Kopīgi darbi

Valkā vāc ziedojumus latviešu karagūstekņiem Vācijā, bet Olainē turpina nojaukt tranšejas

Viens no veidiem, kā rīdzinieki varēja saņemt ikdienas pārtikas devu, bija pilsētas Pārtikas valdes uzturētās virtuves apmeklēšana. Ik dienu oktobra pirmajā pusē šādi ēdienu saņēma ap 90 000 (no kopumā 250 000) pilsētnieku. Tajās izsniedza siltas pusdienas un vakariņas. Porciju varēja saņemt par saprātīgu cenu, nododot savas pārtikas kartītes.

Skolēnu ēdināšanu organizēja skolu telpās, piedāvājot siltu tumi un maizi, reizēm arī pienu. Pēc septembra statistikas datiem, šāda ēdināšana notikusi 61 skolā, pabarojot 17 000 bērnu.

Šajā laikā sākās konflikti starp zemniekiem — tiem, kuri atgriezušies no bēgļu gaitām, un Latvijā palikušajiem, kuri ar varas iestāžu atļaujām bija sastādījuši kartupeļus citu laukos. Vecie zemes īpašnieki, atgriezušies mājās un redzēdami, ka uz viņu zemes izaugusi jaunā raža, noraka kartupeļus, to stādītājiem atvēlot tikai sēklas tiesu un nedaudz ēšanai. Varas iestādēm nācās iejaukties, lai kartupeļus atdotu to stādītājiem.

Oktobra otrās nedēļas sākumā Valkā izsludināja naudas vākšanu, lai palīdzētu latviešu karagūstekņiem Vācijā. To vāca Jāņa baznīcā, bija plānots, ka divi mācītāji no Latvijas dosies uz Vāciju un aizvedīs sarūpēto naudu. Summas varēja ziedot arī tieši saviem piederīgajiem, kuri atradās gūstekņu nometnēs. Jau kādu laiku laikrakstos tika publicēti vismaz dažās konkrētās nometnēs ievietoto latviešu karagūstekņu saraksti, norādot vārdu, uzvārdu, dienesta pakāpi un arī iepriekšējo dzīvesvietu. Tas vismaz daļai cilvēku ļāva uzzināt savu piederīgo likteni.

Šajā laikā presē aculiecinieki sūdzējās par pusaudžu uzvedību Ainažu apkārtnē, kuri nezinot, kā pavadīt garos un tumšos rudens vakarus. Viņi, dauzoties pa ceļu, ķeras braucēju zirgiem pie galvas un rauj tos ceļmalas grāvī, bet «braucējus apber ar dažādiem lamu vārdiem, kurus neatrast lielākajās vārdnīcās». Agrāk uz ceļiem esot bijis jābaidās no plēsīgiem zvēriem, tagad — no cilvēkiem.

9. oktobris. Vēl viens veids, kā Rīgā pēdējā laikā nodrošināja kravu pārvadājumus, — speciāli tramvaji, kas sastāvēja no «darba motora un platformas». Tā piegādāja malku dažādām iestādēm, kas atradās blakus sliežu ceļiem, vai arī, piemēram, 9. oktobrī, ar šādu «darba vilcienu» no Centrālās preču stacijas uz nometināšanas vietu nogādāja no Krievijas iebraukušos bēgļus ar mantām.

Rīgā joprojām vervēja strādniekus un strādnieces krievu tranšeju nojaukšanai, šoreiz Olaines pozīcijās. Noteikumi paredzēja, ka sievietēm šajā darbā jāvalkā vīriešu bikses, kuras viņām izdod darbavietā. Strādājošajiem piedāvāja brīvu braukšanu pa dzelzceļu no Torņakalna stacijas līdz Olainei un atpakaļ. Vēl viens bonuss — iespēja iegādāties pārtikas produktus par varas iestāžu noteiktajām cenām.