Saprātīgs patriotisms jeb par pensiju ieguldījumiem Latvijā

Latvijas valsts fondēto pensiju plānu līdzīgi kā citu pasaules pensiju fondu, misija un galvenais uzdevums ir pelnīt finanšu tirgos un pavairot ieguldītāju pensiju kapitālu. No tā lieluma būs atkarīgs ieguldītāju pensijas apmērs nākotnē. Ja šīs misijas ietvaros pensiju plānos uzkrātos līdzekļus iespējams izmantot vietējo uzņēmumu vai valdības finansēšanai, rodas papildu ieguvums – tiek sildīta valsts ekonomika.

Pensiju 2. līmeņa ieguldījumi Latvijā saskaņā ar FKTK datiem pašlaik ir aptuveni 700 miljonu eiro. Tas ir vairāk nekā pirms 10 gadiem un aptuveni tikpat, cik pirms 5 gadiem. Turpretī Latvijas ieguldījumu īpatsvars pensiju plānu struktūrā 5 gadu laikā ir samazinājies no 55% līdz 21%. Galvenokārt tāpēc, ka pensiju 2. līmenī uzkrāto līdzekļu apjoms aug straujāk, nekā vietējais finanšu tirgus spēj “saražot” atbilstošus finanšu instrumentus. Kaimiņos situācija ir ļoti līdzīga – Lietuvā palikuši 22% no turienes 2. līmeņa aktīviem, savukārt Igaunijas pensiju fondi savā valstī ieguldījuši tikai 14% līdzekļu.

Bez fanātisma!

Pasaules pieredze neļauj viennozīmīgi pateikt, kāds ir “pareizais” vietējo investīciju īpatsvars. Kā liecina OECD apkopotā informācija, pat šķietami homogēnajā Skandināvijā tas ir no 28% Somijā līdz 84% Zviedrijā. Āfrikas valstīs vietējie ieguldījumi veido pat 70 – 90% no turienes pensiju aktīviem (visi OECD dati uz 2016. gada beigām). Apgalvot, ka augsta vietējo investīciju daļa pensiju uzkrājumos ir attiecīgās valsts pensiju sistēmas kvalitātes un brieduma pazīme, acīmredzot būtu nevietā.

Ar apdomu un bez akla fanātisma! Tāda ir “CBL Asset Managment” pensiju pārvaldītāju nostāja attiecībā uz vietējām investīcijām. No mūsu pārvaldītajiem pensiju 2. līmeņa līdzekļiem gandrīz 100 miljoni eiro ir ieguldīti Latvijā. Nepārspīlējot teikšu, ka mēs kā pārvaldītāji izvērtējam pilnīgi visas Latvijas ieguldījumu iespējas – gan akciju un obligāciju laidienus, gan privātā kapitāla, infrastruktūras un nekustamā īpašuma fondu piedāvājumus. Pašlaik mūsu pārvaldīto pensiju plānu aktīvos ir vērtspapīri no tādiem emitentiem kā “Hansa Matrix”, “Elko Grupa”, “Olainfarm”, “Lauma Fabrics” (“European Lingerie Group”), “Latvenergo” un Latvijas valdība. Ar privātā kapitāla fondu starpniecību CBL pensiju plānu ieguldītāji ir līdzīpašnieki arī tādos uzņēmumos kā “Santa Monica Networks”, “EUROLCDS”, “Vendon”, “Pūres šokolāde”, “Anaerobic Holding” un daudzos citos.

Šķēršļi un pretvēji

Viens no objektīviem šķēršļiem lielākiem pensiju ieguldījumiem Latvijā ir aktivitātes un apjomu ziņā niecīgais vietējais publiskais vērtspapīru tirgus. Biržā kotēto Latvijas kompāniju kopējā vērtība jeb kapitalizācija ir aptuveni 1 miljards eiro jeb aptuveni 3.5% no mūsu IKP. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem pasaulē. Saskaņā ar Pasaules Bankas datiem Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir aptuveni 10%, kas gan arī ir maz. Vācijā tie ir 50%, ASV – nedaudz virs 150% no IKP.

Pēc biznesa modeļa parametriem biržā var atrast dažas investīcijām pievilcīgas kompānijas. Taču akcijas vēl ir jāspēj nopirkt un arī pārdot. Latvijas pensiju plāniem, kuru lielums ir vairāki desmiti vai simti miljonu eiro, biržas tirdzniecības apgrozījuma ziņā nav piemērota neviena pašlaik kotētā kompānija. Diemžēl neviena!

Pretvēju pensiju līdzekļu ieguldījumiem vietējā ekonomikā rada arī pērn Ministru kabineta apstiprinātie un Latvijas Bankas ierosinātie atskaites indeksi, pret kuriem tiek vērtēti pensiju 2. līmeņa plānu investīciju rezultāti. Akciju indeksā Latvijas nav vispār, bet obligāciju indeksā Latvijas svars ir tikai 0.05%, pat Krievijai tas ir lielāks.

Sava ietekme ir arī “lēto investīciju” tēmas popularizēšanai. Pasīva stila plānos, kuru skaits pēdējā gada laikā ir strauji audzis, investīcijas Latvijā nav dienas kārtībā pēc nosacījuma. Šādi plāni fokusējas uz maksimāli vienkāršu pensiju pārvaldīšanas procesu un iespējami mazām pašu administratīvajām izmaksām. Līdzekļi tiek automātiski dalīti pārdesmit ārzemju indeksu fondos un biržās tirgotajos fondos (ETF), kuros, protams, Latvijas akcijas vai obligācijas neatrast.

Kas veicinātu un motivētu

Teorētiski Latvijā ir pārdesmit gan valsts vai pašvaldību, gan privāto uzņēmumu, kas ir pietiekami lieli un veiksmīgi, lai kā publiski biržā kotēti uzņēmumi būtu pievilcīgi un tirdzniecības aktivitātes ziņā piemēroti pensiju fondu investīciju objekti. Taču kotēties biržā nevienu nevar piespiest. Privātajiem acīmredzot papildu kapitāls izaugsmei nav nepieciešams, vai arī tos apmierina banku piedāvātie finansējuma nosacījumi. Savukārt valsts uzņēmumu daļējai laišanai publiskajā apgrozībā trūkst politiskās gribas.

Attiecībā uz ieguldījumiem vietējās obligācijās, manuprāt, ne pārāk veiksmīgs ir mūsu likumdošanas nosacījums, ka pensiju plāni drīkst pirkt tikai biržā kotētas obligācijas, vai kuras tiks kotētas gada laikā pēc izsoles. Ja tas nenotiek, pensiju līdzekļu pārvaldītājam tās ir jāatpērk par iegādes cenu. Par laimi tādi precedenti līdz šim nav gadījušies, taču šāda prasība liek pārvaldītājiem būt atturīgākiem un apgrūtina finansējuma piesaisti kompānijām. Igaunijā, kur pensiju regulācija balstīta uz Eiropas Savienības kopējo ieguldījumu fondu likumdošanu, šāds strikts nosacījums nepastāv.

Turpat Igaunijā tiek virzīta iniciatīva par diferencētām komisijām par plānu pārvaldi, kas tiktu attiecinātas uz tiešajiem ieguldījumiem vietējos vērtspapīros. Jo ir milzīga atšķirtība – ārzemju indeksu fonda iegāde pārvaldītājam aizņem dažas minūtes, savukārt lēmumu pieņemšana un iegādes process, pērkot uzņēmuma akcijas vai obligācijas sākotnējā izsolē prasa vairāku dienu darbu. Sākot no tikšanās ar emitentu, tā biznesa analīzi, cenas un nosacījumu apspriešanu, beidzot ar likviditātes analīzi un dalību pašā izsolē. Privātā kapitāla fondu investīcijas ir pat vēl resursu ietilpīgākas un sarežģītākas. Ja atlīdzība ir vienāda, ir dabiska un objektīva vilkme doties pa mazākās pretestības ceļu un izvēlēties lētāko un vienkāršāko procesu.

Vietējais kapitāla tirgus kaut lēni, tomēr attīstās. Pārmaiņas rada pārliecību, ka nākotnē fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājiem parādīsies krietni plašākas iespējas ne tikai pelnīt un palielināt ieguldītāju kapitālu, bet vienlaikus arī dot lielāku ieguldījumu savas valsts ekonomikas attīstībā.

 

Autors ir bankas Citadele meitas sabiedrības “CBL Asset Management” valdes loceklis, pensiju plānu pārvaldnieks