Kučinskis: Man nav par ko kaunēties

Premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS) intervijā stāsta par valdības smagākajiem brīžiem divarpus gadu laikā. Intervija ar premjerministru notika 23. augusta rītā, tieši pirms viņa tikšanās ar starptautiskās organizācijas Moneyval vadītāju.

Noslēdzot valdības interviju ciklu, ierobežotajā sarunas laikā Ir centās noskaidrot gan Kučinska vērtējumu par sava Ministru kabineta darbu, gan skatu uz politisko nākotni.

 

Pirms jūs kļuvāt par premjeru daļai ZZS bija bažas, vai būtu jāuzņemas šāda politiska atbildība. Atbilstoši politiskajai loģikai risks būs atmaksājies, ja pēc vēlēšanām ZZS atkal atradīsies valdības priekšgalā. Vai tā būs?

Es ceru.

Jūs cerat, bet vai jūsu partijas biedriem ar cerību pietiks?

Ja vēlēšanu rezultāti ir labi un prezidents dod nākamo iespēju vadīt ZZS, tad viennozīmīgi netiek apspriestas citas kandidatūras, tas ir tikai loģiski.

Tas ir skaidrs, bet es prasu ko nedaudz citu. Vai jūs esat pārliecināts, ka šis risks uzņemties valdības vadību ir atmaksājies, ņemot vērā, ka nav pilnīgi skaidrs, vai jūs būsiet nākamais premjers.

ZZS nebija īsti alternatīvas. Kā vienmēr pirmajā tādā reizē bija arī zināmas bažas, kas īsti būs, bet vienā brīdī jebkuram cilvēkam vai partijai pienāk brīdis, kad saka – hei, jums ir pienācis laiks parādīt, ko jūs varat. No šī viedokļa pilnīgi noteikti man nav par ko kaunēties, attiecīgi arī ZZS nebūtu par ko kaunēties.

Bet jums nav bažas, ka pēc vēlēšanām partija varēt uz jums dusmoties — redzi, mēs uzņēmāmies premjera amatu un tagad esam tāpēc politiski cietuši?

Pie sliktiem rezultātiem, protams. Bet vienmēr [jāskatās], kas būtu bijis, ja neuzņemtos. Tie būtu bijuši pavisam citi scenāriji. Tā būtu bijusi ilgstoša valdības veidošana. Pilnīgi noteikti būtu bijis cits scenārijs, visticamāk bez nodokļu reformas, bez kaut kādiem tādiem uzstādījumiem. Ņemot vērā, ka kandidātu atlase bija arī diezgan ilgstošs process, man bija iespēja atsevišķus noteikumus pieteikt un pie viņiem arī turēties. Jāatzīst, ka visi iesaistītie man to arī ļāva attiecībā uz komandas veidošanu, gan attiecībā uz rīcības plānu. Es arī neslēpu, ka savādāk nemāku strādāt — ja man ir rīcības plāns un ir punkti, tad es pēc šiem punktiem arī eju uz priekšu. Ja atskatās, šajā periodā bija dažādi apmulsuma brīži, arī neslēpti jautājumi un izbrīns par manis teikto, ka tas bija ierakstīts [plānā]. Jums visiem vajadzēja skatīties, ko es ierakstu rīcības plānā, kas ir deklarācijā. [Daži teica] — mēs nezinājām, ka to, ko tu tur ierakstīji, tu arī gribi darīt.

Tās nodokļu izmaiņas, kuras tika pieteiktas, kā arī tās, kuras beigās tika pieņemtas un nozīmīgi atšķīrās no sākotnēji izvirzītajām, — tas gan nebija ierakstītas valdības programmā.

Valdības programmā bija ierakstīta nodokļu reforma ar mērķi paātrināt uzņēmējdarbības procesu un samazināt nevienlīdzību. Šie divi punkti bija. Protams, ka sākotnējais uzstādījums, sākotnējais projekts bija simpātiskāks uzņēmējiem, bet neviens īsti neskatījās uz kompensējošajiem mehānismiem, kas ir vajadzīgi, lai to nokompensētu. [Kad izrādījās] neiespējami kompensēt piedāvājumu uzņēmējiem, nācās darīt kādas piekāpes. Vairākas reizes bija maza pauze, apstāšanās vai mēs neesam no tā sākotnējā pazaudējuši tik daudz, ka nav vērts iet tālāk? Bet kad saliekas tas, ka nepazaudējām reinvestēto peļņu, kas bija galvenais nosacījums, un ieguvām vēl vienu ieguvumu, ieviešot progresivitāti, kas sākotnēji nebija. Jebkurā reformā finansiāli ir [tie, kas kaut] ko iegūst, kāds kaut ko zaudē, un tad ir jāsabalansē.

No tā, kas ir ierakstīts valdības programmā, gandrīz jebkuras nodokļu izmaiņas varētu tikt uzskatītas par atbilstošām…

Arī tā…

Bet tas, kas tika pieņemts, daudziem bija liels pārsteigums.

Ja rezumē divus ar pusi gadus, tad bija divi smagākie brīži – nodokļu reforma, kurā vairākas reizes bija jautājums būt vai nebūt. No visām pusēm sabiedrotie panikā atkāpjas, Latvijas Banka, Tirdzniecības kamera, savējie uzdod jautājumus. Otrs, protams, bija šī pavasara stāsts attiecībā uz nu jau veiktajām reformām finanšu sektorā. Tas bija kā sniegs uz galvas. Liels izaicinājums ar jaunām mācībām. Tas parādīja, ka viens ir kā reaģē Latvijā publiskā telpa un sabiedrība, bet otrs… Pirmo reizi sadūrāmies ar to, cik ļoti nozīmīga ir komunikācija un cik ļoti nozīmīgas ir ziņas, ko saņem ārpusē. Konstatējot, ka ārpuse barojas no Sputņik, jo citādi ziņas angļu valodā nedabū, mēs paši nebijām gatavi komunicēt uz ārpusi.

Jūs uzskatāt, ka Krievijas propaganda ir ietekmējusi mūsu banku sektora reputāciju?

Nē, viņi neko nav ietekmējuši, bet vienlaicīgi parādoties stāstam par ASV neuzticību banku sektora atsevišķām bankām, bankas aizslēgšana, Latvijas Bankas prezidents tiek arestēts, rodas daudz jautājumu. Tad kur tu smelies informāciju? Viņi meklē, ne jau tulkojot caur gugli latviskos portālus. Viņi skatās… Paldies dievam vismaz kaut kādā līmenī ir mūsu lsm.lv, kas angliski piedāvā informāciju un kas jāattīsta tālāk. Bet tie, kas nepārtraukti piedāvā par Latviju to, ko mēs bieži vien saucām un kas ir fake ziņas, tie tur augšā karājās, un tu redzi, ka kaut kādā cienījamā ASV vai Lielbritānijas avīzē informācijas avots ir Sputņik. Nav jau ko pārmest, ja pats neesi salicis visu to [informāciju internetā].

Ko esat darījuši, lai paši varētu informēt?

Mēs tiekamies vismaz trīs nedēļās ar četrām lielākajām bankām, ir izveidota komunikācijas grupa. Dodam savas ziņas uz āru, arī pa tiešo dažādiem spēlētājiem citās valstīs, tātad paši kļuvām par kanālu. Perspektīvā es redzu, ka [to darītu] lsm.lv, bet šobrīd vēl trūkst kapacitātes. Sabiedriskais radio, sabiedriskā televīzija būtu vairāk jāattīsta un jāpopularizē kā kanāls, pa kuru var saņemt ziņas, kas ir objektīvas.

Moneyval ziņojums par Latviju arī būs svarīgs informācijas avots. Kā tas ietekmēs Latvijas finanšu sektoru un ekonomiku plašāk?

Tas arī būs, zināmā mērā saistīsies ar to, kā mēs to nokomunicēsim. Ne velti mēs uzaicinājām [uz Latviju Moneyval priekšsēdētāju], lai nepastarpināti ar mani kā vadītāju satiktos, nevis kaut kur tikai pa vienam, bet arī satiktos ar visiem mūsu spēlētājiem. Tai brīdī, kad uz pēdējām pārrunām Moneyval procesā aizbrauca laba komanda, kurai es esmu pateicīgs, jau faktiski viss bija uzrakstīts. Mēs jau labi sapratām, ka varam šobrīd prezentēt vienīgi to, ko darām tagad. Rezultāts, tas gan nav sliktākais, ir tas, ka ir iedots laiks, redzot, kā Latvija ir nostiprinājusi uzraugošo institūciju, Kontroles dienestam ir nomainīta [vadība]. Vēl joprojām ir arī svarīgi FKTK varēšana, kapacitāte, jāturpina to celt. Mums ir iedots zināms laiks, kurā soli pa solim [ejam uz priekšu], un pēc apmēram gadu mēs vai nu esam tur vai tur.

Kas mums gada laikā ir jāizdara?

Gada laikā ir pilnībā jānostiprina kontrole pār finanšu plūsmām Latvijā un jāiedod visām pasaules uzraugošajām institūcijām pārliecība, ka šeit negodīgā nauda, ja tāda parādās, tiek noķerta, ka process tiek kontrolēts. Jau šobrīd pēc čaulu kompāniju, aizdomīgo kompāniju likvidācijas plūsmas ir ļoti radikāli samazinājušās. Es vienmēr esmu uzsvēris un publiski arī to teicis intervējoties ārzemju laikrakstiem — mēs varam atļauties tik, cik mēs spējam nokontrolēt. Ja runā par Krievijas vai NVS naudām, diez vai tas ir vairāk par 5%, tas jau kļūtu tā kā bīstams. Mērķi sakrīt un mēs parādīsim, [ka to spējam izdarīt]. Protams, daudzi partneri nesaprot, kāpēc notiek ABLV pašlikvidācija. Gribētos, lai mēs ātrāk parādītu, ka pašlikvidācijas procesa uzraudzības rezultātā [varam kontrolēt], vai no turienes kaut kas noziedzīgs nav nozagts vai aizbēdzis.

Finanšu ministre diezgan skeptiski ir izteikusies par lēmumu atļaut pašlikvidāciju. Kā jūs to vērtējat?

[Nopūšas] Man bija ļoti daudz sarunu par to. Tās bija divas informācijas telpas un divas reakcijas. Es ļoti daudz par to stāstīju arī mūsu partneriem, kāds būtu rezultāts, ja mēs pieteiktu likvidāciju un ieceltu Latvijas noteiktā kārtībā administratoru. Mēs ieceltu puisīti ar nimbu ap galvu un Latvijā neviens mums neticētu. Diemžēl statistika tajā pētījumā ir diezgan bēdīga. Pētījums bija objektīvs, lai kurš arī viņu pasūtījis — tuvu pie 80% cilvēku saka, ka viņiem ir vienalga, kāda tā nauda ir, ka tikai ekonomika iet uz augšu. Tad vēl ir mūsu pagātnes [pieredze ar] likvidatoriem. Tas sakārtotais maksātnespējas process ir ļoti trausls. No vienas puses, lielākie spēlētāji šobrīd ir nolikti malā un gaida tiesa, no otras puses, citi ir sarosījušies un gaida, kad tiks atpakaļ. To mēs droši vien pārbaudīsim nākamajā procesā, ja kaut kur radīsies kādas nopietnas maksātnespējas. Mēs nevarējām atļauties šādu [scenāriju]. Protams, pašlikvidācija klasiskā izpratnē ir process, kurā paši saskaita savu naudu, paši sadala, paši tiek ārā un pazūd. Tāpēc ir šis vidējais [variants]. Godīgi sakot, pašlikvidējamie ir piespiesti pieņemt spēles noteikumus, ka katrs process faktiski tiek kontrolēts. Neviena summa neiziet ārā, ja tā netiek pārbaudīta, vai tie nav nelegāli noziedzīgi iegūti līdzekļi, gan arī tiek uzraudzīts, lai tur kāds kaut ko nenozagtu. Lai ticību būtu vēl lielāka, mēs [procesu] esam aplikuši ar vairākām konsultantu kompānijām. Gan FKTK ir pastiprināts, gan Kontroles dienests šajās dienās izvēlas palīgus. Valsts to finansēs, bet mēs esam pārliecināti, ka [nauda] nāks atpakaļ, jo viņu uzdevums ir ieturēt summas, ja tās tur parādās, un ja tic visiem ziņojumiem, kas ir izmeklēšanā nodoti, ko ASV uzrakstīja, tad noteikti kaut kam ir jābūt.

Neoficiāli dzirdēts, ka amerikāņi netic, ka šādā veidā varēs izķert melnās naudas no šīs bankas.

Šī nauda no turienes ārā netiek.

Kā jūs vērtējat FKTK un konkrēti tās vadītāja Putniņa kunga darbu?

Tas arī bija jautājums. Šajā procesā Putniņa kungs daudz tika aprunāts. Uzreiz sarosījās parlaments – taisām reorganizāciju, ņemam Putniņu nost. Tas bija mans jautājums arī vairākiem no sabiedrotajiem — vai Putniņa kungam jūs uzticaties, vai arī ir aizdomas un viņam neuzticēties? Tas bija jautājums, uz kuru bija jāatbild gan mūsu Drošības policijai, KNAB, visām mūsu iestādēm, tas tika jautāts arī mūsu sabiedrotajiem. Atbilde – Putniņa kungs var strādāt, Putniņam nav kādas aizdomu ēnas par kādu negodprātīgu rīcību. Tai skaitā [ASV Finanšu ministrija vietnieks] Bilingslijs [tā teica]. Es nevaru mētāties — vai nu es uzticos, vai es neuzticos. Ja mēs neuzticamies, tad mainām. Ja uzticamies, tad mēs spēlējam ar Putniņa kungu. Tur iekšienē, protams, ir zināmi sarežģījumi. OECD viens no uzdevumiem ir parādīt, kā pasaulē FKTK [tipa iestādes] tiek uzbūvētas, kāda ir pārvaldība. Šobrīd tur ir iebūvēta bezmaz vai divvaldība. Tur ir Saeimas apstiprinātā vietniece. Šobrīd viņai domas radikāli atšķiras no Putniņa kunga, viņa visur saka, ka es būtu darījusi šādi, es būtu [darījusi] labāk. Ok, ja ir kādas aizdomas par Putniņa kungu, tad liekam citu vadītāju, bet mēs nevaram uzklausīt… Premjers arī nebūs tiesnesis.

Atgriežamies pie jautājuma par vēlēšanu rezultātiem. Kādus jūs prognozējat?

Man ir lielas bažas par ļoti lielu sadrumstalotību. Patreizējās prognozes norāda uz milzīgām grūtībām izveidot valdību, kura var parādīt skaidru rīcību. Man grūti aptvert koalīciju, ja tajā ir vairāk kā trīs [politiskie spēki]. Trijatā jūs vēl varat vienoties. Mēs vairāk vai mazāk esam izveidojušies par komandu, ministri zina, ka es viņus nešķiroju pēc partiju piederības. Tā būs grūti izdarīt, ja uz laivas būs ļoti daudz un ļoti pretrunīgi cilvēki. Neslēpšu, ka mēs un nacionāļi pretendējam uz kodolu, kas veidos valdību, diez vai viņi atbildēs savādāk.

Cik jūs prognozējāt šiem diviem sarakstiem varētu būt vietu?

Pēc esošajām prognozēm 50%, acīmredzot, nebūs. Kampaņa [vēl ilgst] mēnesi, darīšu, ko varēšu, bet diez vai būs. Tad, protams, ir Vienotība…

Cik abi saraksti varētu dabūt vietu?

Es domāju, ka virs 30. Bet tas nebūs pietiekoši. Tad ir lielā drūzmēšanās. Ir šodien jaunā zvaigzne ar lielu pieprasījumu. Ir lielas bažas, kā ar viņiem varētu strādāt.

Ir runa par Kaimiņu?

Jā. Es domāju, ka Vienotība tiks pāri, bet Vienotībai arī turpat [blakus] ir līdzinieks Attīstībai/Par!. Viņi ir diezgan pretišķīgi — divas partijas, kas saplūdušas, un mēs labi zinām, ko grib vieni, un ko otri. Tad, protams, turpat ir arī Jaunā konservatīvā partija. Vairāk spēlētāju es neredzu. Tad ir Saskaņa un Kaimiņš. Vai tas bija tāpēc vai nē, es Dziesmu svētku uzrunā izvēlējos Krustceles kā dziesmu — un pēc tam domāju, kāpēc? Parasti tas notiek vienkāršāk, netaisu tik lielus zemtekstus. Simts [gadu Latvijai] arī ir krustceles, bet… Saskaņas un Kaimiņa saiešana kopā ir lielākais drauds, kas šobrīd ir. Ir arī tāds pārbaudījums — balanss starp parlamentu un valdību. Mēs vakar tieši mācību ietvaros drošības sakarā diskutējām par tām svirām, kas ir parlamentam, kas ir valdībai. Man kā valdības vadītājam gribētos vairāk pilnvaru, un tas laikam ir normāli. Kamēr Saeima sanāks, kamēr tā izsvērs. Bet tas tomēr demokrātijā ir izdomāts — katru lēmumu pieņemot, ir jāatceras, kā balts var kļūt melns un melns var kļūt balts. Jāatzīst, tā ir kārtējā reize, kad Satversmes tēvi ir domājuši objektīvi.

Jūs sakāt, ka balts var kļūt melns. ZZS vadītāji visu laiku apgalvo, ka neies kopā ar Saskaņu, taču pie tik fragmentētas Saeimas, vai nebūtu kārdinājums tomēr ar viņiem tieši vai netieši veidot valdību?

Varbūt kādam, bet man noteikti nē. Es ļoti labi zinu arī esošo frakciju. Parasti izmaiņas ir puse vai vairāk, bet nav lielākās daļas. Ir pārāk daudz cilvēku, kas viennozīmīgi tādā gadījumā… (Šonedēļ publiski jau izskanējis Saeimas prezidija locekļa un ZZS Kurzemes saraksta līdera, Latvijai un Ventspilij pārstāvja Gundara Daudzes viedoklis, ka viņš neiebilst pret sadarbību ar Saskaņa — red.)

Bet ir dzirdēts arī par iekšējo spriedzi ZZS. Varbūt daļa ZZS būtu gatava?

Daļa nevar, daļa jau nevienam nav vajadzīga.

Varbūt tā būs tieši tā zelta daļiņa, kas būs vajadzīga.

ZZS ir veidojies no tik daudzām sastāvdaļām, tā saslīpēšanās ir tādas, ka beigās viens no otra neatraujas. Nav redzētas tās lielās pretišķības. Jā, Zaļā partija ir izgājusi ļoti lielu izmaiņas procesu. Vai labu vai sliktu, viņiem būs iespēja parādīt, bet viņi ir pārveidojušies. Zemnieki ir palikuši, kādi viņi arī bija.

Rodas jautājums par Lembergu. Viņš slavenajās 2010.gada oligarhu sarunās teica, ka koalīciju ar Saskaņu ir viņa mērķis.

Un vienīgi Brigmanis traucējot. Jā, es atceros, lasīju to. Brigmanis traucēs arī tagad, tas ir pilnīgi skaidrs.

Kā jūs kopumā vērtējat Lemberga ietekmi partijā un valdībā šobrīd?

Mēs jau pašā sākumā ar Lemberga kungu norunājām, ka valdība strādā un valdība pieņem lēmumus. Esmu gatavs uzklausīt gan padomus, gan kritiku, bet [valdība] pieņems lēmumus. Pirmdienās [ZZS valdes sēdes] ir tas formāts, kur var nākt katrs partneris, iekšienē gan [izteikt] kritiku, gan izdiskutēt. Neatradīsiet meža formātus, kādi ir bijuši. [Pirmdienas] ir tas laiks, un viņš jau mani ļoti bieži kritizē. Reizēm arī ir labi padomi, bet pārsvarā nav. Tad kāda ietekme…

Jūs uzskatāt, ka viņa ietekme ir augusi vai samazinājusies šajā laikā?

Būsim objektīvi. Ir liela starpība, vai vadi valdību, vai tu esi otrais spēlētājs. Vadīt valdību un nebūt tam, kas pieņem lēmumus, tāds modelis man nav pieņemams. Respektīvi, lēmumus pieņem valdība.

Bet Lemberga kunga ietekme ir…

Mazinājusies.

Vai jūs domājat, ka jūs varētu aicināt būt par premjeru arī pēc vēlēšanām?

Tas ir sabiedrības rokās. Ja mans novērtējums būs pietiekoši augsts… Man pašam ir mērķis un vīzija, ka jātiecas uz 30. Vairāk mums nebūs.

Tas ir ZZS?

ZZS, jā. Zem 20 es uzskatīšu, ka tas nav labs rezultāts.

Jums Latvijas Radio prasīja par ministriem, kurus jūs gribētu redzēt valdībā, ja atkal būsiet premjers.

Es jau netiku Latvijas Radio tālāk kā līdz trešajam ministram, ko man bija jāaizstāv. Protams, es neapšaubāmi varu paturpināt radio nepateikto. Es jau minēju, ka nestādos priekšā, ka veselību varētu kāds cits pārņem. Tas ir viennozīmīgi gads iesildīšanās, un tad vēl nezina, kādā virzienā tālāk aizies. Tāpēc arī Veselības ministrija un, neslēpju, arī ministre. Tāpat arī aizsardzība, man šķiet, ka Bergmanis ir labs. Neviens nepiedos, ja zemkopība nebūs ZZS, un ZZS cilvēki arī balso par Dūklavu. Bet premjers ar finanšu ministri — tas ir tandēms. Tās partijas, kas ir ļāvušas [citai partijai] iedot finanses — tas ir kā izņemt saimniekam maku no rokām. Tad viņš var bārstīties [ar solījumiem], bet atnāk īstais saimnieks un pasaka, kam dos, kam ne. Es, protams, esmu apmierināts [ar finanšu ministri]. Tas ir ar visiem strīdiem. Ir labi, ka kādreiz pastrīdamies ar to pašu arī finanšu ministri. Tālāk jau skatīsimies. Iesāktais Satiksmes [ministrijā] — man nav iebildumu, jā, varam, bet Zaļā partija nāk ar ambīcijām uz VARAM. Tas jau būs [atkarīgs] no proporcijām [valdībā]. Mēs varam daudzās jomās atrast speciālistus. Šobrīd par visu varu tiek aicināts — [nosauciet] ministrus, [nosauciet] ministrus. Es, visticamāk, pats aiziešu uz ārpolitiskām debatēm, nevis mēs mēģināsim kaut kur no malas atrast jau kādu ārpolitikas ministru. Mums ārpolitikā jau ir ļoti daudz speciālistu dienestos. Neņemsim viņus ārā, nepiebeigsim viņu karjeras. Ja ZZS vajadzēs, atradīsim. No speciālistiem. Tas būtu bīstami no malas sākt ārpolitiku. Ārpolitika tomēr ir kopējais gan premjera, gan ārlietu ministra, prezidenta jautājums.

Jūs izsakāties ar zināmu atturību par Auguļa kungu. Atgādināšu, ko jūs teicāt intervijā tieši pirms iešanas pie prezidenta 2016. gada janvārī: Satiksmes ministrija «ir visnoslēpumainākā ministrija, par kuru es būtu priecīgs uzzināt daudz vairāk, nevis to, kas rakstīts papīros.» Vai esat šajos gados uzzinājis kaut ko vairāk?

Noteikti vairāk, bet tas ir ļoti milzīgs kombains, ļoti milzīgs aparāts, tas ir ļoti daudzšķautnains. Tur arī ir tradīcijas, visi ir 20 gadus strādājuši uz atskaitīšanos. Tas ļoti lēnām laužas. Ja man ir bijis jārunā par dzelzceļu, tad jāsauc dzelzceļa vadītājs. Protams, caurskatāmība ir lielāka. Es noteikti vairāk zinu nekā toreiz, kad bija galīgi bail, bet [to jomu] vadīt pat ir ļoti grūti jebkuram ministram. Tā ir vesela, ļoti inerta saimniecība. Tas, ko Auguļa kungs tomēr ir panācis attiecībā uz ceļiem — dzirdu labus vārdus attiecībā uz ceļu saimniecību, vairs nav skandālu par grantiem. Dzelzceļš ir atsevišķs [stāsts]. Tāpēc es nesaku, ka ir strādāts slikti, bet nākamajā periodā gribētos konkrētākus uzdevumus, kas ir jāpanāk. Kas man vēl jāpaspēj līdz jaunajai valdībai, neatkarīgi no tā, kurš to vadīs — ir jāizmaina iekšējie noteikumi, kādam jābūt valdības rīcības plānam. Tas, ko tu dari ikdienā, un ko tu gribi darīt, tas ir jādara. Valdības rīcības plānam jābūt tikai ar ļoti saprotamiem ierakstiem. Šodien ir tā, pēc manas ministrēšanas laika būs tā. Jāsvītro ārā tas, ka Eiropas programmas jāapgūst — tas jau pats par sevi [ir skaidrs].

Tieši satiksmes jomā tikko kā tika izsludināts ļoti liels iepirkums par dzelzceļa elektrifikāciju. Projekts izmaksās 441 miljons eiro. Līdz šim valdībai bija ļoti grūti par to vienoties, jo nebija ekonomiskā pamatojumu — visu laiku samazinās kravu apjoms.

Tas ir iepirkums kompāniju atlasei, kas vispār varētu šādus projektus izdarīt. Pats projekts ir Eiropas Komisijā. Tas ir vides projekts, un ir pilnīgā aplami domāt, ka to varētu novirzīt ceļiem. Esmu pārliecināts, [jo to varētu], projekts jau sen būtu pārstrādāts asfaltā. Gada laikā izpētīja visas alternatīvas, tās bija varbūt ar lielām izmaiņām un nav zināms, ko teiktu Eiropas Komisija. Var, iespējams, novirzīt pasažieru vilciena iepirkumiem un modernizēt jau esošās elektriskās līnijas. Vai pretējā gadījumā tam jābūt saistītam ar vidi. Visi pārējie piedāvājumi bija tādas [lietas], ko var darīt vai nedarīt — celt žogus gar dzelzceļiem un tā tālāk. Tas neder. Eiropas Komisija vērtē arī šobrīd, mēs nevaram pateikt, vai tam iedos zaļo gaismu vai nē. SM ir [izsludinājis] iepirkumu uz pretendentiem. Šāda līmeņa projektam pretendenti, visticamāk, būs ārvalstu kompānijas. Tās nav vietējās, nav mums vietējie speciālisti tādās jomās, kas to var darīt. Ja kāds domā un tiek izplatītas runas, ka kāds kaut ko zog, tad lūdzam savējos iet iekšā un sekot tam līdzi. Valdībai nav šobrīd jāpieņem nekādi lēmumi. [SM] izšķīrās [izsludināt iepirkumu par pretendentiem], lai oktobra beigās vai novembrī vai decembrī, kad nāk EK atzinums, projekts var iet uz priekšu.

Respektīvi tagad ir konkurss par to, kuras firmas potenciāli varētu tos darbus veikt?

Šobrīd tās firmas var pieteikties. Tas ir starptautiski izsludināts. Kurām būtu interese, kuras varētu nākt un veikt šo projektu.

Tātad līgumi par faktisko celtniecību netiks slēgti šīs valdības laikā?

Nē. Šī valdība to arī nevarēs, jo tā pat nedrīkst. Tā kā šis ir liels projekts, tas iet EK uzraudzībā. Tas vēl šobrīd ir [jāvērtē] JASPER konsultantiem, kas dod atzinumu EK, tad EK atļaus vai neatļaus. Protams, uz visiem jautājumiem, ko uzdod stividori ostās — vai tas nepalielinās tarifus? — jābūt atbildēm. Tāpēc arī šis jautājums ir ostu padomes darba kārtībā. Es neesmu apvainojies. Pat otrādi, es stimulēju Auguli, ka ir jānāk un koalīcijai jāstāsta. Tie jautājumi ir jāuzdod, mēs nevaram neko no tā slēpt. Dabiski ir prasīt — vai nepacelsies tarifi? Vai nebūs kādas citas negatīvas ietekmes? Vai budžetam nebūs jāliek [klāt nauda]? Tie skaitļi jau rāda, ka budžetam nebūs jāliek. Saka, ka kaut kas ir pazudis sarunās ar Baltkrieviju. Sarunas manā vizītē Baltkrievijā ietvēra arī tranzītu un Lielo akmeni. Šobrīd [baltkrievu] atbilde ir, ka viņu elektrifikācijas pieņemtie lēmumi ir uz Klaipēdu. Lietuvieši ir pateikuši, ka viņiem nav ES naudas, ka viņi to taisa par budžeta naudu. Ja mēs sākam [savu projektu], tad dabiski, ka arī baltkrievi taisīs savējo. Bet viņi saka — parādiet, ka jūs to darīsiet. Saruna ar viņiem ir godīga.

Jautājums par nākamā gada budžetu. Ekonomika aug, tomēr ir izskanējis, ka nepietiks naudas, lai izpildītu solījumus skolotāju un ārstu algu paaugstināšanai. Fiskālās disciplīnas padome…

… saka, ka vispār nevajag, vajag taupīt.

Jā, ka vajag samazināt izdevumus. Vai tas nenozīmē, ka pagājušajā gadā pieņemtais nodokļu samazinājums nebija par lielu?

Tam nav tieša sakara ar reformu. Mums jau šobrīd ir metodika, un Eiropas Savienībā tā ir pilnīgi vienāda visām valstīm. Godīgi vai negodīgi — man šķiet, ka nav īsti godīgi —, bet izdevumu pieaugums tiek ielikts ļoti [stingros] rāmjos. Pat, ja mēs augtu par vairāk kā 5%, vienalga budžeta pieaugumu nevarētu taisīt ātrāku. Budžets jau šobrīd pildās, ar to nav nekādu problēmu. Bet ne jau velti es nosaucu rāmi, kāds objektīvi varētu būt 2019. gadā pie labas budžeta izpildes, un tas nav vairāk nekā 200 miljoni.

Jūsuprāt, nākamajā gadā varētu būt 200 miljonu budžeta izdevumu pieaugums.

Līdz [200]. Paņemsim rupjos ciparos — astoņu miljardu budžets. Tur gan ir iekšā arī Eiropas struktūrfondi, bet nu labi. No tā viens procents ir astoņdesmit miljoni. Mēs nākamajā gadā panāksim 5% izaugsmi, ja tā turpināsim, bet neviens mums neļāva prognozēt vairāk par kādiem 3. Tad izdevumiem ir jāaug lēnāk, respektīvi, izdevumi var augt līdz 2 vai 2,5%. Vairāk mums budžets vienkārši neaugs, un tas viss pārējais ir sapņi un murgi. Mums ļaus [palielināt izdevumus] vairāk, ja mēs ieviesīsim jaunu, lielāku nodokli. Tā kā tas arī parāda tos griestus, kas ir tagad jāsabalansē.

Cik no tiem 150 vai 200 miljoniem varēs izmantot…

Jo mums ir pieprasījumi uz miljardu. Tas ir jāsabalansē. Vēl jau protams ir tādi avoti kā kaut kādas politikas maiņas, kaut ko apturēt, kaut ko pārlikt uz tālākiem gadiem. Es ļoti ceru uz produktīvu vienošanos ar skolotājiem, jo šobrīd [sarunas] man vairāk atgādina tādas nesaprašanās. Tiksimies koalīcijā ar [skolotāju arodbiedrību] LIZDA. Bija labas sarunas par nākotni, bet ir jāsaprot, ka valdība šobrīd likt jau budžeta izmaiņas nākotnei. Tās pieņems nākamā Saeima, kas vēl nav ievēlēta. Arodbiedrība gribēja, lai to izdarām kā MK lēmumu, [tad būšot] lielāka ticība, ka nākamie ņems [to vērā]. Tas nav īsti godīgi. Turklāt tur ārā stāv rinda. Sportisti nāk ar akcijām, jo ar nodokļiem tik daudz vairs [neatbalsta ziedošanu]. Tas ir vesels stāsts par nevalstisko sektoru, kuram mazāk ziedo, bet tie ir drīzāk psiholoģiski iemesli nekā citi.

Par veselības aprūpi. Tika pieņemts lēmums par veselības apdrošināšanu, kuras mērķis bija izskaust nodokļu nemaksāšanu.

Blakus mērķis. Tikko būs uzskaite, būs ļoti interesanta aina. Jau šobrīd parādās un veselības ministre atzīst to, man bija aizdomas jau vasarā. Es teicu, ka ir mīts, ka mums ir 300 000 nodokļu nemaksātāju. Jāsaka, ka nevis ir 300 000 nodokļu nemaksātāji, bet 300 000 vietas, no kurām nesanāk lieli nodokļi. Tie ir sarežģījumi, par kuriem signalizē ar progresīvo ienākumu nodokli neapmierinātās grāmatvedes. Tas ir sarežģīti aprēķināms, ja strādā divās darbavietās. Es varu parādīt, ka ir vismaz trīs [reizes] mazāk šo vietu. Uz jauno gadu ir jābūt sataisītai uzskaitei no visām pusēm. Veselības aprūpes e-sistēma parādīs, cik tādu ir. Tas būs liels palīgs. Es atļaušos minēt, ka trešā daļa nestrādā vienā vietā, un veselības uzskaite ir vajadzīga par kopējo. Tā kā nebūs tik traki, nebūs tik daudz cilvēku [bez veselības apdrošināšanas].

Tad ir jautājums, vai tiešām bija nepieciešams ieviest šo smagnējo administratīvo sistēmu, lai panāktu, ka 30 000 cilvēku tur iemaksā kaut kādas…

Ministrei nebija uzstādījums reformas sākumā ieviest šo sistēmu. Saeimas sarunās un aizvien vairāk no uzņēmēju puses bija spiediens, ka jābūt sasaistei [ar nodokļu nomaksu]. [Mūsu sistēma] ir salīdzinoši maiga, atšķirībā no Igaunijas. Izpētījām viņu kļūdas, un ģimenes ārsts netiek izslēgts no aprites. Ir jautājums par pāreju tai brīdī, kad ģimenes ārsts sūta pie speciālista. Mēs ar Saeimu tagad futbolu spēlējam. Viņi ierakstīja kritērijus, lai tie būtu, bet vērt vaļā šo likumu septembrī ir diezgan nesaprātīgi. Taču likums tāpat būs jāver vaļā.

Priekšlikums, ka tagad vajadzētu arī tiem, kas nav veselības apdrošināšanas sistēmā, nodrošināt onkoloģisko un sirds un asinsvadu slimību ārstēšanu — tas nebija sākotnējā plānā, un liek domāt, ka aust apziņa, ka šī sistēma faktiski varētu kaitēt sabiedrības kopējam veselības līmenim.

Dabiski. Tā apziņa ir. Kā jau es teicu, no Čakšas šis nenāca, šī stingrā [nostāja]. Taču kopējā stāstā nav jau veselības aprūpe vien, ir arī nodokļu maksātāji, nemaksātāji, budžets. Tā uzskaite, kurai jābūt janvāri, iedos ļoti labu ainu gan par līdzekļu uzskaitīšanu, gan cilvēku uzskaiti. Tad ir jāveic korekcijas. Sirds asinsvadu slimības, dabiski, ka tā ir tāda ļoti bīstama…

Vai tam būs nauda?

Es nedomāju, ka nauda no tiem, kas maksās paši, būs tik liela. Tā arī ir ļoti piesardzīgi plānota budžetā.

Valstij pietiks naudas, lai nodrošinātu tiem bez veselības apdrošināšanas sirds un asinsvadu un onkoloģisko ārstēšanu?

Plānojot veselības budžetu, cerības [uz ieņēmumiem] no nodokļu nemaksātājiem ir ļoti piesardzīgas. Tie ir tikai daži miljoni.

Viens ļoti konkrēts jautājums, kas pēdējās dienās uzvirmojis. Deputāts Kļaviņš tika priekšlaicīgi neoficiāli brīdināts par to, ka par viņu ierosināta krimināllieta. Mums žurnālā ir ziņa, ka Emsis viņam zvanīja un teica, ka tāda lieta ir. Kā tas varēja notikt?

Es lasīju jūsu šodienas numuru. Nezinu, kas tā par īsziņu un kas to ir sūtījis…

Tā nav īsziņa, tas ir Emša zvans, kas ir ierakstīts.

Šajā lietā par Emša zvanu vienkārši no mušas ir uztaisīts ļoti liels zilonis. Kļaviņa kungs un es ļoti labi zinām, kā un par ko deputātiem pienākas kompensācijas. Jau izlasot, var mazliet pasmaidīt, kā viņas visas var savākt. Zinot, ka KNAB visus tos materiālus ir paņēmis un gatavojas izskatīt, un pārliecināts, viņi to arī darīs, dabiski, ka es savējiem — tagad pat velti būtu prasīt kuram un kā — vērsu uzmanību, ka katrs cilvēks, kurš iet sarakstos, kā Kļaviņa kungs ar šiem grēkiem, kas viņiem ir, diez vai būtu labākais kandidāts. Jo viņam vēl var būt par to nepatikšanas ar KNAB. Tas ir viss, ko es par šo lietu zināju. Lai būtu pilnīgi skaidrs — par detaļām man neko nestāstīja, vai tas būtu KNAB vadītājs vai ģenerālprokurors. Par to nestāsta. Otrkārt, visas mūsu sarunas ir divatā. Es nekad netiekos liecinieku [klātbūtnē], tā kā, ja kaut kur kādam ir jautājumi, tad to zinu tikai es.

Tātad Straumes kungs jums konkrēti neteica, ka pret Kļaviņu ir ierosināta lieta?

Nē, Kļaviņa kungs bija sarakstā ZZS cilvēks. Mani tie pārējie tā kā uztrauc mazāk.

Lai būtu pilnīgi skaidrs — Straumes kungs jūs neinformēja, ka pret Kļaviņu ir ierosināta lieta?

Straumes kungs mani informēja vienīgi, ka šādas lietas ir — viņam visi deputāti ir sarakstā un viņš gluži to tā neatstās. Tas ir viss, punkts. Kā tālāk uzņēma manus norādījumus neņemt [Kļaviņu sarakstā], kā tālāk katrs to aiznesa, tā teikt, cietējam Kļaviņam un kur viņš pats saņem kādu informāciju, to var tikai viņam prasīt.

Bet Emša kungs, cik var saprast no žurnāla uzzinātā, likās diezgan labi informēts, ka tieši pret Kļaviņu ir lieta.

Kļaviņa kungs arī, acīmredzot, kā es sapratu, bija informēts.

Prokuratūra ir atteikusies ierosināt lietu [par informācijas noplūdi], tomēr jādomā, ka ir notikusi noplūde. Vai jūs domājat, ka ir pareizi, ka nav ierosināta izmeklēšana par to, kā Emsis vai Kļaviņš to uzzināja?

Tas ir jāprasa prokuratūrai. Ja par noplūdēm, tad arī [par to], ka Emsi kāds klausījies un ka viņa sarunas šobrīd mēs te apspriežam.

Tieši uz kāda likuma pamata Straumes kungs jūs informē, ka viņš kādu lietu izmeklē?

Viņš man nav teicis, ka viņš izmeklē kādu lietu. Viņš teica, ka ir tādu deputātu lietas, kuras nevarēs atstāt bez ievērības. Viss.

Uz kāda likuma pamata viņš to jums stāsta?

Jūs domājat, ka atsevišķos gadījumos premjeram nav jāzina, kas notiek valstī? Es pilnīgi gribētu novērst visus [pārmetumus] Straumes kungam. Ja jums rodas kādi jautājumi, tad prasiet man kā premjeram, ko es daru tālāk ar informāciju.

Mēs redzam, ka pat šādas diezgan vispārējas sarunas var radīt gan politiskas, gan, iespējams, arī juridiskas sekas.

Straumes kungs beidzot palīdzējis KNAB, beidzot nav iekšējo strīdu, beidzot lietas iet uz priekšu. Tas, kas nav mums likumdošanā, bet kas, man šķiet, ir ļoti simpātiski Lietuvā, ka vienu otru lietu var novērst, pirms tā vispār ir sākusies. Tas neattiecas uz šo, ko mēs iztirzājam, bet ir lietas, kurās dažreiz, pablefojot, no manas puses varētu pateikt — zēni, jūs tiekat uzraudzīti, un ziniet, ka KNAB jebkuru vietu var uzraudzīt un iejaukties. Tas var nostrādāt preventīvi ļoti labi. Tas ir arī finanšu sektora kontroles jautājums, bet es, piemēram, ļoti labi zinu, ka partijām ir zināmas problēmas ar finansējuma piesaisti uz šīm vēlēšanām.

Kas ir jūsu neizdarītie darbi?

Gribētos jau visu un ātrāk.

Labi, bet konkrētāk?

[Pauze] To mēs gan varam paspēt, tas vēl ar Šadurski kopā ir darāms — tie [vidusskolu] kvalitātes kritēriji. Es esmu gatavs arī piekāpties un iet straujāk. Mums ir tagad domstarpības par algu grafiku, jo mēs esam vienojušies — kad būs [jaunais skolu] tīkls, būs pārējais. Bet arodbiedrība saka, ka ar tīklu visu nevar izdarīt. Labi, sēžamies pie galda, aprēķinām. Ja nevar ar tīklu, tad nevar, bet no uzstādījumiem aiziet nevar. [Ir jābūt] kvalitātes latiņas pacelšanai, lielai kontrolei, jāatbild skaidri – kas tad ir tā kvalitāte? Lai akreditācijas komisija neaiziet vienkārši paskatīties, lai viņiem tomēr ir nežēlīgi tie noteikumi. Ministrs [iezīmēja] trīs ceļus. Saeimas lēmums bija uztaisīt tīklu sākotnēji, pēc tam šo tīklu aplikt ar kvalitāti. Viņš gāja trešo ceļu, bet lai tā būtu. Viņam ir tikpat grūti, kā man un finanšu ministrei ar nodokļiem, bet uz priekšu iet. Veselībā mums iet ātrāk [uz priekšu], tagad ir tikai 1. janvāris kā pārbaudījums, lai ieviestu [veselības apdrošināšanu]. Ar VID ļoti labi iesāka Cīrules kundze, un diemžēl [tagad ir] apstāšanās, tas gaida risinājumu. Ir noklususi maksātnespējas [reforma], vajag to nostiprināt pēc iespējas ātrāk. Es nevaru atbildēt jums uz jautājumu, vai jaunā valsts pārņemtā maksātnespējas administrācija spēs vai nespēs, vai tur viss ir kārtībā. Tie ir tādi nostiprināšanas jautājumi. Mums nav vēl salikta pētniecība augstākā izglītībā, tas ir jāievieš.

Kopumā jūs uzskatāt, ka savu programmu esat izpildījis?

Man nav par ko kaunēties. Mans motīvs ir bijis gandarījums par to, ko tu esi izdarījis, un zināms [darbu daudzums] tomēr ir [izdarīts].