Jaunieši Latvijā daudz vairāk nekā viņu vienaudži Lietuvā un Igaunijā plāno dzīvi saistīt ar uzņēmējdarbību. Plāni nākotnē sākt savu biznesu ir 36% Latvijas jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem, savukārt 4% no viņiem jau tagad nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Lietuvā uzņēmējdarbībai plāno pievērsties 30%, Igaunija – 24% jauniešu, secināts SEB bankas pērn un šogad rīkotajās aptaujās Baltijas valstīs.
Puse jau strādā
Gan sievietes, gan vīrieši līdzīgi vēlas pievērsties uzņēmējdarbībai, proti, starp visiem dalībniekiem biznesa plāni ir 43% vīriešu un 31% sieviešu. Jomas, kurās Latvijas jaunieši vēlētos sākt savu biznesu, ir IT, finanšu tehnoloģijas, dažādi pakalpojumi, tirdzniecība, skaistumkopšana, būvniecība, ēdināšanas pakalpojumi, ražošana, rokdarbi.
Ap 60% jauniešu, kuri vēlas attīstīt savu biznesu, ir vecumā no 23 līdz 25 gadiem. Gandrīz puse no viņiem strādā, bet trešdaļa apvieno darbu ar mācībām. Gandrīz 70% no tiem, kuri vēlas pievērsties uzņēmējdarbībai, norāda, ka mācību laikā izmantoja iespēju iziet praksi pie darba devējiem. 65% sagaida, ka līdz ar biznesa plānu izpildi pēc pieciem gadiem viņu ienākumi uz rokas pārsniegs 1500 eiro mēnesī.
Virs vidējās
Mobilo sakaru operatora BITE un pētījumu kompānijas “Norstat Lavija” aptaujā noskaidrots, ka jaunieši par vienu no galvenajiem veiksmīgas karjeras kritērijiem ir laba alga, turklāt 64% jauniešu norādītais labais atalgojums ir krietni augstāks nekā vidējais valstī. Labu algu par veiksmīgas karjeras galveno kritēriju minēja 80% aptaujāto, tikpat liela daļa par nozīmīgu uzskata iespēju darīt to, kas interesē un patīk (80%), savukārt 40% minēja iespēju apgūt jaunas prasmes, iepazīt jaunus cilvēkus utt. 10% jauniešu kā veiksmīgas karjeras pazīmi nosauc darbu starptautiskā uzņēmumā.
Gandrīz puse jeb 43% aptaujāto jauniešu uzskata, ka laba alga pēc nodokļu nomaksas ir 1000-1500 eiro, 21% jauniešu par tādu uzskata vairāk nekā 1501 eiro. Kopumā 64% respondentu ir pārliecināti, ka laba alga sākas ar 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas, un tas ir krietni augstāk nekā vidējais atalgojums valstī pērn. Pēc “CV Online Latvia” datiem, 2017.gadā Latvijā vidējā alga pēc nodokļu nomaksas bija 900 eiro.
Izaugsme šķiet pašsaprotama
Viens no nozīmīgākajiem karjeras izaugsmes faktoriem ir paaugstinājums. Katrs desmitais aptaujātais jaunietis ir pārliecināts, ka tas ir jāsaņem jau pirmajā darba gadā, bet 45% uzskata, ka tam ir jānotiek pirmo trīs gadu laikā. To, ka paaugstinājums ir atkarīgs no darbinieka prasmēm un sasniegtajiem rezultātiem, atzīst 39% jauniešu. Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) un sabiedriskās organizācijas “Junior Chamber International” aptaujas dati liecina, ka darba rezultātus kā pārliecinošu argumentu paaugstinājuma piešķiršanai min 80% Latvijas darba devēju.
Lūgti norādīt trīs parametrus, kurus potenciālajos darbiniekos primāri vērtē darba devēji, vairākums jeb 91% jauniešu kā pirmo min darba pieredzi. 75% uzskata, ka darba devēji pievērš uzmanību specifiskām prasmēm – svešvalodu zināšanām, nestandarta programmatūras pārzināšanai, savukārt 62% par svarīgāko kritēriju uzskata izglītību. No LDDK datiem izriet, ka darba devēji lielāku nozīmi piešķir darbinieka personīgajām īpašībām – iniciatīvai, pastāvībai, disciplīnai, spējai apgūt jaunas zināšanas un pārvarēt stresu.
Veiksmīgs pirmais starts
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2018.gada I ceturksnī vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem ekonomiski aktīvi bija 37% iedzīvotāju. Bezdarba līmenis šajā vecuma grupā ir 14,7%, kas gandrīz divas reizes augstāks nekā valstī kopumā.
Izpētīts, ka jauniešu bezdarbam var būt negatīvas ilgtermiņa sekas. Pasaules Bankas dati liecina: ja ir problēmas ar darba gaitu sākšanu agrīnos gados, tas ietekmē turpmāko dzīvi, jo jau sākotnēji šie cilvēki ir mazāk patstāvīgi. No Lielbritānijas fonda “The Prince’s Trust” pētījumiem izriet, ka katri trīs mēneši, kas pavadīti bez darba 22 gadu vecumā, noved pie papildu pusotra bezdarba mēneša vecumā no 28 līdz 33 gadiem.
SEB banka Baltijas valstu jauniešu aptauju rīkoja 2017.gadā. SEB bankas interneta aptaujā klientiem 2018.gada jūnijā piedalījās 1090 respondenti no Latvijas, 1700 respondenti no Lietuvas un 512 respondenti no Igaunijas vecumā no 18 līdz 25 gadiem.
Mobilo sakaru operatora BITE un pētījumu kompānijas “Norstat Lavija” pētījumā aptaujāti 546 jaunieši vecumā no 16 līdz 29 gadiem, dati salīdzināti ar oficiālo statistiku un darba tirgus tendencēm.
Pagaidām nav neviena komentāra