universitātes profesors, politologs Jānis Ikstens intervijā LTV raidījumam Panorāma teica, ka pašlaik izskatās – JKP un Attīstībai/Par! tikuši nedaudz tālāk ar valdības veidošanas priekšdarbiem, bet neviens spēks nav uzzīmējis skaidru vīziju par valdību, daži sāk atkāpties no priekšvēlēšanu solījumiem, tāpēc grūti par kaut ko konstruktīvu runāt.

Tā kā pašlaik katra partija velk uz savu pusi, jābūt kādam, kas stāv pāri partijām, un šo līdera lomu vajadzētu vairāk uzņemties prezidentam, vajadzētu iet soli tālāk par vispārīgiem apgalvojumiem, ka jāsaglabā Eiropas Savienības un NATO orientācija ārpolitikā un jāturpina reformas, jāiezīmē konkrētie darbi, sacīja Ikstens.

Viņš arī sprieda, ka JKP paziņojums, ka tā nesadarbosies ar ZZS, bija taktiska kļūda, jo sašaurina manevra iespējas.

Kā zināms, jau ceturto nedēļu turpinās sarunas par nākamās valdības veidošanu. Pagaidām gan sarunās nav iezīmējies konkrēts premjera kandidāts, par kuru varētu vienoties partijas, kā arī nav skaidrs koalīcijas sastāvs. JKP uzsver, ka nesadarbosies ar ZZS, bet pārējie sarunās iesaistītie politiskie spēki mudina veidot plašāku koalīciju kopā ar ZZS.

Prezidents otrdien uz sarunām ir aicinājis Attīstībai/Par! Arti Pabriku, JKP premjera amata kandidātu Jāni Bordānu un KPV LV kandidātu Aldi Gobzemu. Pagājušajā piektdienā Vējonis atzina, ka 13.Saeimā ievēlēto partiju darbs pie jaunās koalīcijas veidošanas vērtējams kā neapmierinošs. Viņš sagaida, ka partijas par nākamo koalīciju varētu vienoties līdz 6. novembrim.